Ko veselībai un videi nodara sniegbalti izmazgātais apģērbs? 0
Mēneša beigās – Lielā talka (sākotnēji paredzēta 20. aprīlī, nupat talkas datums pārcelts uz 27. aprīli). Šogad Lielās talkas vadmotīvs – “Tīra Latvija sākas Tavā galvā!”.
Tīru Latviju var darīt, ne tikai vācot atkritumus, saka Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme: “Zaļāk var rīkoties, arī, piemēram, šajā dienā izmazgājot veļu bez pulvera vai mēģinot traukus nomazgāt ar sodu bez ķīmiskajiem mazgāšanas līdzekļiem.”
Arī vides aktīviste, ģimenes ārste un Lielās talkas organizatore Ilze Aizsilniece aicina prātīgi izmantot kosmētiku, tīrīšanas līdzekļus un veļaspulverus, jo tajos esošās vielas var izraisīt dažādas alerģijas, vēzi un pat neauglību.
Galu galā cilvēka lielākais orgāns – āda – ir nemitīgā saskarē ar apģērbu, pat naktī miesu apkļauj pidžama un gultasveļa. Savukārt ūdens no veļas mašīnas nonāk vidē.
Kā cilvēkam un videi kaitē tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi, kas, pēc reklāmām spriežot, mūsu apģērbu, traukus un māju padara tik tīru, kristālbaltu un smaržīgu?
Acu māns
Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors profesors Ivars Kalviņš skaidro, ka līdz 50% no veļas pulvera sastāva aizņem pildviela, kas parasti ir nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda, līdz 15% – virsmas aktīvā viela jeb pats mazgāšanas līdzeklis un ap 7% – balinātājs. Vēl tiek pievienotas smaržvielas un citi elementi. “Lai veļas pulveris labi mazgātu, tam jāsatur minētās virsmas aktīvās vielas, jo tās itin kā norauj netīrumus no auduma šķiedrām.” Turklāt pulveros bieži ir arī sintētiskās virsmaktīvās vielas, kas slikti sadalās vidē un uzkrājas dzīvajos organismos.
Drēbju sniegbaltums patiesībā tiek panākts ar optisku mānu – veļas mazgāšanas līdzekļi bieži satur optiskos balinātājus – fluorescentas daļiņas, kas pieķeras audumam un pārvērš ultravioleto gaismu redzamajā, tādējādi liekot audumam izskatīties baltākam. Agrāk to vietā lietoja zilinātājus, kuru efekts ir līdzīgs. Šie balinātāji arī vidē bioloģiski nesadalās, lielos daudzumos atrodami ūdenskrātuvēs un uzkrājas dzīvajos organismos, saindē ūdenī mītošās dzīvās būtnes un spēj izraisīt alerģiskas reakcijas, nokļūstot uz cilvēka ādas. Veļas balināšanai visizplatītākie ir boru saturošie balinātāji uz perborātu bāzes. Lai gan tos uzskata par mazāk kaitīgiem nekā hloru saturošos, tomēr secināts, ka, tiem sadaloties, veidojas vielas, kas kaitīgas gan augiem, gan zivīm.
Veļas pulveri, kas ūdens mīkstināšanas nolūkā satur ceolītus, skaitoties mazāk kaitīgi, bet tiem ir citi trūkumi – tie slikti izskalojas no auduma, tajos parasti tiek pievienoti silikāti, kas noārda virsādas tauku slāni. “Šādi pulveri drēbes izmazgā sliktāk nekā tie, kas satur fosfātus, turklāt bojā audumus, to krāsu un vairāk put,” teic I. Kalviņš.
Arī ūdens mīkstinātāji nav nekaitīgi. Agrāk visplašāk lietoti fosfāti. Tos grūti izskalot no auduma, tāpēc tie var izraisīt ādas kairinājumus. Turklāt, nokļūstot ūdenstilpēs, fosfora savienojumi veicina ūdeņu aizaugšanu, pastiprināti vairojas zilaļģes, kas daudz patērē skābekli. Tāpēc ES nolēmusi pilnībā aizliegt lietot fosfātus veļas pulveru ražošanā.
Fosfonāti ir mazāk kaitīgi nekā fosfāti, ja runā par ūdensaugu un zilaļģu augšanas veicināšanas efektiem, tomēr var būt kairinoši cilvēka ādai. Izskanējis arī, ka veļas mīkstinātājos esošās vielas veicinot vīriešu neauglību.
Ūdeni neattīra pilnībā
Kanalizācijas ūdeņi it kā tiek attīrīti, taču to nav iespējams izdarīt simtprocentīgi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas pārstāve Ruta Rimša teic, ka jebkurš attīrītais notekūdens satur kādu procentu kanalizācijā ieplūdināto vielu. Teorētiski ūdeni iespējams attīrīt pilnībā, taču tas maksātu neaptverami daudz. Daļa vielu, kas no attīrītavām nonākot Latvijas ūdeņos, laika gaitā sadaloties, taču esot arī tādas, ko nemitīgi uzkrāj gan dzīvās būtnes, gan augi un kas veido nelabvēlīgu vidi ūdenī.
Regulāri ieelpojot, problēmas būs
Dermatoloģe Monta Liepiņa stāsta, ka pacientiem mēdz būt alerģiskas reakcijas no veļas mazgāšanas līdzekļiem. Taču piebilst, ka analīzi alerģijai nevar uztaisīt uz mūžu: “Mēs lietojam ķīmiju gan pārtikā, gan uz ādas, tāpēc ir grūti pateikt, vai un kas tieši izraisa kādas nopietnākas veselības problēmas un slimības ilgtermiņā.” Tāpēc būtu jāveic plašāki pētījumi.
Arī Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams uzskata: tas, kādu ietekmi uz cilvēka veselību atstāj mazgāšanas līdzekļos esošās vielas, ir maz pētīts. Par to tiekot diskutēts arī pneimonologu kongresos. “Teorētiski, protams, pilnīgi iespējams, ka veļas mazgāšanas līdzekļi ietekmē elpošanas orgānus, taču man personīgi nav nācies saskarties ar precedentu, kas to tieši pierādītu. Visdrīzāk problēmas varētu parādīties, kādas vielas ieelpojot ilgtermiņā.” Viņš pauž, ka pastiprināta jutība un kairinājums no kārtīgi neizskalotiem veļas pulveriem vai mīkstinātājiem varētu būt astmas slimniekiem. Daudz pārliecinātāks A. Krams ir par sadzīves tīrīšanas līdzekļiem, sevišķi tiem, kas izsmidzināmi. Tos regulāri ieelpojot, problēmas ar laiku būšot noteikti. Tāpēc labāk no šīm indēm izvairīties vai vismaz censties izmantot pēc iespējas reti un lietojot aizsargmasku.
VIEDOKLIS
Labāk lietusūdens un soda
* OSI direktors Ivars Kalviņš par visnekaitīgākajām uzskata vecās tautas metodes – mazgāšanu lietusūdenī ar ziepēm: “Ja veļa labi izskalota, tā, lai uz auduma nepaliktu sārmainās ziepju paliekas, netiek kairināta āda, bet notekūdeņi viegli un pilnīgi noārdās dabā.”
* Baltijas Vides foruma projektā minēts, ka videi visnekaitīgākais ūdens mīkstinātājs ir soda, bet balinātāju nekaitīgāka alternatīva ir perkarbonāti, etiķskābe vai ūdeņraža pārskābe, kas sadalās vidē.
