Foto: EPA/Scanpix/LETA

Koalīcija apsver ierobežot iespējas termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai 1

Koalīcija apsver iespēju celt slieksmi termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai, iegādājoties nekustamo īpašumu vai ražojošus uzņēmumus, izriet no politiķu sacītā pēc pirmdien notikušās valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķis Rihards Kols žurnālistiem norādīja, ka koalīcija pirmdien diskutējusi par termiņuzturēšanās atļauju lietderību un blaknēm.

“Mēs varētu runāt par termiņuzturēšanās atļauju sliekšņa kāpināšanu nekustamajiem īpašumiem,” teica Kols, piebilstot, ka varētu atteikties arī no atsevišķiem citiem kritērijiem, kas ļauj saņemt termiņuzturēšanās atļaujas.

CITI ŠOBRĪD LASA
VL-TB/LNNK uzskata, ka minētā programma ir “absolūti kropļojoša”, norādīja Kols, uzsverot, ka nepieciešams runāt arī par šīs programmas likvidēšanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka, lai arī sākotnēji tika plānots šo jautājumu valdībā skatīt jau otrdien, 3.martā, tas tiks darīt pēc nedēļas, 10.martā.

Premjers atzina, ka termiņuzturēšanās atļauju programma ir diezgan neaktīva, tāpēc patlaban pastāv jautājums par to, vai tāda programma būtu jāsaglabā.

Politiķu vidū notiek diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas sliekšņa celšanu, domājot par sliekšņa celšanu nekustamā īpašuma un ražojošu uzņēmumu iegādei. Minētos priekšlikumus koalīcija vēl vērtēs.

“Manuprāt, termiņuzturēšanās atļauju programma būtu stipri jāierobežo un jākoncentrējas uz citiem investīciju piesaistes veidiem,” sacīja Kariņš.

Partijas “KPV LV” līderis Atis Zakatistovs pauda, ka šī programma kropļojot ekonomiku, tomēr tās atcelšana neatrisināšot migrācijas politikas problēmas.

Kā ziņots, no 2010.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir izsniegusi 18 600 termiņuzturēšanās atļaujas.

177 gadījumos to izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas 1633 atļaujas. 2018.gada 1.jūlijā Latvijā uzturējās 10 105 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām atļaujām, bet 2019.gada 1.jūlijā šis skaits samazinājies līdz 8751.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.