“Koalīcijas partijām pusgada laikā būtu noderīgi izvērtēt savu “seju” plusus un mīnusus,” Zanders par partiju reitingiem 8
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēģinājumi likt vienādības zīmi starp kādas partijas reitingu un šīs partijas reālo darbu (vai bezdarbību) nedaudz atgādina stāstiņu, kas tiek piedēvēts pasaulslavenajam rakstniekam Ernestam H. Proti, drīz pēc Pirmā pasaules kara beigām Hemingveju laulātajam pārim bija plānots doties no Parīzes uz Strasbūru Rumānijas aviokompānijas pasažieru lidmašīnā.
Rakstnieka sieva pretojās, jo pirmskara kartē neatrada tādu Rumāniju un neuzticējās valstij, kuras nav ģeogrāfiskajā atlantā… Tāpat kā Rumānija pastāvēja “dabā” neatkarīgi no tā, vai bija kartē, tāpat partiju objektīvais novērtējums un pat izredzes nākotnē nav reducējamas uz šīs partijas reitingu.
Ko es subjektīvi redzu, paveroties uz jaunākajiem (2021. gada marts) politisko partiju reitingiem, ko šonedēļ cēla priekšā SKDS?
Pirmkārt, to, ka, neraugoties uz informatīvajā telpā (tostarp sociālajos tīklos) emocionālo degsmi, Latvijas sabiedrībā ir ap 15% liela vēlētāju daļa, kura seko prezidenta Levita atskaņotajai prātulai par zirgiem, kurus uz pārceltuves nemaina. Vai kurai vienkārši nepatīk diskusijas paaugstinātos toņos.
Proti, man nešķiet, ka “Jaunās Vienotības” (“JV”) reitinga kāpums no 4,1% pērn decembrī uz 6,3% 2021. gada martā ir rezultāts tam, ka Krišjānis Kariņš pieprasīja Ilzes Viņķeles demisiju. Vai tam, ka “JV” vispār būtu veikusi kaut ko, kā saka, ģeniālu. Ticamāk, ka palielinās to cilvēku skaits, kurus valdības nepārtrauktā kritizēšana ir nedaudz nogurdinājusi.
Līdzīgi, manuprāt, ar Nacionālās apvienības (NA) atrašanos topa otrajā vietā (7,3%). Lai gan mana attieksme pret NA aprakstāma kā neitrāli draudzīga, man nekādi nenāk prātā, par kādiem nopelniem šāda atzinība. Acīmredzot par to, ka NA nav pamanīti, žargonā izsakoties, krēslu laušanā un durvju sišanā, kas daļai elektorāta šodien jau ir patīkama atšķirība uz citu fona.
Otrkārt, “Progresīvo” reitinga kāpums (apsteidzot, piemēram, Jauno konservatīvo partiju) manā skatījumā ir ne tik daudz pašu “progresīvo” nopelns, cik tas, ka nosacīto liberāļu flangā “Attīstībai/Par” (“AP”) ir pamanījies daļu no saviem vēlētājiem nokaitināt (vakcinēšanas negludumi), un kurp gan citur lai šie ļaudis vērš savu izmocīto pārliecināta liberāļa skatienu (atvainojos par ironiju)? No šāda viedokļa raugoties, nevis “Progresīvajiem” ir jāatver šampanietis (to viņi pamatoti varēs darīt, ja nākamgad iekļūs Saeimā), bet “AP” jāpiesēž apdomāties.
Treškārt, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) reitinga 3,9% līmenī, manuprāt, nav ļaunpriecīgi jātulko kā JKP noriets. Protams, ja atskaites punkts salīdzinājumiem ir šīs partijas reitingi ap pēdējo Saeimas vēlēšanu laiku, tad kritums ir ievērojams, tomēr es šaubos, ka JKP atbalstītāji sākuši masveidā dreifēt “Likums un kārtība” (“LuK”) virzienā.
Man šķiet diezgan droši, ka “LuK” (martā 3,7%) nākamajā rudenī iekļūst Saeimā, tomēr tas notiks, piesaistot bijušos “KPV LV” vēlētājus. Citiem vārdiem sakot, JKP vēlētāji nevis ir atraduši citus favorītus, bet vismaz pagaidām pievienojušies gandrīz 40% elektorāta aptverošajai jautrajai kompānijai ar nosaukumu “nezinu/nepiedalīšos”.
Vismaz daļa no JKP atbalstītājiem, ko nosacīti varētu apzīmēt par “nacionāli un konservatīvi domājošu inteliģenci”, drīzāk varētu raudzīties NA virzienā, kas, protams, attiecības starp abiem koalīcijas partneriem neuzlabos. Var nojaust, ka arī starp “LuK” atbalstītājiem ir “tradicionālo vērtību” piekritēji, tomēr starp dažādiem “tradicionālistiem” ir atšķirības, kuras es negribētu iztirzāt, zinot apspriežamo personāžu spēju apbrīnojami viegli apvainoties un izpūst no mušas ziloni.
Ceturtkārt, palielinās politikas personalizācija. Tradicionāli ir bijis tā, ka partija X vēlētāju acīs asociējas ar tās redzamākajiem pārstāvjiem (visbiežāk ministriem), nevis programmu un partijas kopīgo veikumu. Tomēr man šķiet, ka šobrīd šī tendence padziļinās vēl vairāk (tipisks piemērs – grupa, kas vairāk pazīstama kā “KPV LV”). Tas savukārt varētu nozīmēt, ka vismaz koalīcijas partijām tuvākā pusgada laikā būtu noderīgi izvērtēt savu “seju” plusus un mīnusus.
