VDK dokumentu izpētes komisiju nodos LU pārraudzībā 5
Koalīcijas partijas pirmdien vienojušās Valsts drošības komitejas (VDK) izpētes komisijas pārraudzību nodot Latvijas Universitātei (LU).
Pašlaik komisija ir Tieslietu ministrijas (TM) pakļautībā.
“Mēs vienojāmies, ka no valdības tiešās pakļautības iestādēm šīs komisijas darbs tiek pārcelts uz Latvijas Universitāti,” žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
Viņš piebilda, ka “Vēstures institūts ir šīs universitātes sastāvdaļa, līdz ar to no budžeta vadības viedokļa tieši universitāte būs tā, kas turpmāk vadīs šo budžetu. Lai to panāktu, ir nepieciešamas izmaiņas likumos, kas šo budžetu pārdala uz Latvijas Universitāti”.
Ļoti iespējams, ka būšot nepieciešams arī īpašs likums, ar kuru nodot LU tiesības administrēt budžetu, kādas līdz šim bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai un TM. “Tālāk jau universitāte, sadarbojoties ar valdības apstiprināto komisiju, lems par to, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības. Mūsuprāt, pētniecībai būs visi vārti vaļā, un, es ceru, ka nebūs nekādu pārmetumu, ka kāds no universitātes puses mēģina politiski ietekmēt,” teica ministrs.
Rasnačs un arī premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”) gan atzina, ka LU rektors par koalīcijas lēmumu pagaidām vēl nav informēts, bet tas drīzumā tikšot izdarīts.
Straujuma uzsvēra, ka pēc Saeimā iepriekš pieņemtā likumā juridiski nav iespējams uzsākt komisijas darbu tādā veidā, kādā tās locekļi to bija iecerējuši, tādēļ neesot citas iespējas, kā veikt likumu grozījumus.
Uz jautājumu, kad komisija varētu sākt strādāt, tieslietu ministrs atbildēja, ka “optimistiskā prognoze, ja mums izdosies visu deleģējumu nodot šai neatkarīgai iestādei – universitātei – varētu būt maijs, varbūt jau aprīļa beigās”.
Rasnačs pauda cerību, ka, nododot komisijas pārraudzību LU, tiks iedibināts pamats jaunam nākotnes pētījumu institūtam, kāds jau šobrīd esot daudzās valstīts, tostarp Lietuvā.
“Nākotnē šī varētu būt universitātes struktūrvienība jeb sastāvdaļa, kura turpmākajos gados regulāri strādā ar totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanu, apsekošanu, publicēšanu. Tas, ko vēlas vēsturnieki, un ko mēs arī atbalstām, ka tas būtu ne tikai trīs gadu posms, pēc kura tiek publicēti pētījumi, bet arī pēc tam, lai šie pētījumi turpinātos,” teica ministrs.
Jau ziņots, ka iepriekš vairāki komisijas locekļi paziņoja, ka atkāpjas no amata. Tieslietu ministrs paziņoja, ka VDK izpētes komisija varētu atsākt darbu monolītāka un mazāka.
VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam. Saeima nolēma, ka tā dēvēto čekas maisu publiskošana var notikt tikai pēc materiālu zinātniskās izpētes.
