Valdošajai koalīcijai pietika spēka, lai nodrošinātu RD atlaišanas likumprojekta nodošanu komisijai 0
Valdošajai koalīcijai trešdien pietika spēka, lai Saeimas ārkārtas sēdē nodrošinātu Rīgas domes atlaišanas likuma projekta nodošanu komisijai. Taču tai pietrūka balsu, lai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā panāktu ar domes atlaišanu saistīto divu citu likumprojektu pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.
Komisija noraidīja un nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pašvaldību likumā, kā arī Republikas pilsētu un novadu domes vēlēšanu likumā, kas paredzēja pagarināt ārkārtas vēlēšanās ievēlētās jaunās domes pilnvaru termiņu līdz vairāk nekā pieciem gadiem.
Pret visām iepriekšminētajām valdības iniciatīvām iebilst koalīcijā pārstāvētā “KPV LV”, kuras deputāts Ēriks Pucens Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā balsoja kopā ar opozīciju. Rīgas domes atlaišanas likuma projektu izdevās virzīt izskatīšanai Saeimā, jo to atbalstīja arī “KPV LV” deputāts Aldis Blumbergs un neatkarīgā deputāte Anda Čakša (ievēlēta no ZZS, tagad pievienojusies “Jaunajai Vienotībai”), bet neatkarīgā deputāte Ingūna Rībena (ievēlēta no NA) nebalsoja.
Par projekta nodošanu komisijai bija 50 deputāti, pret 45.
“KPV LV” sagādātās neērtības koalīcija centās pārvarēt, mainot atbildīgo komisiju – Rīgas domes atlaišanas likumprojektu Saeima nodeva nevis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet gan “Attīstībai/Par” (“AP”) biedra Mārtiņa Bondara vadītajai Budžeta un finanšu komisijai, tajā cerot nodrošināt vairākumu. Koalīcijas politiķi dažādi skaidroja šo neparasto lēmumu. Budžeta un finanšu komisija tagad neesot tik noslogota, teica Vita Anda Tērauda (“AP”), kura šīs izmaiņas ierosināja.
V. A. Tērauda norādīja, ka Rīgas domes atlaišana ir saistīta arī ar finanšu jautājumiem, ņemot vērā iemeslu, kāpēc to plānots darīt – jautājums ir par domes nespēju veikt autonomo funkciju, kas saistīta ar atkritumu izvešanu. Aldis Adamovičs (“JV”) sacīja, ka Budžeta komisijai esot svarīgi izvērtēt, vai ir lietderīgi tērēt lielus līdzekļus, neilgā periodā rīkojot divas vēlēšanas. Iepriekš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) informēja, ka vēlēšanu sarīkošana Rīgā no valsts budžeta varētu izmaksāt 646 000 eiro, bet no Rīgas pašvaldības budžeta – vēl ap 862 000 eiro.
“Beidziet muļķoties!” ar šādu aicinājumu pie valdības partijām vērsās Viktors Valainis (ZZS), rosinot tādā gadījumā likvidēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, ja tās kompetencē esošie likumprojekti tiek nodoti citām komisijām. Viņš atgādināja, ka arī ar pašvaldību reformu saistītie projekti uzticēti citai – speciāli no jauna izveidotai komisijai, kuru vada “Attīstībai/Par” deputāts Artūrs Toms Plešs. Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis atzina, ka “tas ir Saeimas lēmums, kurai komisijai nodot likumprojektu”.
Vērtējot ieceri jaunās domes pilnvaru laiku ārkārtas vēlēšanu gadījumā pagarināt līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, V. Valainis un Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) uzsvēra, ka tas ir pretrunā ar starptautisko praksi un rekomendācijām. Tās paredz, ka gadu pirms velēšanām nav pieņemts mainīt vēlēšanu kārtību un nosacījumus.
Opozīcijas deputāti – jo īpaši Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) un V. Valainis – bija apbruņojušies ar juridiskiem un arī politiskiem argumentiem, aizstāvot savus priekšlikumus, kam koalīcija nebija sagatavojusies.
Divas dienas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdošo partiju deputāti vairāk noklausījās opozīcijas uzbrukumos, bet necentās aizstāvēt valdības pozīciju un izskaidrot to sabiedrībai. Izņēmums bija A. Adamovičs, kurš atsaucās arī uz konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, kas iepriekš piedāvājumā nesaskatīja pretrunas ar Satversmi.
Ministrs J. Pūce žurnālistiem sacīja, ka Rīgas domes atlaišanas likuma projekta anotācijā ir novērstas arī visas nepilnības, uz ko iepriekš bija norādījusi Valsts kanceleja. Taču viņš neņēmās prognozēt, kad varētu notikt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas – tas tagad esot Budžeta komisijas un Saeimas ziņā. Ja tā janvārī atlaiž Rīgas domi, tad jaunas vēlēšanas rīkojamas divus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās.
