Koalīcija taps smagi. Savus variantus piedāvās Bordāns un Gobzems 0
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem, jaunajā Saeimā ievēlētas septiņas partijas, kas ir par vienu vairāk nekā līdzšinējā parlamenta sastāvā. Turklāt starp potenciālajiem koalīcijas veidotājiem nav pārliecinoša līdera, tādēļ gaidāmas sarežģītas valdības veidošanas sarunas.
Vecajiem jāsaspiežas, jaunie nāk!
Pēc provizoriskajiem rezultātiem, partija “Saskaņa” jaunajā Saeimā ieguvusi 23 deputātu mandātus. Tai seko virkne Saeimas jaunpienācēju – Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV” (katrai pa 16 mandātiem) un apvienība “Attīstībai/Par!” ar 13 mandātiem. Saeimā iekļuvušo partiju saraksta lejasgalā vēlētājs atstājis pašreizējās koalīcijas partijas – Nacionālā apvienība (13), ZZS (11) un “Jaunā Vienotība” (8).
Uzreiz zem 5% barjeras palikusi Latvijas Reģionu apvienība (4,14%), Latvijas Krievu savienība (3,2%) un Progresīvie (2,61%). Pārējās partijas, tostarp arī līdz šim Saeimā pārstāvētā “No sirds Latvijai”, nav pārvarējušas pat 2% barjeru, kas tām ļautu pretendēt uz valsts finansējumu.
Visas līdz šim Saeimā pārstāvētās partijas, kurām izdevies iekļūt arī jaunajā sasaukumā, zaudējušas pa kādam mandātam.
“Saskaņas” frakcijā būs par vienu deputātu mazāk nekā pašlaik, NA – par trim, ZZS – par 10, bet “Vienotībai” – par 11.
Iniciatīvu uzņemsies Bordāns un Gobzems
“Saskaņa” prokremliskās nostājas dēļ tradicionāli tiek izslēgta no valdības veidošanas sarunām. Pat “KPV LV”, kas sākotnēji izvairījās no atbildēm par sadarbību ar “Saskaņu”, pēdējās dienās pirms vēlēšanām arvien stingrāk un skaļāk paziņoja, ka koalīcija ar šo partiju nav iespējama.
“Saskaņas” saraksta līderis Vjačeslavs Dombrovskis pauda pārliecību, ka rīcībspējīgu valdību ar šādu balsu sadalījumu spēj izveidot tikai “Saskaņa”. Tomēr nekādas sarunas ar citām partijām viņš neplāno sākt, pirms prezidents nebūs nosaucis viņa kandidatūru (savukārt prezidents nez vai būs ieinteresēts nominēt premjera amatam kandidātu, kurš nav spējis vienoties ar potenciāliem partneriem).
Pārējās Saeimā ievēlētās partijas ir vienisprātis, ka iniciatīva valdības veidošanā jāuzņemas tam latviskajam politiskajam spēkam, kurš ieguvis vislielāko vēlētāju atbalstu.
Taču līderi ar minimālu atšķirību ir divi – “KPV LV” (16 mandāti un 14,25% vēlētāju atbalsts) un JKP (arī 16 mandāti un 13,57% vēlētāju atbalsts).
Abu partiju premjera amata kandidāti – Aldis Gobzems (“KPV LV”) un Jānis Bordāns (JKP) – jau paziņojuši, ka gatavi uzņemties iniciatīvu valdības veidošanā. Tomēr gan viens, gan otrs, šķiet, nedaudz samulsuši no panākumiem un īsti nezina, kā tālāk rīkoties.
“Nedēļas sākumā apspriedīsimies partijā un vienosimies par tālākajiem rīcības virzieniem un savu piedāvājumu, ar kuru pēc tam dosimies pie potenciālajiem sadarbības partneriem,” teica Bordāns. Lūgts nosaukt potenciālos partnerus, JKP premjera amata kandidāts uzsvēra, ka būtu gatavs runāt ar visām partijām, izņemot “Saskaņu”.
“Somijā tiek veidota koalīcija no sešām partijām, tā ka tas nav nekas ārkārtējs,” teica Bordāns.
Iepriekš gan viņš intervijā “LA” bija izteicies, ka koalīcija bez ZZS būtu “tiesiskuma uzvara”, bet šobrīd savos izteikumos vairs nav tik kategorisks. “Tas ir mans personīgais viedoklis, bet šobrīd vēlētāji ir pauduši savu nostāju, un mums tā jārespektē,” teica Bordāns.
Kas būs koalīcijas kodolā?
“KPV LV” premjera kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka jaunās valdības kodols būtu jāveido tieši “KPV LV” un JKP. “Vēlētāji ar savu balsojumu nepārprotami ir pauduši vēlmi pēc pārmaiņām un jauniem spēkiem politikā,” uzsvēra Gobzems.
Vienlaikus gan viņš atzina, ka koalīcijai būs nepieciešamas arī tā sauktās vecās partijas, tādēļ tām tikšot izteikts piedāvājums, kurš pamatā tiks balstīts “KPV LV” programmā.
Tajā gan atrodami vairāki punkti, kas koalīcijas partneriem varētu būt grūti sagremojami. Piemēram, ierosinājums samazināt ministriju skaitu līdz sešām. Gobzems atzina, ka partija ir gatava sarunām un kompromisiem.
“Mēs, protams, vispirms mēģināsim pārliecināt savus kolēģus un konkurentus. Taču vienlaikus apzināmies, ka šādā sadrumstalotībā neviena partija nespēs savu programmu īstenot par 100%. Tādēļ būs jāmeklē kopsaucēji,” teica Gobzems. Uz jautājumu, vai “KPV LV” varētu atrast “kopsaucējus” arī ar pašu daudz kritizēto ZZS, gan viņš skaidru atbildi nedeva: “Es būtu tikai priecīgs, ja mūsu priekšlikumus atbalstītu visi 100 Saeimas deputāti.”
Vēlēšanu naktī, apstaigājot pašreizējās koalīcijas partiju birojus, varēja novērot pilnu emociju gammu. Zemkopības ministrijā, kur rezultātus gaidīja ZZS, valdīja drūms klusums, Nacionālā apvienība (NA) priecājās svinīgā noskaņā, bet “Vienotības” birojā gāja vaļā īsta ballīte, par spīti tam, ka no visām Saeimā iekļuvušajām partijām “Jaunajai Vienotība” ir visvājākais rezultāts.
Pirms vēlēšanām ne viens vien tai jau bija rezervējis vietu politiskajā kapsētā, tādēļ vienotībnieku pacilāto noskaņojumu var saprast.
Tomēr visu trīs partiju pārstāvji bija vienisprātis vismaz par vienu – pašreiz valdošajam partiju trijniekam būtu jāveido arī jaunās koalīcijas kodols. Saskaņotās atbildes mudina domāt, ka šāda vienošanās jau varētu būt notikusi vēl pirms vēlēšanām. Tas nozīmē, ka Bordānam un Gobzemam valdības veidošanas sarunās, visticamāk, būs darīšana ar monolītu bloku.
Prezidents dod divas nedēļas
Apzinoties, ka valdības veidošanas sarunas šoreiz būs grūtas, Valsts prezidents Raimonds Vējonis konsultācijas ar valdības veidotājiem plānojis sākt tikai pēc divām nedēļām. Prezidents cer, ka partijas šo laiku izmantos aktīvam darbam, lai vienotos par savu piedāvājumu visas sabiedrības interesēs.
Valsts prezidenta uzstādījumi jaunajam Ministru prezidentam neesot mainījušies, tie ir – skaidra nostāja nemainīt Latvijas ārpolitikas līdzšinējo kursu un turpināt Latvijas drošības stiprināšanu, gatavība veidot sabalansētu valsts budžetu un turpināt Latvijas
