Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Koalīcija vienojas par obligāto eksāmenu fizikā vai ķīmijā pēc trim gadiem 3

Koalīcijas partijas pirmdien vienojušās par obligātā centralizētā eksāmena fizikā vai ķīmijā ieviešanu pēc trim gadiem, žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

“Kopumā visa koalīcija uzskata, ka fizikas vai ķīmijas eksāmens ir konceptuāli atbalstāms, bet šobrīd mēs to nevaram ieviest uzreiz. Pēc trim gadiem varētu būt reāli, lai 10.klases skolēni varētu sākt mācīties un zinātu, ka viņiem būs šis eksāmens,” viņa sacīja.

Pakāpeniski vidusskolēniem būšot jākārto pārbaudes darbi, kā arī jāpiedalās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajos pilotprojektos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Straujuma apgalvoja, ka obligātā eksāmena ieviešanai eksaktajās zinātnēs piekrītot arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”), kaut arī viņa iepriekš vairākkārt uzsvērusi, ka obligātā eksāmena fizikā vai ķīmijā vidusskolēniem nebūs.

Fizikas  vai ķīmijas centralizētā eksāmena ieviešanu no 2016./2017.gada rosināja iepriekšējais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, un tas guva arī valdības atbalstu.

Druviete iepriekš aģentūrai BNS klāstīja, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzētā mācību vides modernizācija, tostarp ķīmijas un fizikas  kabinetu labiekārtošana, eksakto mācību priekšmetu skolotāju izglītošana, kā arī mācību materiālu uzlabošana, mudinās vidusskolēnus izvēlēties kārtot eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Tomēr piespiedu kārtā šajos mācību priekšmetos eksāmens nebūšot jākārto.

Jau esam ziņojuši, ka izglītības eksperti obligātā centralizētā eksāmena ieviešanu vērtēja kā nepārdomātu, jo eksāmeni nepieciešami, lai jaunietis iestātos augstskolā. Izmaiņas plānots ieviest pārāk ātri un skolēni un skolas, iespējams, nevarēs pietiekami sagatavoties.

Šāds lēmums bija pārsteigums arī skolu direktoriem. Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas vadītāja Ineta Tamane norāda, ka ir akreditētas dažādas izglītības programmas, kurās eksaktie priekšmeti netiek mācīti. Jāņem vērā arī nodrošinājums – ne visām skolām ir pietiekami labs tehniskais nodrošinājums šo priekšmetu apguvei, kā arī ne visās skolās ir fizikas un ķīmijas skolotāji.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.