Koalīcija nevienojas par samazināto PVN elektrībai un gāzei. Kāpēc šī iecere neguva atbalstu? 42
Koalīcija šodien nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, šodien preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Finanšu ministrs stāstīja, ka šodien sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem.
Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.
Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.
Šodien koalīcija lēmusi divu dienu laikā izstrādāt jaunu piedāvājumu, ko jaunnedēļ piedāvāt valdībai. Tas sevī ietvertu plašu atbalstu, kas saistās ar sadales tīkla tarifa samazināšanu līdz apkures sezonas beigām. Pēc viņa teiktā, tas atstātu pozitīvu iespaidu uz uzņēmējiem. Tāpat partneri vienojušies piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) skaidroja, ka šodien panākta vienošanās par elektroenerģijas sadales tarifu samazināšanu uz pusi, piebilstot, ka šis atbalsta instruments palīdzēs gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem.
Šādu pasākumu esot lūguši ieviest dažādu nozaru uzņēmēji, pamatojot, ka šāds rīks ieviests arī Igaunijā. Pēc viņa teiktā, kopumā rēķini varētu samazināties līdz 20%.
Vienlaikus viņš stāstīja, ka mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem palīdzēs panāktā vienošanās par 50% samazināt mājokļa pabalsta izdevumus pašvaldībām.
To varētu kompensēt valsts, īpaši apkures sezonā. Pēc ekonomikas ministra teiktā, šis atbalsts paredz iespēju piemērot atbalstu komunālajiem maksājumiem, piemēram, siltumenerģijai un malkai. Šo atbalstu tuvākajās dienās vēl būšot jāpilnveido, lai tas attiektos uz visiem maznodrošinātajiem, lai to varētu saņemt vientuļie pensionāri, kā arī trūcīgas daudzbērnu ģimenes.
Vitenbergs teica, ka jāvēro kā situācija tālāk attīstās, un pie nepieciešamības EM ir gatavi atkārtoti uzrunāt kolēģus valdībā, lai diskutētu par iespēju cilvēkiem palīdzēt.
“Uzņēmēji norāda, ka gadījumā, ja atbalsts netiks rasts ātri un mērķēti, var rasties lielāks inflācijas slogs, kuru jutīs katrs sabiedrības loceklis,” skaidroja ministrs, piebilstot, ka tuvākajās dienās notiks aktīvs darbs, lai šo vienošanos “ietērptu” normatīvajos aktos un tuvākajā laikā apstiprinātu valdības sēdē.
Vaicāts, kāpēc atbalstu neguva EM iecere par samazināto PVN elektrībai un gāzei, Reirs skaidroja, ka viens no argumentiem bija tāds, ka šī inflācija attiecas ne tikai uz mājsaimniecībām, bet arī uzņēmumiem, un samazinātais PVN nekādā veidā neietekmēšot uzņēmējus. Viņš apgalvoja, ka sadales tarifa samazināšana tieši ietekmēs arī uzņēmējus, līdz ar to šis atbalsts esot plašāks.
“Nav jēgas atbalstīt tikai mājsaimniecības, ļaujot inflācijai pieaugt citā veidā – uz produktiem, piegādēm vai ražošanas izmaksām. Mēs esam izvēlējušies pašreizējā situācijā iet šādu ceļu,” pauda ministrs.
Savukārt komentējot samazināto PVN gāzei, Reirs teica, ka šī tarifa samazinājums tieši maznodrošinātiem nedotu nekādu iespaidu – ietekme būtu mazāka par eiro uz mājsaimniecību. Vienlaikus ministrs piebilda, ka ir svarīgi, lai tarifa samazināšana ir fiskāli neitrāla.
“Parāda apjoms ir pietuvojies mūsu noteiktiem mērķiem. PVN samazinājums faktiski dotu budžeta deficītu,” sacīja Reirs, vienlaikus akcentējot, ka mums jau ir “samērā liels deficīts”.
Tikmēr vaicāts, vai EM meklēs veidus, kā samazināt arī gāzes rēķinus, Vitenbergs stāstīja, ka šodien diskusija bijusi gara un par atbilstošāko koalīcijas partneri atzina tieši sadales tarifa samazināšanu.
Par PVN samazinājumu vienošanos neizdevās panākt, tomēr pie vajadzības EM rosinās atgriezties pie šīs diskusijas.
Vitenbergs uzsvēra, ka ir svarīgi panākt vienošanos par atbalsta veidiem, lai nekavētos meklējot jaunus atbalstus. Viņš informēja, ka šobrīd pieejamā informācija liecina, ka mājsaimniecībās, kurās gāzi tērē virtuvē, gatavojot ēdienu, izmaksas ļoti nepieaugs, tomēr būtiskākas izmaiņas gaidāmas tajās mājsaimniecībās, kurās gāzi izmanto apkurei.
Vienlaikus Reirs akcentēja, ka praktiski neviena starptautiska vai Latvijā bāzēta institūcija neparedz, ka elektrības cenas būs šādas visa perioda garumā. Ekspertu ieskatā tā esot spekulatīva un daudzu blakus apstākļu radīta situācija.
Kā piemēru viņš minēja, ka decembrī vienlaicīgi tika remontētas četras elektrības ražošanas vienības – divas Igaunijā, un pa vienai Latvijā un Lietuvā -, kad tika sasniegts vēsturiski augstākais tarifs 1000 eiro par megavatstundu. Praktiski cenas esot robežās no 180 līdz 220 eiro, teica Reirs, un, iestājoties siltākam laikam, kad elektrību sāks ražot mūsu hidroelektrostacijas, cenas kritīsies “pavisam”.
Lūgts komentēt, vai piekrīt Reira teiktajam par to, ka šī ir “spekulatīva krīze” un elektrības cenas augušas, jo ražotnēs notikuši remontdarbi, ekonomikas ministrs teica, ka “īsti neatbalsta šo pieņēmumu”.
