Koalīcijas partneru “sveiciens” Reiram 1
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Nacionālās apvienības (NA) memorands, kurā partijas aicina pārskatīt valsts fiskālo politiku nolūkā panākt straujāku ekonomikas attīstību, bijis negaidīts, bet izskatoties rūpīgi gatavots.
Partneriem radies iespaids, ka JKP un NA ir vienojušās viena otru atbalstīt arī partijām svarīgu lielo būvniecības projektu īstenošanā – JKP tā ir Liepājas cietuma celtniecība, bet Nacionālajai apvienībai svarīga ir Nacionālās koncertzāles būvniecība.
Abu politisko spēku pārstāvji atzīst, ka minētie objekti ir nozīmīgi, bet aicina investēt ne tikai būvniecībā, bet arī cilvēkresursos, medicīnā, izglītībā, zinātnē, lai Latvija varētu konkurēt ar citām Eiropas valstīm un nepiedzīvotu vēl vienu savu cilvēku aizbraukšanu, kā tas bija pēc iepriekšējās krīzes pirms desmit gadiem.
JKP un NA ir ideoloģiski radniecīgas nacionāli konservatīvas partijas, kurām bija sarežģīta priekšvēlēšanu attiecību vēsture, ko var skaidrot arī ar cīņu par vienu vēlētāju.
Pēc vēlēšanām nacionālajos jautājumos tās ir sapratušās.
Piecu partiju koalīcijā panākt savu ieceru īstenošanu vieglāk, ja atrodi sabiedrotos koalīcijas iekšienē. JKP parlamentā ir 16 deputāti, bet NA – 12 balsis. Pārējām partijām kopā ir 31 mandāts. Vienošanās parakstītāji apgalvo, ka šis dokuments nenozīmē bloka veidošanu.
“Mēs esam ideoloģiski radniecīgas nacionāli konservatīvas partijas, kurām vairākos jautājumos viedoklis saskan.
Tagad esam atraduši kopsaucēju arī ekonomikas stimulēšanas un budžeta jautājumos, spējot vienoties par to, kā varētu labāk iziet no krīzes.
Dziļākus zemtekstus te nevajag meklēt,” “Latvijas Avīzei” sacīja Gatis Eglītis (JKP), kurš ar NA eiroparlamentārieti Robertu Zīli ir pazīstams jau kopš laika, kad strādāja Briselē.
R. Zīle to “LA” skaidroja līdzīgi: “Nacionāli konservatīvais vēlētājs mums pārklājas, bet citās jomās šādas sadarbības nav. Manā skatījumā memorandam nav citas nozīmes. Mēs atradām domubiedrus par jautājumiem, kas abiem ir svarīgi.”
Šoreiz nevajagot savilkt jostas
Abu partiju politiķi uzsvēra, ka atšķirībā no krīzes, kuru Latvija piedzīvoja pirms desmit gadiem, tagad ir cita situācija – Covid-19 to ir izraisījis arī citās valstīs.
“Ja Latvija nestimulēs ekonomiku, tad tiks izkonkurēta Eiropas vienotajā tirgū. Vēlāk būs pieprasījums pēc darbaspēka un ar savu taupības režīmu panāksim to, ka daudzi, kuri tagad atgriezušies no ārzemēm, aizbrauks. Tā tas notika pirms desmit gadiem, kad tika īstenota “jostu savilkšanas” politika,” sacīja R. Zīle.
Tāpēc tagad esot jārīkojas pretēji – ir jāatbalsta iedzīvotāji un uzņēmumi.
Tas nozīmē fiskālās politikas pārskatīšanu, izmantojot eirozonas dalībvalsts iespējas. Eiropas Komisija esot atļāvusi tam paredzēt 25% no ES iekšzemes kopprodukta. Latvijā Finanšu ministrija tam plānojot daudz mazāk par pieļaujamo. Partijas uzskata, ka valdībai jāatbalsta krīzē nonākušie darbinieki, ģimenes un uzņēmumi, piemēram, kultūras un sporta darbinieki, lauksaimnieki, pašnodarbinātie.
Memorandā uzsvērts, ka nepieciešami atbalsta pasākumi ģimenēm, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un darbaspēka nodokļa mazināšanai. Publiskais pasūtījums jānodrošina, izmantojot Valsts kases aizdevumu un Eiropas Savienības struktūrfondu iespējas, īpaši izceļot pašvaldību attīstības projektus, kas būtu realizējami ātri, stimulējot publisko pieprasījumu jau šogad un nākamā gada pirmajā pusē.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens “LA” teica: “Uz to var skatīties arī partiju darījumu līmenī, bet es uz to skatītos plašākā kontekstā.
Šāds memorands ir saprotams un ierakstās mūsdienu Eiropas plašākā ainavā, jo daudzas Eiropas valstis ir gatavas atvēlēt lielus līdzekļus ekonomikas stimulēšanai.
Latvija nevar vairs savilkt jostas un pārciest stoiskā mierā vēl vienu krīzi.” Viņš atzīst, ka memorandā brīnišķīgi varot redzēt turpinājumu abu partiju politikai, kas Nacionālās apvienības gadījumā ir izteiktāks – dokumentā ir pieminēts gan atbalsts pirmā mājokļa programmai, gan demogrāfijai un kultūrai. Taču, stimulējot ekonomiku, būšot svarīgi pārliecināties, ka tajā “investētā nodokļu maksātāju nauda netiek izķēzīta un izzagta, kā ir bijis iepriekš,” piebilda politologs. Viņš ir pamanījis, ka ar memorandu tiek apšaubīta viena no politiskajiem stūrakmeņiem –- “Vienotības” – politika, jo tai ir finanšu ministrs un premjers. Paliekot arī jautājums, uz kā rēķina notiks aizņemto līdzekļu atmaksāšana.
Citiem – savi projekti
JKP un NA memorandu parakstīja dienā, kad valdība lēma par ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu, kas varētu nozīmēt, ka “sliktākais jau ir aiz muguras un tagad var sākt dalīt lāčādu”, kā to raksturoja kāds politiķis. Cituprāt, tas ir “sveiciens “Jaunās Vienotības” finanšu ministram Jānim Reiram”, kuru vieni un otri varētu uztvert arī kā pāridarītāju, jo viņš šā gada budžeta sagatavošanas laikā pērn neļāva pārlieku tērēties.
JKP uz vairākām nedēļām 2019. gada vasarā piebremzēja budžeta veidošanas sarunas, iestājoties par tā paša Liepājas cietuma projektu. Arī NA nesaņēma visu cerēto demogrāfijas pasākumu īstenošanai.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis to neuztver kā sveicienu J. Reiram, bet gan kā divu partiju vienošanos ekonomikas sildīšanas laikā vienam otru atbalstīt lielo projektu īstenošanā, kas ir partiju vadīto ministriju kompetencē. Pret to nevarētu iebilst, taču tagad varot runāt tikai par projektiem, kuru realizēšanu var sākt uzreiz, ko par minētajiem objektiem, iespējams, nevarot teikt.
Taču JKP atbildībā ir arī satiksmes nozare, kurai ir iedota liela nauda, jo to tūlīt varot ieguldīt ceļu remontos, uzsvēra A. Latkovskis. Viņaprāt, pašlaik neviens nerunā par “jostu savilkšanu,” bet finanšu ministrs ir atbildīgs ne tikai par līdzekļu tērēšanu, bet arī par nodokļu iekasēšanu, tāpēc uz šo procesu raugās atbildīgi. Taču vislielākais prieks A. Latkovskim esot par to, ka JKP un NA, kuru attiecības pirms vēlēšanās bijušas pat naidīgas, ir salabušas, kas šajā gadījumā esot galvenais. “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts arī šo memorandu uztver kā atgādni par JKP un NA nozaru interesēm.
“Tā ir partiju publiskā pozicionēšanas par viņu prioritātēm, kas nav jaunas. Arī mums ir savas prioritātes – piemēram, pašvaldību projekti, kurus var uzsākt uzreiz,” sacīja D. Pavļuts. Viņš minēja vēl virkni pasākumu, par kuriem “AP” iestāsies ekonomikas sildīšanas periodā, piemēram, par investīcijām cilvēku pārkvalifikācijā, jaunu prasmju apmācībā, palīdzību tiem, kuri var ilgstoši palikt bez darba. Tā varētu būt algoto pagaidu publisko darbu programma, kāda savulaik bija “simtlatnieku programma”.
JKP deputāts G. Eglītis atzīst, ka mērķis ir veicināt, lai šajā būvniecības sezonā “palaistu jau gatavus projektus”. Viņaprāt, starp tiem varētu būt arī Liepājas cietums, bet runa neesot tikai par šiem diviem objektiem, bet daudz plašāku sarakstu, kurā iekļauto objektu īstenošana palīdzētu ekonomikai nesabrukt.
Viņš atzina, ka JKP un NA tuvinājās, redzot, ka Finanšu ministrijas redzējums un arī plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā neatspoguļo partiju uzstādījumus.
Izglītība, zinātne un kultūra visu laiku esot pabērna lomā, jo pretim ir arguments par fiskālo telpu. “Tagad ir labs laiks, lai to mainītu,” sacīja G. Eglītis.
