Ko vēlas ārvalstu investori? 2
“Latvija pērn agrāk nekā gaidīts izkļuva no ekonomiskās krīzes, bija jau aiz pagrieziena punkta, taču tagad jātop īstenotiem valsts politikas plāniem uzņēmējdarbības jomā,” pagājušonedēļ pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētājs Enrike Garsija.
Tikšanās ar premjeri bija ārvalstu investoru iepazīšanās vizīte ar valdības vadītāju, un vienlaikus tā bija valdības un investoru 18. augsta līmeņa tikšanās priekšspēle. ĀIPL vērsa uzmanību uz neatbilstību starp valdības darīto un sacīto. E. Garsija teica, ka ĀIPL būtiski ir jautājumi par investīciju aizsardzību, tiesu sistēmas efektivitāti, infrastruktūras attīstību, cīņu pret negodīgu konkurenci uzņēmējdarbībā un ēnu ekonomiku, kā arī uzlabojumi veselības aprūpes sistēmā.
ĀIPL valdes priekšsēdētāja vietniece Zlata Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka būtiski ir arī ieviest dažādus valsts politikas plānošanas dokumentus un uzņēmējdarbības attīstības vīzijas. Padomei ir arī savi ierosinājumi, kā padarīt uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu efektīvāku Latvijā. “Mums ir ļoti svarīgi, lai katra ārvalstu investora tiesības būtu aizsargātas – lai būtu novērsts reiderisms, lai investorus aizsargātu Maksātnespējas likums un lai nenotiktu negodīgas darbības, kā arī tiesas strādātu efektīvi. Manuprāt, premjerministre piekrīt visām šīm lietām,” secināja Z. Elksniņa-Zaščirinska. Viņasprāt, no uzņēmējdarbības politikas iniciatīvu ieviešanas ieguvēji būs arī vietējie uzņēmēji.
Kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem viņa minēja veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu. “Mēs redzam, ka Latvijā demogrāfiskā situācija nav spoža, un mums ir nepieciešams iegūt papildu darbaspēku. To varētu izdarīt, atgriežot darbā tos cilvēkus, kas pašlaik ir darba nespējīgi, un to var izdarīt ar veselības sistēmas reformām,” sprieda ĀIPL valdes priekšsēdētāja vietniece.
Tāpat ĀIPL atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu liela apjoma valsts iepirkumu apstrīdēšanas procesā, kurā uzņēmējiem, kas vēlas izteikt sūdzību par konkursa rezultātiem, jāiemaksā drošības nauda 0,005 apmērā no iepirkuma summas, taču ne vairāk par 7000 latiem. “Bieži notiek neproduktīvi tiesu procesi, apstrīdot konkursu rezultātus apstrīdēšanas pēc – tas ievilcina iepirkumu procesu un padara to neefektīvāku,” sacīja Z. Elksniņa-Zaščirinska.
ĀIPL valdes loceklis, Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā priekšsēdētājs Kamerons Grīvzs norādīja, ka ārvalstu investoriem vienmēr ir svarīgi sadarboties ar valdību un būt kā tās partneriem. “Mūsu mērķis nav norādīt valdībai, ka tā ir darījusi ko nepareizu, bet gan nākt klajā ar saviem ierosinājumiem un diskutēt, lai uzlabotu situāciju,” teica K. Grīvzs. Kā šķēršļus ārvalstu investīciju plašākai ienākšanai Latvijā viņš minēja ilgos tiesas procesus maksātnespējas lietās. Savukārt Amerikas Tirdzniecības kameras Latvijā pārstāvis Ivars Slokenbergs sacīja, ka ārvalstu investoriem, tāpat kā Latvijas uzņēmējiem, ir būtiski, lai būtu iespējas aizsargāt savas investīcijas, būtu prognozējami dažādi normatīvie regulējumi un nodokļi, kā arī iespējas aizstāvēt savas tiesības.
“Runājot par jebkuru investoru, jāatceras, ka Latvijā dzīvo divi miljoni cilvēku. Šajā kontekstā Latvijai cīņā par jebkuru investoru jābūt konkurētspējīgai ar kaimiņiem, reģionāli un arī globāli. Konkurētspēja nepieciešama, lai noturētu esošās investīcijas Latvijā un iegūtu jaunas, jo uz jebkuru investoru lūkojas arī citas valstis. Svarīgi, lai Latvijā būtu pievilcīgi investīciju apstākļi un godīga uzņēmējdarbības vide. Tāpat ir būtiski, lai vietējie un ārvalstu uzņēmēji varētu aizstāvēt savas tiesības,” sacīja I. Slokenbergs.
Investori grib
1. godīgus tiesu procesus maksātnespējas lietās
2. depozīta sistēmu valsts iepirkumu apstrīdēšanā
3. prognozējamus normatīvos regulējumus un nodokļus
4. veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu
Turpinājums seko
Valdības un investoru 18. augsta līmeņa tikšanās 29. un 30. maijā
