Ko viņi meklē Indijā? Kāpēc vieni sajūsmā, citi saka – nekad vairs 3
“Pats bīstamākais, ko jūs varat izdarīt savai veselībai Indijā, ir sākt nepārdomāti eksperimenti ar diētām. It īpaši jau ar pilnīgu veģetārismu,” šos vārdus man saka ajūrvēdas ārsts latvietis Ēriks, kurš jau desmit gadus dzīvo Indijā, Keralas štatā. Kilometrus piecus uz dienvidiem no Kovalamas pludmales viņam pašam ir sava klīnika.
Ēriks paskaidro sīkāk: “Ja esat nolēmis kļūt par veģetārieti, tas jādara ļoti uzmanīgi. Ar ko aizstāt nepieciešamos olbaltumus? Nu ne jau ar zaļumiem! Daži garīguma un veselības meklētāji, īpaši jau meitenes, pilnīgi novārdzina savu organismu, kas savukārt padara to viegli ievainojumu vietējiem vīrusiem. Rezultāts – slimības gulta un steidzams lidojums uz mājām.”
Ar Ēriku mums būs iespēja sastapties kādā citā aprakstā, bet tagad paraudzīsimies – ko ceļotāji vispār meklē Indijā? Vai tiešām tikai garīgas atklāsmes, ka gaļa ir kaitīga?
Ar Indiju ir tā – tā vai nu patīk, vai nepatīk. Šī zeme nevienu neatstāj vienaldzīgu. Mani vērojumi liecina, ka no cilvēkiem, kuri pabijuši Indijā, ap 80% tā ir pat ļoti patikusi, savukārt 20% saka – “nekad vairs!”.
Bet arī tie, kuriem Indija patīk, dalās vairākās kategorijās. Ir grupu tūristi, kuri nopirkuši ceļojumu (kultūras programma plus “šopings”) kopā ar atpūtu okeāna krastā. Viss saplānots, ne par ko nav jāuztraucas. Piemērots tiem, kuriem ir nauda, bet trūkst laika.
Vēl viena grupa, pie kuras piederu arī es, ceļo Indijā “uz savu roku”- paši plāno maršrutus, pērk biļetes, meklē viesnīcas. Tas prasa laiku un enerģiju, bet, ir lētāk un, manuprāt, arī interesantāk. Vismaz mani Indijā ļoti saista tās neparastie un, jāatzīstas, visai asie ēdieni. Bet tieši ceļošana “uz savu roku” ļauj noīrēt istabu ar virtuvi (Indijā to sauc par “homestay”), kas savukārt dod iespēju pašam eksperimentēt ar vietējā tirgū nopērkamajiem eksotiskajiem dārzeņiem, zivīm un jūras veltēm. Indiešiem taču pašiem nekad neienāktu prātā, ka zivi vai kalmāru var lieliski pagatavot, tikai mazliet pasautējot olīveļļā, citrona sulā un ķiplokos!
Ir tādi, kuri Indijā pārlaiž Eiropas ziemu- četrus, pat piecus mēnešus (parastā Indijas tūristu vīza ļauj valstī uzturēties sešus mēnešus). Krievi tā arī saka – “atbraucām pārziemot”. Viņu ienākumi šajā laikā- izīrēts dzīvoklis kādā no Krievijas lielpilsētām. Pieticīgi, bet gluži pieklājīgi dzīvojot (15- 20 eiro dienā), pēc atgriešanās mājās kaut kas pat paliekot pāri.
“Pārziemotāji” nereti aizraujas ar jogu, mazliet ar “garīguma meklējumiem” un netradicionālo (eiropiešu izpratnē, protams) medicīnu – Ajūrvēdu. Man gan šķiet, ka vismaz daļēji šie hobiji izskaidrojami ar garlaicību, ar neko nedarīšanu. Jo cik tad ilgi var kvernēt pludmalē, lasīt “krimiķus” un šausmināties, cik Pēterburgā vai Maskavā patlaban auksti? Jāatzīst gan, ka šīs intereses nekad neiziet ārpus saprātīgiem rāmjiem, “ziemotāji” parasti ir visai racionāli aprēķinātāji.
Bet ir vēl trešā grupa – tie, kuri “sajūk ar Indiju”. Tie paši, par kuriem dažkārt saka – “uz Indiju aizbrauca vēl gluži normāls, bet atbrauca pavisam traks cilvēks”.
Tiesa, ar latviešiem, krieviem, vispār cilvēkiem no Austrumeiropas tas gadās visai reti. Parasti “nojūk” rietumnieki, jaunieši, kuri visu mūžu nodzīvojuši kādas Rietumu metropoles sterilajā vidē. Nonākot Indijas neparastajā smaržu, garšu, krāsu, skaņu, reliģisko uzskatu haosā, vispār šķietamās brīvības gaisotnē dažiem tiešām smadzenēs notiek “klikšķis”.
Tas var izpausties dažādi. Savos Indijas ceļojumos esmu redzējis rietumniekus, kuri sevi pilnīgi iznīcinājuši ar narkotikām un alkoholu- staigājoši, trīcoši skeleti. Esmu sastapis puišus, kuri, ģērbušies oranžajās svētceļnieku drānās, mēnešiem ilgi klejo līdzi ubagojošajiem mūkiem. Patiesībā tā ir māžošanās, jo hinduisma reliģiju nav iespējams pieņemt, tajā var tikai piedzimt.
Bet visdīvainākās pārvērtības dažkārt notiek ar jaunām meitenēm, kuras Indijā kļūst par karojošām veģetārietēm.
Ceļš pie šādām pārvērtībām nav vienkāršs, te kopā saslēdzas vairāki faktori – apkārt valdošā netīrība (draza, mušas, kaut kur manīti prusaki vai žurka), virspusīgi, pat primitīvi izprasta reliģija un, saprotams, vēlme būt veselīgai un tātad skaistai. Bet nav iespējams mēnešiem ilgi iztikt tikai ar vārītiem rīsiem un augļiem- tas var beigties ar katastrofu, par ko jau brīdināja Ēriks.
Tad jau labāk nobaudīt asā karija mērcē šmorētu vistu, virsū uzdzerot glāzi vietējā “Kingfisher” alus.
