Koalīcijai Bordāna paziņojums par Kalnmeieru nācis negaidīts 3
Valdošās koalīcijas politiķi pagaidām nekomentē tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ierosinājumu vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam un vēlas uzklausīt Bordāna argumentus.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka nevar komentēt to, par ko uzzinājis tikai no ziņu lentām.
Pirmdien koalīcijas sanāksmē tiks uzklausīta tieslietu ministra motivācija, tad būšot iespēja arī komentēt šo jautājumu.
“Apstākļus sarežģī situācija, ka prokuratūrā tiek izmeklēti Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Juraša (KPV LV) iespējami kriminālpārkāpumi,” piebilda Dzintars.
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis arī bija izvairīgs komentāros.
Viņš vien norādīja, ka nākamnedēļ koalīcija šo jautājumu pārrunās, lai uzklausītu Bordāna argumentus.
Arī partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) vēlas pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē iepazīties ar tieslietu ministra pamatojumu un apsvērumiem šādam solim pirms to komentēt, aģentūrai LETA sacīja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Viņš norādīja, ka AP nav iepazīstināta ar šo Bordāna plānu un uzzinājusi par to no plašsaziņas līdzekļiem, tāpēc par to esot grūti spriest.
“KPV LV” deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka tikai tagad ir iepazinies ar attiecīgo informāciju, tāpēc to ir grūti komentēt.
Viņš skaidroja, ka būtu nepieciešams sagaidīt kādu oficiālu informāciju no Bordāna.
Kā ziņots, Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā esot konstatējusi pazīmes, kas liecinot, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.
Kalnmeiers, ministra ieskatā, nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.
Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.
Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka Kalnmeiers ir dzimis 1960.gadā un 1987.gadā absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē.
Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sāka 1987.gadā, bet no 1993. līdz 1994.gadam viņš strādāja par juristu AS “Parex banka”, savukārt no 1994.gada līdz 2000.gadam viņš darbojās kā advokāts.
2000.gadā Kalnmeiers atgriezās Ģenerālprokuratūrā, kur uz pieciem gadiem iecelts par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē. 2005.gadā šis termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.
2010.gadā viņš tika apstiprināts ģenerālprokurora amatā, bet 2015.gadā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja atkārtoti.
