“Rail Baltica” trasi nevar mainīt gliemežu dēļ 22
Izlasīju, ka valdība apstiprinājusi “Rail Baltica” dzelzceļa novietojumu, izņemot posmu Salacgrīvas novadā, kur iedzīvotāji vēlas trases novietojumu aizsargājamā dabas teritorijā. Kas šajā teritorijā ir aizsargājams – kādi augi vai dzīvnieki, jautājumu uzdod “Latvijas Avīzes” lasītāja Rīgā Rita Putniņa.
Latvijā “Rail Baltica” trases posms (no Igaunijas–Latvijas robežas līdz Latvijas–Lietuvas robežai) būs 263 km garš. Valdība uzdevusi ministrijām kopā ar Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisiju, vai iespējams “Rail Baltica” būvēt, šķērsojot “Natura 2000” teritoriju (ES nozīmes dabas aizsardzības teritorija) Vitrupes ielejā. Dabas lieguma “Vitrupes ieleja” kopējā platība ir 126 hektāri. Tajā ir Latvijā viena no četrām ES nozīmes sugas pumpurgliemeža dzīves vietām. Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) arī teic, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorija savulaik izveidota šeit konstatēto divu aizsargājamo augu sugu – lakša un daudzgadīgās mēnesenes – un deviņu aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai. Vitrupes ielejas nogāžu meži ir viena no trim lēcveida vīngliemeža atradnēm Latvijā.
Lai dabai nodarītu iespējami mazāku kaitējumu, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs aicina šķērsojuma vietā – tās garums esot līdz 100 metriem – būvēt estakādi. Taču DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode teic, ka 2009. gadā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi liedz Vitrupes ielejā veikt saimniecisko darbību, izņemot tādu, kas uzskaitīta šajos noteikumos. Piemēram, ceļu uzturēšana, sēņošana, medības un citas dabai saudzīgas darbības.
Zoologs Edgars Dreijers norāda, ka visas šīs sugas par retām ir kļuvušas cilvēka darbības dēļ.
Četrzobu pumpurgliemezis (Vertigo geyeri) ir neliels dzīvnieks – tā čaulas augstums ir 1,7 – 1,9 mm. Šis gliemezis ir rets visā Eiropā galvenokārt tādēļ, ka cilvēka darbības dēļ ir stipri samazinājies tam piemērotu biotopu skaits. Šim dzīvniekam piemērotas ir atklātas un ar kalciju bagātas dzīvotnes – kalcifilie zāļu purvi un palieņu pļavas. Lieguma “Vitrupes ieleja” teritorijā ir vairākas šādas pļavas. Pārējās zināmās četrzobu pumpurgliemeža atradnes ir Kurzemē.
Lēcveida vīngliemezim (Helicigona lapicida) ir aptuveni 2 cm plata saplacināta čaula. Latvijā ir zināmas tikai trīs vietas, kur šī suga ir sastopama – Vitrupes ieleja, Slīteres rezervāts un Užavas apkārtne. Lēcveida vīngliemezim pagājušā gadsimta sākumā bija vēl trīs atradnes Dienvidkurzemē, bet tās visas mežsaimniecības dēļ ir gājušas bojā. Šim dzīvniekam ir vajadzīgi veci, dabiski un cilvēka darbības neietekmēti vai mazietekmēti lapu koku meži. Lēcveida vīngliemezis ir viena no tām mežos dzīvojošām dzīvnieku sugām, kas, mežu nocērtot, nevar izdzīvot laikā, līdz izaug jauns mežs. Līdzīgi ir arī ar citām retām gliemežu sugām, kas ir sastopamas Vitrupes ielejas mežos: margainais vārpstiņgliemezis (Clausilia dubia), graciozais vārpstiņgliemezis (Ruthenica filograna), vēderainais vārpstiņgliemezis (Macrogastra ventricosa), krokainais vārpstiņgliemezis (Macrogastra plicatula), sārtā gludspolīte (Aegopinella nitidula), ķiploku gludspolīte (Oxychilus alliarius).
Pašā upē mīt biezā perlamutrene (Unio crassus), kas tāpat kā četrzobu pumpurgliemezis, ir ES biotopu direktīvā iekļauta suga, visā Eiropā reta un aizsargājama. Gliemenei ir vajadzīgas nelielas upes ar tīru, strauji tekošu ūdeni, pie tam tādas, kuru krasti ir apauguši ar mežu.
Visas šīs sugas par retām ir kļuvušas cilvēka darbības dēļ. Tas ir noticis visā Eiropā. Lauksaimniecībā tīrumi ir tikuši ierīkoti palieņu pļavās, arī zāļu purvi ir tikuši izmantoti kūdras ieguvei, tādējādi samazinot piemērotu dzīvotņu daudzumu vairākām dzīvnieku un augu sugām (piemēram, četrzobu pumpurgliemezim). Arī upju taisnošana un mežu ciršana ir cilvēka darbība, kas ietekmē dabu. Ir dzīvnieki – putni un kukaiņi –, kas aizlido prom, ja cilvēks viņu dzīvesvietu pārveido. Gliemji to nespēj. Ja dzīvotnē apstākļi tiek izmainīti tā, ka biotops kādai sugai vairs nav piemērots, gliemeži tur iet bojā.
