Koalīcija sarunās par valsts budžetu sagaida “baltos dūmus” 0
Koalīcijas sarunās par valsts budžetu, simboliski runājot, beidzot ir “baltie dūmi”. Tā trešdienas vakarā sociālajos tīklos paziņoja “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, velkot paralēli ar zīmi, kā Vatikānā tiek paziņota vienošanās par jaunu pāvestu. Pavļuts žurnālistiem apstiprināja, ka piecas valdības partijas ir vienojušās par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem. “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka lielā mērā tas ir noticis, pateicoties Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītājai Jutai Strīķei, “kura nospēlēja ļoti lielu lomu, lai mēs vienotos par kompromisu”.
Budžeta sarunu centrā vairākas nedēļas bija Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar savu atšķirīgo pozīciju, uzstājot uz tai svarīgām budžeta prioritātēm, kurām nepieciešams finansējums. Nepanākot atbalstu Liepājas cietuma būvniecības uzsākšanai, kas atlikta uz 2022. gadu, pagājušajā nedēļā JKP līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns nobloķēja budžeta izskatīšanu. JKP aicināja pārējās partijas vēlreiz pārskatīt budžeta izdevumus, lai atrastu papildu naudu tās nosauktajām vajadzībām, uzņemoties iniciatīvu šo līdzekļu meklēšanā.
Valdības ārkārtas sēde par budžetu ir plānota šodien.
Koalīcijas sarunās šonedēļ JKP ir piedāvājusi vairākas idejas, no kurām pārējie partneri dažas atbalstīja. Viņi piekrituši, ka papildu finansējumu varētu rast no izložu un azartspēļu nodevas un nebanku kreditētāju iemaksām valsts budžetā, “Latvijas Avīzei” apstiprināja Gatis Eglītis (JKP).
G. Eglītis atzina, ka JKP piedāvājusi vēl vairākas pozīcijas kā papildu līdzekļu avotus, tajā skaitā ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus, taču par tiem partijas nav vienojušās. No “atrastās” naudas varētu palielināt atalgojumu ieslodzījuma vietās un Probācijas dienestā strādājošajiem. Kopā ar Nacionālo apvienību JKP esot dabūjusi finansējuma palielinājumu arī zinātnei, piebilda G. Eglītis.
Jau iepriekš valdības partijas bija vienojušās, ka minimālo algu, kas tagad ir 430 eiro, līdz 500 eiro varētu celt no 2021. gada, bet nākamajā gadā par 50 eiro jeb līdz 300 eiro palielināt diferencēto neapliekamo minimumu algām līdz 500 eiro.
Tas nozīmē, ka daļēji pakāpeniski tiks īstenota arī JKP programma “3 x 500”.
G. Eglītis piebilda, ka visi partneri esot džentlmeniski norunājuši pēc budžeta pieņemšanas sākt darbu pie nodokļu sistēmas izvērtēšanas, tās ietvaros skatot arī ar šo JKP programmu saistītos jautājumus.
Jānis Dombrava (NA) un Ēriks Pucens (“KPV LV”) apstiprināja – arī viņiem ir radusies sajūta, ka pēc ilgajām sarunām partijas tiešām ir vienojušās. “Cerēsim, ka nebūs nekādu pārsteigumu, skatot budžetu Saeimā,” piebilda J. Dombrava.
