Koalīcija apspriedīs nodokļu atvieglojumus. Vai 1.jūlijā gaidāmās izmaiņas MUN režīmā un sociālajās iemaksās atliks? 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir ierosinājusi uz pusgadu, līdz 2022. gada 1. janvārim, atlikt izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, kā arī atlikt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Aprēķini liecina, ka šie priekšlikumi var panākt Saeimas atbalstu.
Ierosina atlikt
JKP ir ierosinājusi uz vēlāku laiku atlikt pagājušā gada rudenī pieņemtos grozījumus, kuri paredz no 1. jūlija ieviest minimālās obligātās sociālās iemaksas, kā arī mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu.
Jāatgādina, ka K. Kariņa valdība iecerējusi reorganizēt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, to pakāpeniski ierobežojot un pielīdzinot vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.
No šī gada 1. jūlija spēkā būtu jāstājas normai, ka mikrouzņēmuma īpašniekam būtu jānomaksā MUN no visa apgrozījuma, neņemot vērā izdevumus, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI) no darbinieku algām.
Tāpat Saeima likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikusi, ka no 1. jūlija minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas, šobrīd – 500 eiro.
Paredzētās izmaiņas kritizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas uzskata, ka grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuriem tiek ieviesta minimālo sociālo iemaksu sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu.
Tādēļ LTRK iestājas, ka minimālo sociālo iemaksu ieviešana no 1. jūlija ir jāatliek un likums jālabo.
Jau tāpat grūti
Kā skaidro viens no izmaiņu iniciatoriem JKP deputāts Gatis Eglītis, iniciatīvas mērķis ir izvairīties no papildu finansiālā un administratīvā sloga īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem jau tā grūtajā Covid-19 laikā.
“Šie priekšlikumi būtībā ir tie paši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšlikumi, kas tika izvirzīti pērn rudenī. Ir Covid-19 krīzes laiks, un šīs izmaiņas īpaši skars tieši mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem jau tāpat krīzes laikā klājas grūti. Uzlikt viņiem vēl papildu finansiālo slogu palielinātu sociālo maksājumu veidā šobrīd nešķiet pareizi.
Tāpat pagaidām nav izlaboti vairāki paredzēto izmaiņu aspekti, kas tika kritizēti jau pērnruden. Piemēram, tas, ka MUN likuma izmaiņas paredz, ka tikai 80% no darbinieka minimālajām sociālajām iemaksām nonāk viņa sociālajam nodrošinājumam, bet atlikusī daļa – iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
Mūsu priekšlikums ir – 95% sociālajam nodrošinājumam un tikai atlikusī daļa – ienākuma nodoklī. Tāpat esam iesnieguši priekšlikumus zemākām mikrouzņēmumu nodokļa likmēm – līdz 25 tūkstošiem eiro apgrozījuma 15% likme, virs tās – 40% nodokļa likme.”
JKP nākusi klajā arī ar otru nodokļu politikas priekšlikumu – par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu no 12 līdz 5 procentiem grāmatām un masu medijiem, sākot ar 2022. gada 1. janvāri.
Tas gan nav JKP oriģinālpriekšlikums – tādu pērn rudenī izvirzīja jau finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”), kā arī JKP pati, taču tas neguva koalīcijas atbalstu, bet nesen šādu ierosinājumu izteica Valsts prezidents Egils Levits.
Jautājums par PVN samazināšanu grāmatām un presei aktualizēsies rudenī 2022. gada budžeta apspriešanas kontekstā.
Vai izdosies?
JKP priekšlikumus par MUN un minimālajām sociālajām iemaksām koalīcijas padome gatavojas apspriest un, iespējams, vienoties pirmdien. To izskatīšana Saeimā paredzēta otrdien, 26. maijā.
G. Eglīša vērtējumā priekšlikumus par MUN izmaiņu un obligāto sociālo iemaksu pārcelšanu par pusgadu atbalsta pati JKP (15 deputātu vietas Saeimā), atbalstu priekšlikumiem paudis “KPV LV” (5 deputāti) frakcijas deputāts Ralfs Nemiro, neesot izslēgts Nacionālās apvienības (12 deputāti) atbalsts, savukārt neatbalsta “Jaunā vienotība” (8 deputāti) un “Attīstībai/Par” (13 deputāti).
Tāpat atbalstu minēto izmaiņu pārcelšanai publiski pauduši arī Zaļo un zemnieku savienības (10 deputāti) un “Saskaņas” (19 deputāti) pārstāvji .
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (“A/P”) vērtējumā JKP politiskā taktika šobrīd līdzinoties mēģinājumiem nolasīt ķirsīšus no tortes, nevis koleģiālai valsts pārvaldīšanai.
“Tā, kā rīkojas JKP, viedi valsts pārvaldītāji nerīkojas. Valsts pārvaldīšanai nepieciešama kolektīva rīcība, bet JKP darbībā tāda pašlaik izpaliek,” teica M. Bondars, atsakoties vērtēt priekšlikumu detaļas.
Jāatzīmē, ka “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Šteins šonedēļ izteicies, ka viņa pārstāvētā frakcija noteikti nesakot skaidru “jā” termiņa pagarināšanai, tomēr ir gatavi to izvērtēt un runāt par to koalīcijā.
Savukārt Nacionālās apvienības pārstāve Budžeta un finanšu komisijā Ilze Indriksone frakcijas nostāju neprognozēja, vien atzīmēja, ka uzkrājušies daudzi jautājumi Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijām par šo izmaiņu ieviešanas gaitu un citām izmaiņām, kas uzņēmējus sagaida no 1. jūlija.
“Ar interesi gaidu ministriju ziņojumus. Uzklausīsim un tad pieņemsim lēmumu,” teica Indriksone.
Jāatgādina arī, ka gandrīz piektdaļa Saeimas deputātu (18) šobrīd nepieder nevienai frakcijai un viņu balsis var nosvērt balsojumu gan vienā, gan otrā virzienā, tāpat NA nav paudusi skaidru nostāju – tas kopā veido 30 deputātu balsis.
Tomēr, ja frakcijas balso disciplinēti, kas ir drosmīgs pieņēmums, tad MUN izmaiņu un obligātās sociālās iemaksas pārcelšanu šobrīd varētu atbalstīt 49 deputāti, bet pretī balsotu tikai 21 deputāts.
Tādēļ ir samērā lielas izredzes, ka minētie nodokļu politikas ierosinājumi gūst koalīcijas un Saeimas atbalstu.
MUN izmaiņu pārcelšanas ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2021. gadā
* Valsts budžets saņemtu par 21,2 milj. eiro mazāk, tostarp
• valsts pamatbudžets nesaņemtu 3,2 milj. eiro,
• pašvaldību budžeti nesaņemtu 9,7 milj. eiro,
• valsts speciālais (sociālais) budžets nesaņemtu 8,3 milj. eiro.
* PVN likmes samazināšanas grāmatām un presei ietekme uz 2021. gada valsts budžetu
* PVN likmes samazināšana grāmatām un presei no 12 līdz 5 procentiem, kā arī PVN likmes samazināšana no 21 līdz 5 minēto preču piegādēm elektronisku izdevumu formātā radītu negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem 5 miljonu apmērā gadā.
Dati: Finanšu ministrija
