Koalīcija vienojas aizdevuma piešķiršanu “airBaltic” Saeimā skatīt atsevišķi no budžeta 1
Koalīcijas partneri pirmdien vienojušies aizdevuma piešķiršanu Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” skatīt atsevišķi no nākamā gada budžeta likumprojektu paketes, pirmdien žurnālistiem sacīja premjera pienākumu izpildītājs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”).
“Koalīcija ir vienojusies, ka, ņemot vērā to, ka šodien sanāksmē nepiedalījās Ministru prezidente, kā arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, kurš viņu pavada vizītē un ir kapitāldaļu turētājs no valsts, jautājums par “airBaltic”, visticamāk, Saeimas budžeta komisijā tiks noraidīts un arī Saeima to noraidīs,” pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes teica Kozlovskis.
Viņš norādīja, ka pēc tam jautājumu uz Saeimu atkārtoti virzīs Satiksmes ministrija kopā ar Finanšu ministriju kā atsevišķu lēmumu, ko izskatīs nākamajā kārtējā Saeimas plenārsēdē pēc budžeta balsojuma.
Plānots, ka Saeimas Budžeta, finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēde varētu notikt nākamnedēļ un parlaments par aizdevuma piešķiršanu varētu lemt 3.decembrī.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) šobrīd uzturas darba vizītē Ķīnā, un Latvijā atgriezīsies piektdien.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība ārkārtas sēdē 19.novembrī nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju parakstīt akcionāru līgumu ar “airBaltic” atrasto investoru pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju.
Straujuma toreiz uzsvēra, ka no akcionāru līguma ar Vācijas uzņēmēju ir izslēgti diskutablie jautājumi un tas neparedz nosacījumu par lidmašīnu iegādi. Līgumā nav paredzētas veto tiesības akcionāram attiecībā uz lēmumiem par flotes atjaunošanu.
Tāpat ziņots, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3.novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta “Prudentia” atrasto investoru “airBaltic” – Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, “airBaltic” aizņemoties Valsts kasē un pēc tam attiecīgo aizdevumu kapitalizējot.
Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% “airBaltic” kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt. Par dažādiem nosacījumiem, ko investors sagaida no valsts, tostarp iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas “Sukhoi Superjet”, paredzēts diskutēt, strādājot pie akcionāru līguma. Pats investors gan paudis, ka viņa ieguldījums “airBaltic” nav atkarīgs no tā, vai aviokompānija iegādāsies attiecīgās lidmašīnas.
Tāpat valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam “airBaltic” jādod arī Saeimai, ko pagaidām plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei “airBaltic” un aizdevumam no Valsts kases.
“airBaltic” nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
