Koalīcijā apsver atjaunot asi kritizētās “deputātu kvotas”, taču premjere šo ideju nekavējoties noraida 7
Valdību veidojošo partiju politiķi apsver iespēju atjaunot “deputātu kvotas”, kuras iepriekš asi kritizētas.
Par “deputātu kvotām” sauc valsts budžeta naudu, kas rezervēta deputātu izvēlētiem projektiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem pauda, ka 2025.gada budžetā nav paredzētas “deputātu kvotas”, bet koalīcijā vēl par to tiks spriests.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), reaģējot uz Reira izteikumiem, sociālajos tīklos paziņoja, ka “deputātu kvotas” netikšot atjaunotas, par to esot vienošanās koalīcijā. ”Esam noteikuši skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus budžeta līdzekļu piešķiršanai,” pauda Siliņa.
Tikmēr Reirs “neredz neko sliktu” “deputātu kvotās”. Viņaprāt, deputāti, tiekoties ar iedzīvotājiem, redz sabiedrības vajadzības “nedaudz savādāk”. Pēc politiķa vārdiem, vairāk nekā 90% no visām “deputātu kvotām” tiek novirzīti nevalstiskajam sektoram.
“Es neredzu neko sliktu piešķirt papildu finansējumu, piemēram, “Apeironam”. Valdība strādā makroekonomiskā līmenī, un mums [deputātiem] ir iespējas un tiesības strādāt mikrolīmenī,” izteicās Reirs.
Citi pasākumā klātesošie politiķi nemetās noliegt Riera pārspriedumus.
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) parlamenta ēkā saņēma 2025.gada valsts budžeta projektu.
Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka tas ir valsts drošības un mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalsta budžets. “Budžetā ir daudz domāts, lai mūsu tauta un iedzīvotāji justos labāk, drošāk un pasargāti,” teica Mieriņa.
Viņa uzteica spēju spert būtiskus soļus labklājības jomā, uzlabojot iedzīvotāju labklājību. “Kaut nedaudz, bet virzāmies uz augšu,” izteicās Mieriņa, akcentējot, ka budžets ir veidots uz sarežģītu sarunu pamatiem.
Mieriņa atzina, ka šis budžets neaptver visas vajadzības, jo, piemēram, nepietiekams finansējums ir iezīmēts veselības aprūpes jomai, kā arī izglītības reformas plāni patlaban ir bez skaidra finansējuma, valdībai apņemoties to meklēt.
Saeimas deputātiem būs skrupulozs darbs, lai rastu labākos risinājumus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, kā arī valsts ekonomikas izaugsmes veicināšanai, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka sagaida aktīvu sadarbību ar valdību.
Mieriņa uzskata, ka, pieņemot šo budžetu, ir jāvienojas par grozījumiem likumā, kas paredzētu uzlikt par pienākumu valsts budžetu veidot kā “nulles budžetu”. Tas ir svarīgi, lai mazinātu birokrātiju un pārskatītu visus izdevumus pēc būtības, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.
