Koalīcija vienojas par kandidāti, ko virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam 44
Ziņa papildināta plkst. 15.06.(pievienota 7.-9.rindkopa).
Valdības koalīciju veidojošās partijas vienojušās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt līdzšinējo Latvijas Bankas prezidenta vietnieci Santu Purgaili, aģentūrai LETA pavēstīja “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Pēc viņa teiktā, Purgailei ir konceptuāls valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju atbalsts. Koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos, uzsver Jurēvics.
Purgailei ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Viņai ir plaša pieredze finanšu jomā – no 2019. līdz 2022.gadam bijusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja un ieņēmusi dažādus vadošus amatus banku sektorā, norāda Jurēvics.
“Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA pauda, ka partijai bija svarīgi, lai koalīcijā ir vienošanās par kandidātu, kurš ir līdzvērtīgs bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.
Purgailes līdzšinējā pieredze un kvalifikācijas apliecina, ka viņa būs ļoti laba Latvijas Bankas vadītāja, uzskata Šuvajevs. Purgaile atbilst visiem koalīcijas un Latvijas Bankas likumā noteiktajiem kritērijiem, akcentēja partijas vadītājs, pieļaujot, ka Purgaili salīdzinās ar Kazāku.
“”Progresīvie” var ar tīru sirdsapziņu atbalstīt Purgaili”, sacīja Šuvajevs.
Kā aģentūrai LETA pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, Purgaile atbilst visiem koalīcijas izvirzītajiem kritērijiem. Tāpat Purgaile atbilst jautājumiem, kas esot būtiski ZZS un kas attiecas uz krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā.
Rokpelnis uzsvēra, ka iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka viedoklis krājaizdevu sabiedrību jautājumos atšķīries no Purgailes redzējuma.
“Vienkāršiem vārdiem sakot, Latvijas Bankas uzstādījums bija, ka krājaizdevu sabiedrības sistēma Latvijā ir pieņemama, lai gan mēs skaidri redzam, ka Lietuvā ir lielāka kapitāla iesaiste šajā sistēmā,” klāstīja Rokpelnis. Viņaprāt, tas Latvijā ir milzīgs trūkums, jo nodrošinātu konkurenci un lielāku kreditēšanu reģionos.
Koalīcijas partneri plāno pirmdien, 27.janvārī, vēlreiz koalīcijas sadarbības sanāksmē tikties ar Purgaili, lai oficiāli izvirzītu viņas kandidatūru, kā arī sniegtu iespēju Purgailei mediju pārstāvjus iepazīstināt ar savu redzējumu par Latvijas Bankas turpmāko darbu un sniegt atbildes uz mediju jautājumiem.
Pēc oficiālās kandidatūras izvirzīšanas Purgaile tikšoties ar visām Saeimas frakcijām, kuras būs gatavas uzklausīt viņas redzējumu par darbu Latvijas Bankas prezidenta amatā.
Jau ziņots, ka Saeimas opozīcijā esošie “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības (NA) frakciju deputāti ceturtdien iesniedza oficiālu pieteikumu Saeimas prezidijam, ar kuru Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirza līdzšinējā centrālās bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka kandidatūru. Paziņojumā medijiem NA un AS norādīja, ka aicina arī visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalstīt Kazāka kandidatūru.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izteicies, ka šonedēļ sagaida skaidrību Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, atgādinot, ka konkrētajai personai vēl būs jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, kas prasīs laiku. Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim.
Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.
Pirmajā “piegājienā” Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras – Kazāks, “Attīstības finanšu institūcijas Altum” (“Altum”) valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas “Stabilitātei” pārstāvis Pāvels Kuzmins, taču pēdējā brīdī pirms balsojuma dienas koalīcija procesu apturēja, vienojoties mēģināt tomēr vienoties par vienu, bet citu kandidātu.
