Koalīcijā pagaidām nav vienprātības par Zakuļa kandidatūru 0
Valdošā koalīcija šodien varētu pieņemt lēmumu, vai atbalstīt Kristapa Zakuļa kandidatūru Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amatam. Pagaidām gan viņu atbalsta tikai “Vienotība”. Zatlera Reformu partija (ZRP) ietur nogaidošu pozīciju, bet Nacionālās apvienības pārstāvji izsakās noraidoši.
Vakar K. Zakuli iztaujāja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāti, bet nekādu lēmumu par atbalstu vēl nepieņēma. To komisija darīšot tikai tad, kad Zakulis būs paguvis tikties ar visu Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs arī informēja – ja frakciju vērtējums Zakulim būs negatīvs, tad jautājums tikšot uz nedēļu atlikts.
Jau pēc iepazīšanās sēdē izskanējušajiem jautājumiem bija jūtams, ka vairāku frakciju deputāti ir skeptiski par Zakuļa piemērotību FKTK vadītāja krēslam. Viskritiskākie pret Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un finanšu ministra Andra Vilka piemeklēto kandidatūru, protams, bija opozīcijas pārstāvji. Piemēram, Uldis Augulis (ZZS) atgādināja, ka K. Zakulis līdz 2008. gadam strādājis pašreizējā AS “Swedbank” un apšaubīja viņa spēju būt neitrālam, uzraugot savu bijušo darba devēju. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņam arī ir kredītsaistības šajā bankā. Zakulis “Swedbank” ņēmis hipotekāro kredītu aptuveni 100 000 latu apmērā zemes un vasarnīcas iegādei. Pats kandidāts gan apgalvoja, ka vienmēr ir bijis lojāls savam tā brīža darba devējam un kā FKTK vadītājs par savu darba devēju uztveršot sabiedrību. Arī kredīts nekādu interešu konfliktu neradīšot, jo amatpersonām tāpat kā citiem iedzīvotājiem ir tiesības izmantot banku standarta pakalpojumus.
Savukārt Aleksandrs Sakovskis (“SC”) uzsvēra, ka kandidāta līdzšinējā darba pieredze vairāk saistīta ar drošības organizēšanas, nevis finanšu vadības jautājumiem. Zakulis no savas puses deputātiem skaidroja, ka viņa kā banku drošības speciālista kompetencē savulaik ietilpusi ne tikai fiziskā vai elektroniskā drošība, bet arī cīņa ar baumām, naudas atmazgāšanas mēģinājumiem un dažādu krāpniecības shēmu nepieļaušana – gan no ārpuses, gan bankas amatpersonu puses.
Politiķi jau iepriekš bija izteikuši kritiku par to, ka FKTK vadītājs meklēts sasteigti, pēc neskaidriem kritērijiem, un pauda šaubas, vai pietiekami nopietni izvērtētas arī citas kandidatūras. Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs šādus apgalvojumus noraidīja kā nepamatotus.
Meklējumi esot sākušies jau decembra sākumā, kad amatu pameta līdzšinējā FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Šajā laikā esot uzrunātas gan FKTK vadošās amatpersonas, gan citi finanšu sektora speciālisti (tostarp Armands Šteinbergs, kuru šajā amatā vēlētos redzēt Nacionālā apvienība), bet šie kandidāti esot atteikušies. Rimšēvičs pauda pārliecību, ka Zakuļa pieredze un izglītība (bakalaura grāds ekonomikā un maģistra – finanšu vadībā) lieti noderēšot FKTK darbā.
No valdošās koalīcijas līdz šim pārliecinošu atbalstu Zakulim izteikusi tikai “Vienotība”. Arī tā sauktā Olšteina grupa, kas vakar tikās ar FKTK priekšsēdētāja amata kandidātu, viņu vērtēja pozitīvi. “Neesam vēl pieņēmuši lēmumu, bet pašlaik neredzu iemeslu neatbalstīt šo kandidātu,” teica grupas pārstāvis Jānis Upenieks. ZRP ar Zakuli tiekas šodien un pēc tam pieņems lēmumu. Partijas pārstāvis Jānis Ozoliņš tās laikā vēlas pārliecināties par kandidāta zināšanām finanšu jomā. Budžeta komisijas sēdē šādas iespējas viņam nebija, jo Ozoliņa un Zakuļa saruna par Bāzeles banku uzraudzības komitejas rekomendāciju dokumentiem (Bazel 2 un Bazel 3) lielai daļai klātesošo deputātu nebija saprotama.
“Nevēlos viņu eksaminēt kaut kādas finanšu jomas niansēs. Taču mums nepieciešama pārliecība, ka kandidāts labi pārzina finanšu sektoru, jo FKTK vadītāja kļūdas var maksāt simtiem miljonu latu,” pēc sēdes paskaidroja J. Ozoliņš.
Joprojām kritiski Zakuļa kandidatūru vērtē Nacionālās apvienības pārstāvis Budžeta komisijā Imants Parādnieks. “Tas gan ir tikai mans personīgais viedoklis, bet pašlaik es drīzāk balsotu pret šo kandidatūru, jo mums nesakrīt finanšu ideoloģija. Piemēram, es uzskatu, ka Latvijā jābūt vismaz vienai valsts komercbankai, bet viņš vēlas visu atdot brīvā tirgus rīcībā,” teica Parādnieks. Turklāt viņš Zakulī neredzot karavadoni. “Banku un finanšu joma ir kā frontes līnija. Tas ir neredzams karš, kur stingri jācīnās par valsts interesēm,” paskaidroja deputāts.
Vizītkarte Kristaps Zakulis * Dzimis 1973. gadā. * Latvijas Universitātē ieguvis ekonomikas bakalaura un finanšu vadības maģistra grādu. * No 1995. līdz 2000. gadam strādājis Satversmes aizsardzības birojā (informācijas vākšana un finanšu sektoru analīze). * No 2000. līdz 2008. gadam – AS “Swedbank” (bijušais nosaukums – “Hansabanka”) drošības daļas vadītājs. * Kopš 2009. gada – “Lattelecom” drošības nodaļas vadītājs |
