Koalīcija spriedīs par strīdīgo kopbraukšanas pakalpojumu 3
Koalīcijas sanāksmē šodien spriedīs par strīdīgajiem Autopārvadājumu likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb “ridesharing” pakalpojumus.
Partijas “Vienotība” Saeimas deputāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājuši un iesnieguši izskatīšanai Saeimā grozījumus Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb “ridesharing” pakalpojumus, no kuriem populārākais ir pasaulē pazīstamais “Uber”. Likumprojektu parakstījis arī Rihards Kols no Nacionālās apvienības un Ingmārs Līdaka no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
Piedāvāto regulējumu jau kritizējusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un taksometru kompānijas, paužot, ka tādējādi nozarei piedāvā ērtāku modeli nodokļu nemaksāšanai. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka izmaiņas regulējumā būtu jāvirza noteiktajā kārtībā – diskusijās ar ministrijām un nevalstisko sektoru, nevis atsevišķiem deputātiem likumprojektu uzreiz iesniedzot Saeimā. Turklāt pati Satiksmes ministrija strādā pie regulējuma izmaiņām nozarē.
Partijas “Vienotība” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns iepriekš norādīja, ka jau daudzus gadus ar dažādu tehnoloģiju un saziņas līdzekļu starpniecību tiek organizēti kopīgi braucieni ar mērķi samazināt brauciena izmaksas vai ērtāk nokļūt vietās, kur cits transports nekursē vai kursē reti, taču Latvijā šo tehnoloģisko iespēju pilnvērtīgu izmantošanu ierobežo tiesiskā regulējuma trūkums.
Smiltēns, atbildot uz jautājumu, kāpēc “Vienotība” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi regulējumu, kas pēc nozares piekritības būtu jādara Satiksmes ministrijai, un kāpēc jaunais regulējums sākumā nav skatīts valdībā, aģentūrai BNS norādīja, ka tas darīts, lai ātrāk sāktos diskusija par šo jautājumu.
Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) aģentūrai BNS pauda, ka viņam nav “indikāciju” par Satiksmes ministrijas vēlmi izstrādāt regulējumu, kas ļautu tirgū ienākt tādiem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem kā “Uber”, tāpēc nolemts uzreiz jauno regulējumu virzīt uz Saeimu, lai nezaudētu laiku.
Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā plānots nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Valstij savukārt būs iespēja uzraudzīt transporta kopbraukšanas pakalpojumus.
Grozījumos paredzēts, ka, izmantojot mobilo lietotņu starpniecību, brauciena maksa starp vadītāju un pasažieri tiks organizēta, izmantojot tiešsaistes maksājumu sistēmu, ko starpniecības ceļā nodrošina tehnoloģiju platformas, iekasējot komisijas maksājumu par pakalpojumu sniegšanu. Šādu tehnoloģiju izmantošana ir caurskatāma un samazina pelēkās ekonomikas īpatsvaru, kāds patlaban ir transporta nozarē.
“Kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma ieviešana kopumā pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Dalīšanās ekonomika, tostarp kopbraukšanas pakalpojumi, ļauj gūt ienākumus un elastīgi organizēt darba laiku tādām personām, kas kādu iemeslu dēļ nevar strādāt pilnu darba laiku, piemēram, studentiem, kā arī sniedz iespējas iztikt bez privātā transporta apgabalos ar intensīvu satiksmi, šādi samazinot automašīnu skaitu uz ceļiem un to radīto piesārņojumu. Rezultātā uzlabojas gan kopējā satiksme, gan gaisa kvalitāte. Tāpat citu valstu pieredze liecina, ka, pieaugot kopbraukšanas pakalpojumu pieejamībai, samazinās autoavāriju skaits, kas izraisītas, esot alkohola reibumā,” klāsta “Vienotība”.
Paredzēts arī, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem, līdz ar to sniegtie pakalpojumi būs apliekami ar nodokļiem, radot papildu ieņēmumus valsts budžetā, savukārt bezskaidras naudas norēķinu sistēma novērsīs nedeklarētu ienākumu gūšanas iespēju.
Tāpat iespēja novērtēt katru saņemto kopbraukšanas pakalpojumu un sniegt atsauksmi par saņemtā pakalpojuma kvalitāti ļaus bloķēt nekvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām neatbilstošus pakalpojumu sniedzējus.
