Koalīcijas politiķi izvairīgi izteikumos par 30 miljonu izglītībai atvēlētā finansējuma izlietojumu 57
Koalīcijas politiķi izvairīgi izteikumos par nākamā gada budžetā izglītībai atvēlētā finansējuma izlietojumu.
Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzīmēja, ka izglītībai rezervētie 30 miljoni eiro ir vienīgais piešķīrums ārpus drošības prioritātēm.
Ministra ieskatā līdz budžeta izveidei ir svarīgi izlemt, kā minēto naudu izlietot, uzsverot izglītības kvalitātes attīstību kā vienu no galvenajiem akcentiem.
“Mēģinām atrast līdzsvaru starp pedagogu atalgojuma pieaugumu un sabalancētu jauno programmu virzību uz priekšu,” pauda Ašeradens, atzīmējot, ka sarežģīti ir tas, ka patlaban neskaidra situācija ir ar finansējumu 2026.gadā, jo, raugoties kā attīstās ekonomika, nevarot paredzēt papildu finansējumu nākamos trīs gadus.
“Sociālā dialoga ietvaros mēginām atrast labāko risinājumu,” teica politiķis.
Piektdien notika pirmā saruna ar ministrijas, pašvaldību pārstāvjiem un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Sarunas plānots turpināt.
“Progresīvo” politiķe, kultūras ministre Agenese Lāce teica, ka ir ļoti svarīgi skatīties uz izglītības sistēmu kopumā. Ministre uzskata, ka Kultūras ministrijas dibinātajās vidusskolās jābūt tādam pedagogu atalgojumam, kas ir konkurētspējīgs.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Haris Rokpelnis akcentēja, ka, strādājot pie nodokļu pārskatīšanas, koalīcija panāca vienošanos ar darba devējiem un arodbiedrībām, kas, viņaprāt, bija “vēsturiski nebijuša”.
“Mēs gaidām, kā sarunas attīstīties un turpināsies, un galvenais uzstādījums ir atrast adekvātu kompromisu starp arodbiedrībām, pašvaldībām un valdību,” teica politiķis, paužot pārliecību, ka tas izdosies.
Kā ziņots, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē tika skatīts ziņojums par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem. Tajā norādīts, ka pedagogu atlīdzībai vispārējā izglītības sektorā strādājošajiem paredzēts finansējums 30 miljonu eiro apmērā ik gadu.
Vienlaikus IZM kā izglītības politikas veidotāja sadarbībā ar citām nozares ministrijām, pašvaldībām un nozares sociālajiem partneriem var vienoties par labāko veidu finansējuma novirzīšanai no 2025.gada. Tas nozīmē, ka ieplānotos 30 miljoni eiro varētu novirzīt arī jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai.
Skaidrība par iezīmēto 30 miljonu eiro izlietojumu jāpanāk līdz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdei, kas gaidāma mēneša beigās.
IZM cer, ka līdz tam būs panākta vienošanās finansējumu tomēr novirzīt jaunajam modelim. Tas izlīdzināšot nevienlīdzību pedagogu atalgojumā dažādos Latvijas reģionos, jo šobrīd mērķdotācijas apmērs ir atkarīgs no demogrāfijas tendencēm pašvaldībā. Tam savukārt iebilst LIZDA.
