Ko vēsta tavs celis? Kas tam kaitē un palīdz 0
Kāda sieviete lepojas, ka ir ļoti kustīga, ikdienā daudz staigā. Vienīgais sliktums – vakarā nez kāpēc sāp ceļi. Kad fizioterapeite iesaka speciālus vingrojumus, lai stiprinātu ceļu locītavas, spriganā dāma brīnās: vai tad ar staigāšanu vien nepietiek?! “Ja pēc garākas pastaigas vai skrējiena pastiprinās sāpes ceļu locītavās vai tajās rodas pietūkums, kājas smeldz, tas nozīmē, ka locītavu struktūrām bijusi pārslodze,” uzsver fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora. Iespējams, muskuļi, cīpslas un saites ap ceļa locītavu nav pietiekami spēcīgas, lai amortizētu lielo slodzi, kas jānes locītavai.
Aizkavēt osteoartrītu
Osteoartrīts tiek dēvēts par skrimšļu slimību. Kaite attīstās lēni – 10–15 gados, traucējot ikdienas aktivitātes.
Daudzi pacienti pacieš sāpes, un arī ne viens vien veselības aprūpes sniedzējs pieņem šīs sāpes un invaliditāti kā minētās kaites un novecošanas neizbēgamas sekas.
Pacienti pārāk bieži gaida nenovēršamo – locītavu nomaiņu. Vēlīni to iespējams ārstēt ķirurģiski, bet mūsdienās osteoartrītu uzskata par visa organisma slimību, ko var novērst un ārstēt agrīnā stadijā. Svarīga ir profilakse un visaptveroši veselības aprūpes pasākumi.
Locītavu bojājumi, aptaukošanās un muskuļu funkcijas traucējumi ir ietekmējami riska faktori. Ja mazina šo faktoru ietekmi, var aizkavēt vai novērst osteoartrīta attīstību.
Iesildies pirms treniņa!
Nereti ir tā, ka cilvēks visu dienu darbā sēž, bet uzreiz pēc darba traucas uz treniņu, to uzsāk strauji, neiesildoties. Tā nav laba prakse. Ilgstoši sēžot, daļa muskuļu ap ceļa locītavu saīsinās, citi iestiepjas, līdz ar to slodze uz šo locītavu vairs nav līdzsvarota.
Pirms iesāk skriešanu, slēpošanu, nūjošanu vai jebkuru citu sportošanu, kur vertikāli noslogo ceļu locītavas, noteikti jāvingro.
Muskuļus vajag izstiept un iesildīt, lai tie vairs nebūtu saspringti. Tad ceļiem nekaitēs pat liela slodze.
Tikpat svarīga ir ceļu locītavu stabilitāte. To nodrošina muskuļi, cīpslas un saites, kas ir ap locītavām. Piemēram, skrienot atsperies, bet šajā atbalsta fāzē ķermenim jāspēj noturēt celi fizioloģiski pareizā pozīcijā. Ja locītavas vienā pusē cīpslas un muskuļi ir novājināti, atspēriena laikā nestabilitāte var palielināties. Tādējādi iespējams traumēt skrimšļus un arī pašu locītavu. Lai tā nenotiktu, profilaktiski veic speciālus vingrinājumus, kas stiprina gan muskuļus ap ceļa locītavu, gan cīpslas un saites ap to.
Pavasarī daudzi vēlas sākt aktīvu sportošanu. Lai to varētu darīt droši, ieteicams apgūt speciālus vingrojumus ceļiem. Tos var parādīt fizioterapeits.
Lētāk ir vingrot
• Pētījumi rāda – ja savulaik bijusi ceļa locītavas trauma, kas saārstēta, bet pēc tam netiek izpildīti speciāli ārstnieciskie vingrojumi, lai pilnvērtīgi atjaunotu muskuļu spēku, stabilitāti un kustību funkciju pilnā apjomā, vēlākā dzīvē var palielināties atkārtotu traumu risks un attīstīties osteoartīts. Nereti šāda trauma gadās pusaudža vecumā. Sāpes pāriet, bet pēc tam nekas netiek darīts. Tādējādi var izveidoties muskuļu disbalanss – tas nozīmē, ka šie muskuļi var saglabāties vājāki. Līdzko rodas vismazākais iemesls, celis atkal tiek traumēts.
• Dažreiz tiek liktas pārliekas cerības uz pasīvām ārstēšanas metodēm, piemēram, izmanto saites, ortozes vai magnētiskos ceļa apsējus. “Ārstnieciskā nolūkā var lietot saites un ortozes, zināmu laiku tās var palīdzēt stabilizēt ceļa locītavas. Tomēr, ja to dara ilgstoši, muskuļi zaudē vēl vairāk spēka. Novērots, ka pat var samazināties tā dēvētā aktīvā stabilitāte, ko nodrošina muskuļi, cīpslas un saites ap locītavu.
Jāsaprot – ja locītava jau zaudējusi kustību apjomu, tā pati no sevis neiekustēsies.
Cilvēks tērē lielus līdzekļus dažādām procedūrām un palīglīdzekļiem, bet locītava no tā nekļūst kustīgāka. Šīs metodes var izmantot, tomēr ir jāvingro,” uzsver ārste.
• Ja ir sāpes locītavās, svarīgi atšķirt, kāpēc tās rodas. Dažreiz cilvēks nesaprot, kāpēc ārsts nepiedāvā operāciju – nomainīt ceļa locītavu. Tas tāpēc, ka pašā locītavā nav pārlieku lielu izmaiņu, bet sāpes rodas ārpuslocītavu struktūrās, piemēram, iekaisums cīpslās, muskuļos, un tas izraisa sāpes. Šādos gadījumos var palīdzēt fizioterapijas metodes, operācija nav nepieciešama.
• Pacientiem, kuriem ir osteoartrīts, samazinās augšstilba muskuļu spēks un locītavas stabilitāte, dažkārt kustības ceļa locītavā ir ierobežotas. Tāpēc svarīgi veikt izometriskus vingrojumus – augšstilba muskuļus sasprindzina dažas sekundes un tad atslābina.
• Locītavu treniņam labāk izvēlēties guļus, sēdus pozīcijas.
Izmēģini!
Arī tām kustībām, ko cilvēks veic dienas garumā, noder iesildīšanās. Pietiek ar vienkāršu rītarosmi: izkustina, iesilda visas locītavas, tās izapļojot. Šādus apļošanas vingrinājumus vēlams atkārtot 10–15 reizes, protams, atkarībā no katra iespējām un veselības stāvokļa. Locītavu iekustināšanai jābūt pakāpeniskai. Noder arī palīgrīki: bumba, nūja, elastīgas gumijas.
Konsultants: Ingrīda Tambora, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, algoloģe, Latvijas Jūras medicīnas centra Rehabilitācijas klīnikas vadītāja
