Koalīcija noslēdz demogrāfijas vienošanos 0
Ar valdošās koalīcijas partneriem panāktā vienošanās demogrāfijas jautājumā paredz lielāku atbalstu apdrošinātām personām nekā neapdrošinātām, vakar secināja labklājības ministre Ilze Viņķele.
Ministre teica, ka panāktajā kompromisā saskata Satversmes tiesas riskus, jo tas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret personām vienādos apstākļos. Viņa nodēvēja vienošanos par “tīri politisku” un sacīja, ka tā, viņasprāt, nemazinās nevienlīdzību un neveicinās jauno vecāku integrāciju darba tirgū, stimulēšanu iegūt izglītību vai meklēt darbu, ko paredzēja vairāki Labklājības ministrijas priekšlikumi jauno vecāku atbalstam. Ministre arī norādīja, ka vairs neredz iespējas un argumentus, kā pārliecināt kolēģus par ministrijas izteiktajiem priekšlikumiem par tādu atbalstu jaunajiem vecākiem, kas būtu mērķtiecīgāks un vairāk vērsts uz nevienlīdzības mazināšanu.
Viņķele tomēr norādīja, ka viņu iepriecina pats vienošanās fakts. Viņa prognozē, ka Saeima atbalstīs vismaz lielāko daļu priekšlikumu, taču tā tikšot informēta arī par saskatītajām nepilnībām: “Šis būs gadījums, kad ministrijas eksperti formulēs savu īpašo viedokli, lai nerastos pārpratumi pēc tam.”
Koalīcijas partneri vakar noraidīja ministrijas izstrādāto priekšlikumu izmaksāt papildu pabalstu simt latu apmērā vecākam, kurš kopj no gada līdz pusotra gada vecu bērnu, vienlaikus strādā, mācās vai ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Panāktā vienošanās paredz palielināt bērnu kopšanas pabalstu no 100 latiem līdz 120 latiem un noteikt, ka visa šī pabalsta saņemšanas laikā vecāki drīkst strādāt. Minēto pabalstu šobrīd saņem sociāli neapdrošināti vecāki no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam, kā arī sociāli apdrošināti vecāki no bērna gada līdz pusotra gada vecumam.
Patlaban līdz bērna gada vecumam sociāli apdrošināti vecāki saņem vecāku pabalstu 70% apmērā no algas un šī pabalsta saņemšanas laikā nedrīkst strādāt. Plānots arī, ka, saņemot vecāku pabalstu, drīkstēs strādāt, bet tad pabalsta apmērs samazināsies līdz 30% no algas. Demogrāfijas vienošanās paredz šiem vecākiem minētajā laika periodā izmaksāt arī 120 latu lielu bērnu kopšanas pabalstu. Tāpat tā paredz pagarināt vecāku pabalsta izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam, tomēr pabalsts nepalielinātos, bet gan tam sakrātā naudas summa tiktu “izstiepta” ilgākā periodā.
Starp piedāvājuma autoriem ir ne tikai Nacionālās apvienības (NA), bet arī Reformu partijas un neatkarīgie deputāti. NA pārstāvis Imants Parādnieks vakar žurnālistiem atzina, ka vēl pirms dažām dienām vienošanās par demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, ko dēvē arī par Nacionālās apvienības demogrāfijas ultimātu, ar Labklājības ministriju šķitusi neiespējama. Tas ir viens no jautājumiem, ko apvienība nosauca par tai ļoti būtisku sarunās par nākamā gada valsts budžetu. NA atsaucas uz pērn koalīcijas parakstīto vienošanos par to, kā atbalstīt ģimenes ar bērniem un veicināt dzimstību. Parādnieks norādīja, ka tobrīd parakstītais nav izpildīts pilnībā, tomēr uzsvēra – svarīgi, ka vispār vienošanās top, un izteica cerību, ka tā tiks parakstīta.
Viņķele panāktajā kompromisā pozitīvi vērtē to, ka tajā iekļautie pasākumi ir plašāki, nekā paredzēja pagājušajā gadā panāktā demogrāfijas vienošanās. Līdztekus vecāku pabalstam jaunā demogrāfijas vienošanās ietver uzturlīdzekļu palielinājumu vientuļajiem vecākiem, kā arī paplašina brīvpusdienu saņēmēju loku, iekļaujot tajā trešklasniekus un brīvpusdienu maltītei atvēlot lielāku finansējumu: latu līdzšinējo 80 santīmu vietā, tādējādi nodrošinot labāku ēdiena kvalitāti.
Ministre piebilda, ka izmaiņas vecāku pabalsta izmaksā, ja tās tiks atbalstītas, stāsies spēkā 2014. gada 1. oktobrī, bet bērnu kopšanas pabalsta apmēra izmaiņas – 2014. gada 1. janvārī. Aplēses liecina, ka panāktais kompromiss par demogrāfijas priekšlikumiem nākamgad izmaksās ap 14 miljoniem latu, bet 2015. gadā – vairāk nekā 30 miljonus latu.
