Mārcis Gobiņš: Egils Levits ir īstens Latvijas patriots 39
Ir izskanējis Egila Levita kā iespējama Valsts prezidenta kandidāta vārds. Šādu piedāvājumu izteikusi Nacionālā apvienība, bet pats Egils Levits ir paudis, ka būtu gatavs kandidēt, ja vien viņam būtu reāls, pietiekami liels atbalsts. Vienīgi pašreiz nav skaidrs, vai par šādu atbalstu var būt runa. “Vienotības” vadītāja Solvita Āboltiņa daudznozīmīgi pauž, ka viņas partijā un frakcijā E. Levitam neesot nedalīta atbalsta, bet ZZS vadītājs Augusts Brigmanis pat skaidri un gaiši pateicis: “Viņš (Levits) nav mūsu kandidāts. Ar to pietiek.” Tā kā Levita noraidītāji tā arī nav pauduši savas iebildes pret viņu, iemeslus atliek tikai minēt. Varbūt viņiem šķiet, ka cilvēks, kas ilgus gadus pamatdarbā strādājis ārpus Latvijas, pietiekami labi nepārzina un neizjūt vietējo situāciju? Vai ka tiesnesis un starptautisko tiesību speciālists ir pārāk atrauts no vidējā latvieša problēmām?
Tā vietā, lai atspēkotu hipotētiskus pretargumentus, labāk vēlos minēt dažus Egila Levita biogrāfijas faktus, kas, manuprāt, runā paši par sevi. Egils Levits dzimis Rīgā padomju disidenta Jonasa Levita un viņa sievas Ingeborgas (dzim. Bargās) ģimenē; tēvs bija izpelnījies padomju varas nepatiku par neatkarīgās Latvijas Republikas ideju popularizēšanu. Beidzis Rīgas 2. vidusskolu, pēc tam ģimenei atļauta izbraukšana uz Vāciju, kur Levits beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju, vēlāk universitātē ieguvis jurista un politologa izglītību. Strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Ķīles universitātes Juridiskajā fakultātē, kā arī Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas parlamentā un Bundestāgā. Kad Latvijā sākās atmoda, Levits vairs nebija noturams Vācijā. Viņš devās uz dzimteni, kur aktīvi iesaistījās 4. maija deklarācijas rakstīšanā, Pilsoņu kongresa darbā, strādāja par Augstākās Padomes padomnieku. 1992. gadā tika iecelts par Latvijas vēstnieku Vācijā un Šveicē. 1993. g. ievēlēts par Saeimas deputātu, tad par tieslietu ministru un Ministru prezidenta biedru, bet 1994. g. atsāka pildīt Latvijas vēstnieka pienākumus Austrijā, Ungārijā un Šveicē. 1995. – 2004. g. tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet kopš 2004. g. – Eiropas Savienības tiesā.
Oficiālo darba vietu uzskaitījums tomēr tikai ļoti nepilnīgi atspoguļo to apbrīnojamo darba apjomu, ko Levits veicis savas valsts, Latvijas, labā. Bez atalgojuma Egils Levits 2007. – 2013. g. vadījis Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību komisiju, izstrādājis vai piedalījies neskaitāmu likumprojektu un zinātnisku atzinumu izstrādē, Latvijas tiesību sistēmas veidošanā. Satversmes ievada idejas un teksta autors un virzītājs. Jurists Arvīds Dravnieks par viņu saka: “Levita ieguldījums bijis izšķirošs tiesiskas valsts galveno likumu izstrādāšanā.”
Egils Levits ir īstens Latvijas patriots, kas mīlestību uz savu valsti parādījis ne tik daudz vārdiem, kā nenogurstoši un pašaizliedzīgi tai kalpojot. Lielāko daļu sava darba Latvijas labā Egils Levits veicis bez atalgojuma un neviena īpaši neskubināts. Viņu skubinājusi tikai paša sirdsapziņa un mīlestība uz savu tautu un valsti, vēlme piedalīties tās gaišākas nākotnes veidošanā. Grūti būs atrast cilvēku, kas vairāk personīgā laika un līdzekļu ieguldījis Latvijas tiesību sistēmas un līdz ar to mūsu valsts pamatu veidošanā un stiprināšanā.
Ja šāds cilvēks Latvijā tik nozīmīgā laikā ir izteicis savu gatavību uzņemties Valsts prezidenta pienākumus, tad gribas jautāt mūsu tautas priekšstāvjiem – ko vēl gaidām?
