Sociālie partneri un valdība ar grūtībām panāk nodokļu reformas tālāku virzību 1
Šodien sociālo partneru un valdības veidotajā Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdē ar grūtībām tika panākta vienošanās par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām nodokļu politikas pamatnostādnēm līdz 2020.gadam.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot sociālajos partnerus, sacīja, ka situācija ar nodokļu politikas virzību ir sarežģīta, jo partija “Vienotība” atzina, ka šodien valdības sēdē neatbalstīs nodokļu pamatnostādnes. Tajā pašā laikā premjers aicināja sociālos partnerus atbalstīt nodokļu reformu. “Neredzu jēgu darbam, ja nevaram dot pienesumu Latvijas ekonomikai,” teica Kučinskis.
Ministru prezidents pateicās NTSP par līdzšinējo atbalstu nodokļu reformas izstrādē un norādīja, ka to pieņemšana valdībā ir tikai pirmais ceļa posms, jo vēl nāksies pieņemt likumprojektu paketi, ko vasaras sākumā iesniegt izskatīšanai Saeimā.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns atgādināja, ka LBAS vakar nopietni diskutēja par nodokļu politikas pamatnostādnēm un nonāca pie kopsaucēja, ka organizācija nevar atbalstīt nodokļu reformu, ja tajā nav paredzēts finansējums veselības aprūpes sistēmas finansēšanai un pedagogu atalgojuma kāpumam. Baldzēns rosināja līdz šā gada 1.jūnijam izveidot darba grupas, kas minētos jautājumus risinās.
Ar partijas “Vienotība” viedokli nodokļu politikas virzības jautājumā NTSP iepazīstināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), kurš uzsvēra, ka “Vienotība” nav pret izmaiņām nodokļu politikā, bet gan partija neuzskata, ka ar piedāvāto reformu tiks panākti uzstādītie mērķi, piemēram, lai sasniegtu nodokļu iekasējamību 33% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpat arī daļēji tiks sasniegts mērķis mazināt sociālo nevienlīdzību.
“”Vienotība” uzskata, ka šis ir svarīgs brīdis, kad nepieciešams pieņemt lēmumu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanu, par ko gadiem nevar panākt vienošanos. Uzskatām, ka veselības sistēmas finansēšanai līdz 2020.gadam jāparedz 13% no vispārējiem valdības izdevumiem,” uzsvēra Ašeradens.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja NTSP skatīt nodokļu reformu atsevišķi no veselības nozares finansēšanas jautājuma. Tāpat ministre piebilda, ka veselības finansējuma jautājumu varētu atrisināt nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā, ja partija “Vienotība” atbalstītu priekšlikumu šim mērķim iezīmēt daļu no sociālajām iemaksām.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs aicināja nekavēt nodokļu politikas pamatnostādņu pieņemšanu, bet turēties pie pērn parakstīto vienošanos, ka nodokļu reforma ir jāatbalsta.
Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste uzsvēra, ka ir svarīgi virzīties uz priekšu ar nodokļu politikas pamatnostādnēm, jo tādējādi tautsaimniecībā tiks nodrošināts būtisks pozitīvs efekts.
Šim viedokli pievienojās Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, kurš aicināja pieņemt nodokļu politikas pamatnostādnes, jo pretējā gadījumā tiks “zāģēts zars, uz kura sēžam”.
Par nodokļu politikas pamatnostādņu tālāku virzību iestājās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, aicinot “pārcelties pāri šaurām interesēm”.
Arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis pauda konceptuālu atbalstu nodokļu politikas pamatnostādņu tālākai virzībai, tomēr aicināja vēl apspriest pēc reformas pašvaldībām novirzīt 19,6% no nodokļu ieņēmumiem patlaban plānoto 19,5% vietā, lai kompensētu nodokļu reformas radīto izmaksu pieaugumu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aicināja neatbalstīt nodokļu politikas pamatnostādnes pirms nav rasts risinājums veselības finansējumam, tomēr LDDK prezidents uzsvēra, ka medicīna ir tikai viena no tautsaimniecības nozarēm, tāpēc, domājot par nodokļu reformu, ir jāņem vērā visu nozaru intereses.
Pēc teju divu stundu ilgām diskusijām NTSP vienojās atbalstīt FM izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes, kā arī puses vienojās līdz jūnijam izstrādāt veselības nozares finansējuma pieauguma grafiku, kas nodrošinās veselības nozares budžetu 4% apmērā no IKP, kā arī tiks risināts jautājums par pedagogu darba samaksas pieaugumu.
