Reirs: sociālajai aizsardzībai un nevienlīdzības mazināšanai jābūt prioritātei 0
Labklājības ministrs Jānis Reirs ir izplatījis paziņojumu skaidrojot, ka 2016. gadā mazākā iemaksu alga dienā, kas izmantota bezdarbnieka pabalsta aprēķinā, ir deviņi eiro centi Tas nozīmē, ka pirmos trīs mēnešus, piemēram, personai ar darba stāžu no 1 līdz 9 gadiem saņemtais bezdarbnieku pabalsts ir ap pieci centi dienā (50% no vidējās iemaksu algas), bet nākamos mēnešus – vēl mazāks. Tāpat vairāk nekā 120 personām, kurām piešķirts bezdarbnieka pabalsts, vidējā iemaksu alga bija līdz vienam eiro dienā, bet ap tūkstoš personām – no viena līdz trīs eiro dienā.
Savukārt mazākā iemaksu alga dienā, kas izmantota slimības pabalsta aprēķinā, 2016.gadā ir 3 eiro centi dienā. Ap 250 personām slimības pabalsts bija aprēķināts no iemaksu algas līdz vienam eiro dienā un ap tūkstoš personām – no viena līdz trīs eiro dienā. Slimības pabalsts tiek aprēķināts kā 80% no personas vidējās iemaksu algas.
“Liela daļa no cilvēkiem, par kuriem veiktas iemaksas no nepilnas algas vai tās nav veiktas vispār, nemaz neapzinās, ka tādējādi viņiem nebūs iespēja saņemt ne slimības, ne bezdarba pabalstus, bet pensija būs ļoti niecīga. Mūsu prioritāte ir ikviena strādājošā sociālā aizsardzība un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši reģionos,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.
Sociālās apdrošināšanas mērķis ir daļēji kompensēt līdzšinējos ienākumus, ja tie zaudēti noteikto sociālo risku gadījumos – aizejot pensijā, bezdarba, nelaimes gadījuma darbā un arodslimības, invaliditātes, maternitātes un slimības gadījumos, kā arī bērna kopšanas laikā
Jau ilgstoši trešdaļai no visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem iemaksas tiek veiktas no iemaksu objekta līdz valstī noteiktai minimālai darba algai. Līdz ar to pastāv iespēja, ka šie cilvēki nevarēs sev nodrošināt pat minimālo pensiju. Tā rezultātā nākotnē viņiem nebūs pietiekami līdzekļi ikdienas iztikai, kas var radīt slogu pārējiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem.
Protestēja uzņēmēji
Jau ziņots, ka par spīti vairākiem simtiem mazo uzņēmēju un viņu atbalstītāju, kas pie Saeimas bija pulcējušies protesta akcijā, parlaments, lemjot par budžetu novembra beigās, pieņēma grozījumus MUN likumā, nosakot, ka uzņēmējdarbības uzsācēji MUN maksāšanas režīmam varēs pieteikties tikai līdz 2017. gada 20. jūnijam.
Esošajiem mikrouzņēmumiem, ja tie savu saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no citiem pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Ja tas nebūs izdarīts, tie kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma, vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, paredzēja Saeimas balsojums.
“Kad mikrouzņēmumu nodoklis tika ieviests, tas panāca ļoti labu efektu – palielināja nodarbinātību un arī ļāva iznākt no ēnu ekonomikas cilvēkiem, kas līdz tam bija bijuši ēnu ekonomikā. Bet ar laiku diemžēl tas tika sabojāts un šobrīd ļoti daudzos gadījumos tas tiek izmantots nevis jēdzīgam biznesam, bet nodokļu optimizācijai,” deputātiem tolaik skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pēc tam valdība no saviem lēmumiem atkāpās un tagad plāno jaunu kārtību, ko prezidents jau novērtējis – ievārīta liela putra.
