Koalīcija valodas jautājumā būs barga 25
Koalīcijas partneri pauduši konceptuālu atbalstu Nacionālās apvienības (NA) sagatavotajiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt naudas sodus par valsts valodas likuma pārkāpumiem. Saeimā to skatīs pēc Lieldienām.
NA sagatavojusi likumprojektu, kurš paredz faktiski dubultot maksimālos naudas sodus par valsts valodas normu neievērošanu. Piemēram, par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā maksimālais sods palielinātos no 280 līdz 700 eiro. Savukārt par tulkojuma nenodrošināšanu pasākumos maksimālais sods fiziskām personām pieaugtu līdz 150 eiro pašreizējo 70 eiro vietā, bet juridiskām personām līdz pat 8000 eiro. Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu fiziskām personām draudēs sods līdz 700 eiro (pašreizējo 350 eiro vietā), bet juridiskām personām – līdz 10 000 eiro. Vēl lielākas soda naudas būs jāmaksā, ja gada laikā tiks fiksēts atkārtots pārkāpums. Valsts amatpersonām, kuras atkārtoti pārkāpušas Valsts valodas likumu vai izrādījušas klaju necieņu valsts valodai, varēs uz laiku atņemt tiesības ieņemt šo amatu.
Jau rakstīju, ka deputātus uz šo soli pamudinājusi Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (“Saskaņa”) ņirgāšanās par Valsts valodas centra (VVC) uzliktajiem sodiem. Formāli gan Rīgas mērs pagaidām neskaitās sodīts nevienu reizi, jo VVC lēmumus pārsūdzējis tiesā. “Nila Ušakova publiski demonstrētā izaicinošā un nicīgā attieksme pret valsts valodas normām un VVC lēmumiem liek secināt, ka ar pašreizējo regulējumu kaut kas nav kārtībā. Valsts valodas likuma pārkāpēji tiek cauri faktiski bez soda vai ar simbolisku maksu. Sakārtot šo lietu – tas ir valsts goda jautājums!” skaidroja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Minētos grozījumus NA bija sagatavojusi jau pirms divām nedēļām, bet koalīcijas sēdē tie netika apstiprināti, jo “Vienotība” lūdza papildu laiku dokumentu izvērtēšanai. Vakar pēc tā sauktās mazās koalīcijas partneri beidzot pauda gatavību atbalstīt a priekšlikumu. Tiesa, “Vienotībai” vēl joprojām esot zināmas šaubas. “Konceptuāli mēs piekrītam piedāvājumam, bet mums frakcijā bija juridiska diskusija par to, vai šie sodi ir adekvāti un iekļaujas Latvijas sodu politikā. Proti, vai tie ir samērīgi attiecībā pret sodiem par cita veida pārkāpumiem,” skaidroja “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns. Tādēļ savu galavārdu “Vienotība” sola dot pirmdien pēc frakcijas sēdes. Savukārt ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze informēja, ka Saeimas frakcija atbalstot NA piedāvātos APK grozījumus.
NA sākotnēji bija iecerējusi šos likuma grozījumus skatīt jau šodienas Saeimas sēdē. “Mēs varētu virzīt šo iniciatīvu arī paši, bet labāk nedaudz pagaidīt un laist uz Saeimu visu koalīcijas frakciju parakstītu likumprojektu, lai tā netiktu uztverta tikai kā NA iniciatīva, bet kopīga valdības pozīcija,” sacīja R. Dzintars.
