Ko zinām par milzu tūjām un kā tās aug Latvijā? 0
Milzu tūjas (Thuja plicata) Ziemeļamerikā izaug tikpat lielas kā egles, sasniedz pat 60–70 m augstumu.
Latvijā tik milzīgi šie koki neizaug, piemēram, Nacionālajā botāniskajā dārzā, Skrīveru dendroloģiskajā parkā iestādītajiem eksemplāriem augstums nepārsniedz 18–20 metrus.
Milzu tūjām ir zvīņveida skujas, jaunajiem dzinumiem skuju apakšpusē spilgtas, zilganbaltas svītras.
Atšķirībā no rietumu tūjas (Thuja occidentalis), kas savvaļā visvairāk sastopama mitrās, puspurvainās vietās, milzu tūjai patīk citādi augšanas apstākļi – tā aug piekalnēs un necieš pārāk mitras vietas.
Tas jāņem vērā, audzējot pamatsugu un šķirnes. Skujkokiem labsajūtas nodrošināšanai der katra laba dārza augsne. Smilšaina zeme jāielabo ar kūdru.
“Diemžēl Latvijas klimats milzu tūjām nav pārāk labvēlīgs. Atsevišķas šķirnes nav izturīgas pat Kurzemes dienvidrietumos – ja gaisa temperatūra pazeminās zem -20 °C, tās daļēji cieš. Tiesa, apsalušie koki līdz rudenim atkal ataug. Šķirnes var mēģināt audzēt Rietumlatvijā un valsts centrālajā daļā. Pavairojot pamatsugu ar sēklām, sēklaudžus iespējams audzēt arī citviet Latvijā, jo tie ir izturīgāki,” stāsta Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas pētniece Ināra Bondare.
Augstcelma potējums – laimes spēle?
Stādaudzētavu sortimentā ir vairākas milzu tūjas šķirnes: ‘Zebrina’ (līdz 5 m augsts, slaidi konisks koks, skujas spilgti zaļas ar zeltainu svītrojumu), ‘Martin’ (ar koši zaļām skujām, pēc izskata līdzīga rietumu tūjai, bet vainags nav tik skrajš kā, piemēram, šķirnei ‘Brabant’, savu krāsu saglabā arī ziemā; var izmantot cirptiem dzīvžogiem, stādot 1 m attālumā citu no citas), ‘Whipcord’ (retums dārzos: skujas tievas, diegveida, zaļas, ziemā brūnganas, vainags plakans, spurains), ‘Forever Goldy’ jeb ‘Goldy4ever’ (vainags konisks, skujas dzeltenzaļas, skaists soliteraugs).
Tirgotāji piedāvā arī augststumbra tūjas. Jautājums gan – uz kā tās potētas?
Ja par potcelmu izmantots milzu tūjas sēklaudzis, šķirne augs labi, turpretī, ja uzpotēta uz parastās rietumu tūjas augstcelma, saderība var nebūt tik laba, tāpēc koks ar laiku aizies bojā.
Tas pats ir citiem dekoratīvajiem kokaugiem, piemēram, zemajām priežu formām, kas arī katra jāpavairo uz sava potcelma, t.i., divskuju priede jāpotē uz divskuju priedes (skujas aug pa divām pušķītī), trīsskuju – uz trīsskuju, piecskuju – uz piecskuju priedes.
Diemžēl stādaudzētavās nereti tirgo stādus trīsskuju vai piecskuju priedēm, kas potēti uz divskuju priedes (parastās priedes), tādējādi to mūžs ir samērā īss. Stabilas ir tikai tās šķirnes, kas apsakņotas no spraudeņiem – proti, aug pašas uz savām saknēm.
