Ko vēl var un ko vajag paspēt izdarīt dārzā līdz Jāņiem 0
Vasara ir sasniegusi savu apogeju. Pat gaiss saulgriežu noskaņās ir elektrizēts, un negaisi gādā par miglām un īsti tropisku klimatu.
Tagad galvenais ir kopt un rušināt dobes un cīnīties ar nezālēm.
Tas latviešu dārzniekiem vēl aizvien ir kā likums – jāravē, lai neaplīgo. Svarīgi arī laikus pamanīt negaisa lietus un vēja noliektos augus. Līdz Jāņiem vēl ir labs laiks daudz ko iesēt un iestādīt.
Ko patlaban dara un citiem iesaka zinoši dārzu darbu speciālisti?
Katru dienu dārzā
“Procesi dabā patlaban notiek tik strauji, ka dārzs jāizstaigā katru dienu un jānovērtē, kuram augam pirmajam vajadzīga palīdzība. Labs dārznieks dārzu apiet pat rītā un vakarā,” teic Cēsu viduslaiku pils dārza dārzniece Līga Eglīte.
Apkaro kaitēkļus
Viens no svarīgākajiem darbiem ir laikus pamanīt kaitēkļu iebrukuma sākumu. Tad vēl var tikt galā ar dažādām tautas metodēm. Viduslaiku pils dārzā pēc iespējas lieto tādas audzēšanas un kopšanas metodes, kādas varētu būt piekoptas senlaikos.
Piemēram, ja uz augiem pamana laputis sākumstadijā, dārzniece dodas pa apkārtni salasīt pēc iespējas vairāk mārīšu. Tās izlaiž uz auga, un lidones labi tiek galā ar laputīm. Taču tas ir iedarbīgi, kamēr laputu kolonijas nelielas, bet mārīšu daudz. Mārītēm var piepalīdzēt arī dārznieks, nobraukot un saspiežot ap stumbru vai pumpuru esošās sūcējas.
Kādu kāpuru un gliemezi var vienkārši nolasīt ar rokām. Ja to dara regulāri, nelielā dārzā var tikt galā itin labi.
Jo sīkāki kaitēkļi, jo grūtāk ar tiem cīnīties. Viens no svarīgākajiem paņēmieniem ir profilakse. Šim nolūkam noder ķiploku, struteņu vai sīpolu uzlējumi (mērcējumi). Proporcijām nav tik lielas nozīmes. Cik drogu ir, tik aplej ar ūdeni un pamērcē dažas dienas.
Piemēram, spainis var būt pusē vai tikai trešdaļa ar sasmalcinātiem augiem. Noraudzēties noliktos spaiņus apsedz ar melno plēvi un kādu auduma gabalu, lai nebojā skatu un visu laiku neizplata netīkamu smaku. Siltā laikā manta būs gatava trijās dienās, vēsā laikā – nedēļā.
Ja jūt, ka gatavais šķidrums ir tumšs un koncentrēts, to atšķaida ar ūdeni (droša proporcija ir 1:5). Šķaidījumu lej rokas smidzinātājā un apstrādā apdraudētos augus, piemēram, kāpostus, gurķus. Pa viduslaiku modei ir šādu šķidrumu izšļakstīt uz augiem ar zāles vīkšķi.
Augu uzlējumi paredzēti lietošanai pa lapām, nevis liešanai uz augsnes un mēslošanai.
Apstrādājot kaitēkļus vai slimības skartos augus, izmēģina, kurš labāk iedarbojas: nātru, struteņu un ķiploku uzlējums.
Kāpostaugiem labu aizsardzību gādā salvijas, tāpēc kāpostus un salvijas stāda pamīšus. Salvija stipri sakuplo, tāpēc tās ceru ierobežo, regulāri noraujot malējos dzinumus. Lapas sakaltē (gan kā garšvielu, gan augsnes apkaisīšanai pret kaitēkļiem) vai tāpat svaigas saburza un samet uz kāpostiem.
Kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļi no dabas vielām neatbrīvo no kaitēkļiem pilnībā kā smagā ķīmija, taču tos ierobežo, lai augs varētu turpināt augt un ražot.
Apstrādā un laista
Lieliska manta ir skursteņa kvēpi. Kad tīra skursteni, šos pelēkos kvēpus krāj īpaši. Tie ir vērtīgs mēslošanas līdzeklis, ko kaisīt uz augsnes. Taču parasti labuma nav tik daudz, un to izmanto tikai augu aizsardzībai un stimulēšanai.
Piemēram, tagad sāks rosīties sīpolu kaitēkļi. Aizsardzībai ap katru sīpolu ar pirkstu viegli apvelk grāvīti un tajā iekaisa mazliet kvēpu. Grāvīti nevajag aizrušināt. Darbs ir laikietilpīgs, toties efektīvs. Mazliet kvēpu var apkaisīt arī kāpostiem.
Ja kvēpu nav, ap sīpoliem var apliet nātru raudzekli.
Iedarbīgs pret kaitēkļiem ir arī tabakas nomērcējums (var pirkt veikalā vai audzēt pats). Starp augiem un rindstarpās labi līdz izbārstītas sasmalcinātas pašaudzētās tabakas lapas.
Dārza laistīšanai vēlams pēc iespējas sakrāt lietusūdeni – augiem tas ir gluži kā mēslojums. Šim nolūkam vajadzīgi lieli trauki. Taču tiem, kas vēlas veidot senatnīgu noskaņu savās lauku mājās, tā ir problēma.
Plastmasas trauki neiederas ainavā, bet lielus koka kublus, kas tiešām labi turētu ūdeni, meistari vairs neprot izgatavot. Tāpēc labākā izeja ir iegādāties plastmasas mucas un tās nomaskēt ar kādu zaru pinumu vai ielikt lielā koka kublā.
Ravē nezāles
Viduslaiku pils dārzā ir augstās dobes, augi tajās jūtas lieliski. Sakņaugiem, īpaši burkāniem, patīk šāda dziļi irdena augsne. Arī nezāļu nav daudz, turklāt tās nevar īpaši sadīgt, jo dobes regulāri uzrušina. Lielākais ienaidnieks dobēs ir tīruma tītenis – ar to augstajās dobēs nevar tikt galā, tikai apraustīt.
Līga veido dobes pēc vēsturiski pamatotiem principiem, taču mazdārziņā var izmantot arī permakultūras metodes un augsni zem dobes noklāt ar kartoniem, brezentu. Tad ir cerība, ka tītenis netiks cauri.
Rindstarpas dārzā rušina ar kapli, kā tas darīts viduslaikos (atrasts izrakumos). Tas ir garā kātā, 6–7 cm plats. Pēc tā platuma tiek veidotas sējumu rindstarpas, lai viegli uzrušināt, neliecot muguru.
Dārzniece pieļauj, ka savulaik, kad dzīve nemaz nebija droša un mierīga, tas vajadzības brīdī varējis kalpot arī kā ierocis.
Šogad gan Cēsu pils dārzā parādījušās balandas. Dārzniece skaidro, ka tas saistīts ar pils teritorijā esošajiem izrakumiem, kuru laikā atmodinātas augsnē gulējušās sēklas. Šādu metodi – atmodināt sēklas un ieraudzīt seno laiku augus – zinātnieki lieto pat speciāli: nogriež velēnu, laista un ļauj dīgt un augt tam, kas zem tās. Ja kādam īpašumā ir sena muiža un kāre eksperimentēt, šādi var mēģināt tikt pat pie kāda veco laiku kultūrauga vai tajā pusē izsenis augušiem pļavu augiem.
Bieža rušināšana prasa daudz mazāk darba un laika nekā ielaistu dobju ravēšana.
Ievēro dienas
Līga dažādiem dārza darbiem izveidojusi savu kalendāru, apkopojot pašas pieredzi un vairākus dažādu autoru izstrādātos un žurnālos publicētos. Viņa iesaka arī citiem veidot savus pierakstus un izdarīt secinājumus, kad kurš darbs veicies vislabāk, kad kurš stāds vai sējums padevies raženāks. Vēlāk padarīto darbu sarakstu varēs salīdzināt ar kalendāru un mēness fāzēm, zodiaka dienām.
Debesu spīdekļiem ir neapstrīdama ietekme uz cilvēkiem, tāpēc Līga iesaka to izmantot arī dārza darbos. Piemēram, zemi noteikti vislabāk sastrādāt vecā mēnesī – tad tā būs sevišķi irdena.
Ravēt parasti iesaka vecā, dilstošā mēnesī. Taču Līga par labāko laiku uzskata brīdi, kad augs visvairāk sulu un spēka pilns, t.i., augošā vai pilnā mēnesī. Tad izraušana augam nodara vislielāko stresu un mazina augšanas sparu. Protams, pils ekspozīcijā dobes tiek uzrušinātas regulāri visu mēnesi. Arī izlīdušu tīteni izrauj, līdzko ierauga.
Ravēšanai labākais laiks ir pilnmēness, sevišķi tā pēdējais ceturksnis.
Veido paraugdārziņus
Tiem, kas vēlas veidot tagad skaistos un modernos virtuves vai ārstniecības augu dārziņus, arī līdzīgus kā Cēsu pilī, Līga iesaka vienus un tos pašus augus sastādīt arī parastās vagās vai dobēs. Tajās stādītie augi būs lietošanai, bet dekoratīvajās dobēs – galvenokārt skaistumam kā puķu dobes. Piemēram, maurlociņi ir skaisti ziedot, bet, lai būtu loki ēšanai, tie regulāri jānogriež, un tad skata nekāda. Vai arī tad, ja apēd skaisto kāpostu, mangoldu vai salātu, paliks tukša vieta. Arī ārstniecības augus drogām vāc, neļaujot izziedēt. Taču dekoratīvajā dobē tas izskatās skaisti.
Ciemiņiem nevajag ļaut kaut ko raut dārzā vai sūtīt pēc zaļumiem Jāņu galdam. To prātīgāk izdarīt pašam dārza saimniekam (lai nebūtu neprognozējamu postījumu).
Veic revīziju
Ieteicams katram dārzam izveidot stādījumu shēmu, jo līdz nākamajam gadam viss aizmirsīsies. Tad var labāk ievērot augu seku, mainīt stādīšanas vietas. Tagad arī der izdarīt atzīmes, ko kur vajadzētu pārstādīt, kura šķirne labāka. Dažādas atzīmes sevišķi svarīgi veikt, ja pats vēlas iegūt kāda auga sēklas. Tā tas ir arī Cēsu pils dārzā, kur audzē dažādas senās šķirnes.
Ir īstais brīdis pāršķirot sēklu krājumus. Viens no iemesliem – vecās sēklās mēdz iemesties kodes. Tās, kurām derīguma termiņš beidzies, bez žēlastības met ārā. Visas pašu vāktās var sabērt burciņā un paglabāt ziemai putniem. Pirktās tam neder, jo var būt kodinātas. Sēklas vispār ieteicams glabāt aizskrūvējamās burciņās.
Savukārt dārzā vēl var izsēt iesāktās burkānu un gurķu sēklas. Tagad sētie burkāni labi glabāsies ziemā, bet vēlais lauku gurķu sējums derēs rudenī konservēšanai.
Patlaban arī svarīgi appļaut ceļmalas un dārza malas, jo savvaļas augiem (dārzā tās būs nezāles) sāk nobriest sēklas.
Atkārtoti var sēt zirņus, pākšu pupiņas un salātus, lai vienmēr būtu svaigi.
Aprūpē karaliskos īrisus
“Šogad īrisi zied sevišķi skaisti. Patlaban notiek daudz augsto bārdaino īrisu izstāžu, ir to ziedēšanas maksimums. Dažviet jau tas pat iet uz beigām. Gleznais augs ir jāaprūpē, to var arī stādīt,” teic īrisu un peoniju kolekcionāre Dagnija Voika no Kuldīgas Pelčiem.
Var stādīt
Patlaban tirgos daudzviet pārdod īrisu stādus, kaut šis nebūtu labākais laiks stādīšanai. Tas tiek pamatots ar to, ka cilvēks var iegādāties tieši tādu ziedu, kādu vēlas. Ja tas tiešām tik svarīgi, šādu stādu var pirkt un stādīt. Taču jārēķinās, ka augam ziedēšanas laikā tikt izrautam no dobes ir liels stress un tas ieaugsies daudz sliktāk nekā pareizā laikā stādīts.
Visbiežāk tirgo sakneņus un pašu ziedu paraugam novieto blakus vāzē. Taču mēdz tirgot arī ceru ar visu ziedu. Nopirkto augu aiznes mājās, ziedu tūliņ nolauž vai nogriež – visu ziedkātu līdz saknenim. Lapas apgriež 20–30 cm augstā vēdeklītī (ja tas jau nav izdarīts). Auga saknes nespēs apgādāt visas lapas ar barības vielām, un tās nodzeltēs tik un tā.
Iestādīto augu palaista, lai ieaugas, kaut gan citkārt īrisam laistīšana nav vajadzīga un pat ir bīstama, jo izraisa puvi.
Stāda irdenā augsnē
Stādīšanai izvēlas pēc iespējas saulaināku vietu.
Īrisam neder tumšas un purvainas, mitras, smagas augsnes ar skābu reakciju. Stādot augsni sastrādā pēc iespējas dziļāk. Augsni der uzlabot ar kompostu, ilgstošas iedarbības minerālmēsliem un granti irdenumam. Tad augs ar saknēm pats paņems, cik tam vajadzīgs.
Iestāda sekli, taču tik dziļi, lai stādiņš negāztos. Pats īriss savu sakneni vēlāk izstums virszemē.
Ar papildmēslošanu īrisu lauciņā nevajag pārcensties.
Īrisiem papildus dod barību, kur pārsvarā ir fosfors un kālijs, nevis slāpeklis.
Īstais laiks pavairošanai
Vislabāk īrisus stādīt un pārstādīt jūlija otrajā pusē. Ar tiem ir līdzīgi kā ar zemenēm – jo agrāk iestāda, jo labāk ieaugas un pārcieš ziemu. Īrisu stādus mēdz tirgot arī rudenī, taču tad tos nevajag stādīt. Šādus augus, kas nav paguvuši apsakņoties, mēdz izcilāt sals, un tie aiziet bojā. Lai īriss iesakņotos, tam vajag vairāk nekā divus mēnešus.
Viena no īrisu izcilajām īpašībām – tos nevajag laistīt.
Griež ziedus
Arī īrisus var likt vāzē vai dāvināt, ja nogriež pareizajā laikā. Īrisa ziedkātu griež, kad pirmais zieds galotnē ir atvēries, bet apakšējie vēl pumpuros. Tie vēlāk skaisti atplauks.
Mēdz teikt, ka tādi augi, kas jāatbalsta un jāsien, dārzā nekam neder, taču Dagnija, kas jau 30 gadus audzē skaistos bārdainos īrisus, tā nedomā. Sevišķi gleznajām šķirnēm ar lielajām galvām un garo ziedkātu vajag palīdzēt ar balstu. Šim nolūkam jau laikus, kamēr ziedi vēl ciešos pumpuros, blakus piesprauž glītu mietiņu (bambusa, korintes, lazdas) un piesien ar neitrāli zaļu aukliņu. Tas sevišķi svarīgi lietus un vēja laikā. Pat ja augs neapgāzīsies, noliektā īrisa kāts izlocīsies kā čūska. Tad mēģināt to atliekt vertikāli ir riskanti, jo zieds var nolūzt. Turklāt tas vairs neiztaisnosies.
Pēc noziedēšanas labāk ziedkātu nolauzt līdz pašai apakšai, lai nekrājas lieks mitrums, kas ir sevišķi postīgs.
Kad lapām gali sāk brūnēt, tās nogriež glītos vēdeklīšos.
Ja šogad īrisam ziedu maz, bet lapu daudz, vainojams var būt pārliekais mitrums un karstums, kas valdīja šopavasar, kad daudzi arī intensīvi laistīja dobes. Tas veicināja puvju attīstību, un ziedi aizgāja bojā.
Ziedu var nebūt arī tad, ja īrisi vienā vietā bez pārstādīšanas auguši ilgāk par četriem gadiem.
