Ivars Bušmanis: Ko vēl telpā ienest 1
Telpu, kurā mums visiem samest koplietošanas naudu, Finanšu ministrija būvē ar katru gadu arvien lielāku. Šogad tā ir 7,4 miljardu eiro ietilpīga, un tagad nu mēs no brīva prāta, nu, labi, pusbrīva, nesam, ko varam. Nu labi, ko gribam.
Rūpnieki ražo vairāk finiera, mēbeles, elektronikas un siera. Aizvadītajos trijos mēnešos fiskālajā telpā vairāk ieplūda no benzīna liešanas bākās, no elektropreču un sporta preču gādāšanas. Iepirkāmies vairāk, nekā varējām atļauties, jo algas saņēmām lielākas, nekā vērtību precēm pieaudzējuši, tomēr gala iznākumā PVN tik un tā par 18 miljoniem eiro mazāk, nekā nodokļu piedzinēji cerēja. Ko nu?
To, ko negribējām sanest, nodokļu piedzinēji piepalīdzēja. Pirms pārbaudēm un bailēs no tām brīvprātīgi iemaksāti 1,7 miljoni eiro. Rekomendējoši represīvo pasākumu iespaidā nodokļu maksātāju par 8,8 tūkstošiem vairāk nekā pērn šai laikā.
Pirmajā ceturksnī ar nodokļiem iekasēti 1,7 miljardi, kas ir par 100 miljoniem vairāk nekā pērn, bet mazliet (par 8,5 miljoniem mazāk, nekā plānots). Fiskālās telpas arhitekts Jānis Reirs sauc: nesiet vēl, nepietiek! Viņš gan pateica tik smalki: “nākamā gada fiskālā telpa būs negatīva – mīnus 0,2% no iekšzemes kopprodukta”, ka labumu nesēji samulsa – kā negatīvā telpā kaut ko var ienest? Varbūt tā telpa jāpārbūvē mazāka? Nē, nē, vēl ne – Reirs nav tik sīkumains kā Vilks, kuram liekas, ka viņa laikā būvētā fiskāli disciplinētā māja tūdaļ sagāzīsies, aprakdama valdību tās gruvešos. Reirs ij netaisās uz bezdeficīta budžetu, ko Vilks piesolīja, lai varētu sākt atmaksāt krīzes laikā ietaisītos parādus.
Vai tie trūkstošie 55 miljoni ir briesmīgs drauds? Ja zinām, ka nodokļu parādi kopumā ir 1,5 miljardu apmērā? Kaut atgūstama vien desmitā daļa. Šogad vēl iedzenami 670 miljoni ES naudas, no kuras savi ieguvumi no Pavļuta industrializācijas ēras beigu fāzes būs arī budžetam.
Jaunās vajadzības nāk klāt, kamēr vecās nav apmierinātas. Robeža ar Krieviju jānostiprina, raķetes helikopteru notriekšanai jāgādā, kaut arī skolotājiem un ārstiem nav solītās algas. Tikai jāuzspļauj (kārtējo reizi) priekšvēlēšanu solījumiem par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu.
Tomēr neizprotu, kāpēc krāpnieciskās darbībās ar kases aparātiem pieķertais restorānu tīkls “Gan Bei” netika slēgts, bet daudzi autoservisi tika. Jā, mums bija precedenti, kad viena banka tika glābta, bet cita – ne. “Parex” bija sistēmiskas nozīmes banka, bet Krājbanka – ne. Pēc līdzības man būtu jāsecina, ka “Gan Bei” ir sistēmiska barošanas ķēdes locekle, kuras slēgšana novestu pie bada ciešanas Rīgā. Kā atzinusi galvenā nodokļu piedzinēja Ināra Pētersone, ēdināšanas uzņēmuma 700 strādājošie nav jāsoda. Savukārt tie 775 autoservisi, kaut garāžiņas kaut kur ciematos, tomēr tika aizklapēti. Viņa man, tumsoņam, skaidroja, ka tiem piemēroti divi dažādi procesi – kriminālprocess un administratīvais un ka nevajag jaukt māti ar meitu, sapratu tikai to, ka pēc kriminālprocesa ierosināšanas var turpināt strādāt (vismaz līdz nesaskatāmā nākotnē gaidāmai tiesai), bet pēc administratīvā lieguma – ne.
Manai frizierītei, kuras nozari VID izziņojis kā nākamo pārbaudāmo, jau tagad trīc rokas, un man bail, ka viņa ar šķērēm man neiegriež kaklā. Viņa noteikti nejūtas sistēmiska.
Vai ar kosmētikas procedūrām un frizūrām piepildīsim tukšumu fiskālajā telpā? Labāk iesim uz veikalu iepirkties, lai PVN, par kuru galvenajai nodokļu piedzinējai ir vislielākās šaubas, līdz gada beigām piepilda fiskālo telpu. Lai manai frizierei netrīc rokas.
