Koalīcija no Šuplinskas un IZM sagaida piedāvājumu par konceptuāli atbalstīto pāreju uz mācībām latviešu valodā 0
Koalīcija no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) nākotnē sagaida piedāvājumu par valdības partiju konceptuāli atbalstīto plašāku vai pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā visos izglītības līmeņos.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķis, Saeimas deputāts Rihards Kols pirmdien pēc koalīcijas padomes sanāksmes norādīja, ka pagājušajā nedēļā koalīcijas partneri konceptuāli vienojās par virzību uz pilnīgu pāreju valsts valodā visos izglītības līmeņos. Viņš norādīja, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izglītības un zinātnes ministre tiks aicināta izstrādāt plānu šādai pārējai.
Pēc tam tiktu vērtēts, cik pakāpenisku vai strauju pāreju izglītības un zinātnes ministre plānā iekļaus, norādīja Kols.
Vaicāts par savu un savas partijas redzējumu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā, Ministru prezidents, “Jaunās Vienotības” līderis Krišjānis Kariņš norādīja, ka izglītības un zinātnes ministres ziņā ir nodrošināt skaidru redzējumu, kā “mēs varam pāriet”. “Domāju, ka neviens nerunā par ļoti asiem vai radikāliem soļiem, bet ir jāievieš skaidrība, uz ko mēs ejam un kā mēs to sasniegsim,” pauda politiķis.
Premjers akcentēja, ka Latvijā ir viena valsts valoda un ka ir svarīgi, lai sabiedrības integrācija notiek uz valsts valodas bāzes. Valdības vadītājs vērsa uzmanību, ka ne visiem Latvijā ir vienāda piekļuve mācībām valsts valodā. Kariņš skaidroja, ka sabiedrības integrācijā apmēram 29 gados kopš neatkarības atjaunošanas ir notikusi virzība uz priekšu un ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka vidusskolās mācībās notiek pāreja pilnībā uz valsts valodu.
Lai varētu jebkuram jaunietim nodrošināt pēc iespējas labi mācīties valsts valodā vidusskolā, ir jānodrošina arī, lai līdz vidusskolai valsts valoda ir pilnībā apgūta, skaidroja Kariņš. Premjers uzsvēra, ka valstī, kur ir viena valsts valoda, ir jāveicina pāreja uz attiecīgām apmācībām visiem audzēkņiem.
Viņš norādīja, ka nevar pastāvēt diskriminējoša situācija, kad jauniešiem, kuri pavada laiku latviski runājošā vidē, mācību jomā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar tiem, kuriem šādas iespējas ir atkarīgas no tā, kurā skolā mācās. Tāpēc arī nepieciešamas izmaiņas izglītības jomā, lai novērstu šo netaisnību pret bērniem, skaidroja Kariņš. Premjers akcentēja, ka šajos jautājumos visi koalīcijas partneri ir vienisprātis un tagad jautājums ir, kādi soļi jāsper, lai turpinātu integrācijas procesu un valsts valodas apmācības.
Tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājs Jānis Bordāns apstiprināja, ka no JKP ir konceptuāls atbalsts pilnīgai pārejai uz mācībām valsts valodā. Viņš akcentēja, ka šādus jautājumus nevar izlemt bez jomas ministres iesaistes.
Politiķis norādīja, ka Šuplinskai ir viedoklis šajā jautājumā un ka noteikti tiks izstrādāts ceļš, kādā formā īstenot šo ieceri. Bordāns aicināja dot laiku šī uzdevuma izpildei, jo jautājums tikai pagājušajā nedēļā ir uzrunāts koalīcijas sadarbības sanāksmē un tā tehniskais izpildījums “vēl ir atvērts jautājums”.
Viņš skaidroja, ka tas ir Satversmes jautājums, jo valsts pamatlikums jau ietver to, ka mācības jānodrošina latviešu valodā. JKP līderis uzsvēra, ka nevar ierobežot bērnu tiesības lietot latviešu valodu arī bērnudārzos, taču pašlaik tas ne vienmēr tiek garantēts.
Partijas “KPV LV” līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) akcentēja, ka “Latvijā ir viena valsts valoda un tā ir latviešu valoda”. Viņš atsaucās uz Kariņa pausto, ka ir normāli un saprotami, ka Vācijā ir jāmācās vācu valodā un ka Latvijā ir jāmācās latviski.
Kaimiņš reizē piebilda, ka ir jārespektē arī mazākumtautību tiesības, taču politiķis neredz pretrunas ar to, ka arī bērnudārzos būtu viena mācību valoda – valsts valoda. “Šeit nevajadzētu skriet vilcienam pa priekšu,” piebilda politiķis, norādot, ka nepieciešams saprast, kā par šo jautājumu komunicēs IZM.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, “Attīstībai/Par!” (AP) līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce (AP) norādīja, ka pagājušās nedēļas koalīcijas sanāksmes lēmums bijis par diviem konkrētiem VL-TB/LNNK rosinātiem likumprojektiem, ka iedzīvotājiem, kas vēlas bērnudārzos mācības latviešu valodā, tās būtu pieejamas. Pūce akcentēja, ka šie likumprojekti ir viennozīmīgi atbalstāmi.
Skaidrojot AP pozīciju par pāreju uz mācībām valsts valodā, Pūce norādīja, ka partiju apvienība ir par vienotu skolu sistēmu, kurā kopā mācītos dažādu Latvijā dzīvojošu tautību bērni un kur mācības pamatā notiktu valsts valodā. “Attīstībai/Par!” arī respektē Latvijas mazākumtautību tiesības mācīties savu valodu un izkopt savu kultūru, kas nozīmē, ka daļa no mācību satura ir pieejama arī mazākumtautību valodās, skaidroja politiķis.
AP līdzpriekšsēdētājs norādīja – jautājumā par proporciju un “optimālo scenāriju” viņš paļaujas, ka izglītības un zinātnes ministre nāks ar savu plānu, kā to nodrošināt. Partiju apvienība aktīvi piedalīsies gaidāmajās diskusijās, norādot, ka ir svarīgi, lai Latvijā saglabātos daudzveidība arī kultūras jomā, piebilda Pūce.
