Koalīcijas politiķi pauž pārliecību, ka VDK dokumenti jāpublisko šogad 2
Koalīcijas politiķi ir pārliecināti, ka bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti būtu jāpublisko jau šogad, norādot, ka Saeimas atbildīgajai komisijai tagad jāstrādā ar pētnieku sagatavoto atzinumu.
Šodien pēc koalīcijas padomes sēdes atbalstu bijušās VDK dokumentu publiskošanai šogad izteica nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis un partijas “Vienotība” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Parādnieks uzsvēra, ka nav diskusijas par to, ka “čekas maisi” ir jāatver šogad, akcentējot pētnieku komisijas atbildību šī uzdevuma īstenošanā – komisijai šajā lietā “netikšot dotas atlaides”. VL-TB/LNNK valdes loceklis atzīmēja, ka pētniekiem līdz galam ir jāpaveic uzdevums, par ko viņi saņēma atalgojumu. To politiķis norādīja, vēršot uzmanību, ka zinātnieku komisija esot paudusi lūgumu par vēlmi pagarināt laiku nepieciešamo uzdevumu veikšanai jeb galaziņojuma sagatavošanai.
Tam, ka VDK dokumenti jāpublisko šogad, piekrita arī Brigmanis un Ašeradens.
Komentējot VDK dokumentu izpētes komisijas ziņojumu, ZZS frakcijas vadītājs norādīja, ka koalīcija pateicas komisijai par padarīto darbu, vēršot uzmanību, ka atzinums ir apjomīgs, un ka ar to vēl nepieciešams iepazīties. Zinātnieku sagatavoto likumprojektu, visticamāk, vajadzētu skatīt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kur būs nepieciešama diskusija, kā tālāk rīkoties, norādīja politiķis.
Tikmēr raidījums “LNT Ziņas” vēstīja, ka VDK dokumentu izpētes komisija pilnu gala ziņojumu nemaz neesot iesniegusi, bet lūgusi pagarināt tās darbības termiņu līdz pat 2019.gadam. Kārtība paredz, ka VDK komisijai jāiesniedz gala pārskats Latvijas Universitātes (LU) rektoram, kuram tas tālāk jāpārsūta Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Universitātē “LNT Ziņām” skaidroja, ka saņemts komisijas sagatavots likumprojekts un Ministru kabineta rīkojuma projekts par VDK dokumentu un “čekas maisu” publiskošanu. To varot uzskatīt par daļu no gala ziņojuma, taču pats ziņojums, finanšu pārskats un ieteikumi politiķiem par tālāko rīcību neesot saņemti.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) raidījumam uzsvēra, ka ministrija no komisijas pagaidām nav saņēmusi vispār neko. Arī speciāli šim jautājumam izveidotās Saeimas darba grupas vadītājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) secinājis, ka pilns gala ziņojums vēl nav nemaz gatavs.
Tagad komisija sola visus dokumentus LU iesniegt līdz 1.jūlijam. Kavēšanās esot saistīta ar to, ka VDK dokumentu un tā dēvēto “čekas maisu” pētīšana slepenajās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās beigusies tikai 31.maijā jeb dienā, kad komisijai bija jāiesniedz ziņojums. Un tikai šajā dienā pētnieki no drošības dienesta saņēmuši savas piezīmes par izpētīto.
Lai gan pētnieki tagad sola visu nepieciešamo iesniegt līdz 1.jūlijam, Saeimas darba grupas vadītājs Jansons “LNT Ziņām” atklāja, ka vienlaikus komisija arī lūgusi Saeimu pagarināt savas darbības termiņu līdz pat šī gada beigām – 31.decembrim. Lai pagarinātu komisijas darbības termiņu, ir jāmaina likums. Tomēr deputāts Jansons šaubās par to, vai šādam lēmumam varētu būt Saeimas vairākuma atbalsts.
Kā ziņots, bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija rekomendē VDK dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028.gada 4.maijam, kā arī to darīt noteiktā secībā, vadoties pēc Nacionālās atmiņas institūta atzinuma.
Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris aģentūru LETA informēja, ka tā ir sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta “Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums” (Atklātības likums) un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā. Tie nosūtīti Saeimas Juridiskajai komisijai. Priekšlikumus komisija pieņēmusi 30. un 31.maijā, bet likumprojektu veidojis komisijas loceklis, zvērināts advokāts Linards Muciņš.
Tiek norādīts, ka likuma mērķis ir, īstenojot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un Latvijas vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas teritorijā un pārvarēt Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.
