Pastāv vairāk nekā 200 dažādi veidi. Ko varam sagaidīt no koronavīrusiem? 0
Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra vadošais pētnieks profesors Kaspars Tārs atklāj, ka šobrīd zināmi vairāk nekā 200 dažādi koronavīrusi, no kuriem cilvēkus spēj inficēt tikai septiņi, no tiem četri ir salīdzinoši nekaitīgi.
“Tie izraisa saaukstēšanās simptomus – kaut ko līdzīgu parastām iesnām, pēc dažādiem datiem, 11–15% no visiem saaukstēšanās gadījumiem.
Lai gan atsevišķos gadījumos arī tiem var būt komplikācija, neviens līdz šim nav centies tos kontrolēt vai ierobežot izplatību, jo nav bijis iemesla,” viņš stāsta.
Vīrusi ir mikroskopiski parazīti ar samērā vienkāršu uzbūvi: tie sastāv galvenokārt no nukleīnskābes, kas ieslēgta olbaltumvielu apvalkā.
Pēc nukleīnskābes veida visus vīrusus iedala ribonukleīnskābes (RNS) un dezoksiribonukleīnskābes (DNS) vīrusos. Koronavīrusi pieder pie RNS vīrusiem, tāpat kā enterovīrusi, rinovīrusi un virkne citu.
Visiem septiņiem “cilvēku vīrusiem” ir kopīga izcelsme – no dzīvniekiem.
Zinātnieki uzskata, ka vīrusu īstie “saimnieki” ir sikspārņi, bet sugu barjeru tie pārvarējuši ar citu inficētu dzīvnieku, piemēram, civetkaķu, kamieļu un pangolīnu, starpniecību, kuru gaļu vietējās tradīcijas ļauj lietot uzturā.
Jaunais koronavīruss par 80% līdzinās vīrusam, kurš 2002. gadā pirmais pārvarēja sugu barjeru un izraisīja smagu akūtu respiratoro sindromu – SARS. Gada laikā Ķīnā un Honkongā tika reģistrēti 8096 saslimušie, bet 774 nomira. Par laimi, pēdējais zināmais saslimšanas gadījums fiksēts 2004. gadā.
2012. gadā ļoti nopietnu saslimšanu – Vidējo Austrumu respiratoro sindromu (MERS) – izraisīja cits vīruss, ar kuru astoņu gadu laikā inficējušies 2000 cilvēku, 36% no tiem miruši. Par laimi, šis koronavīruss neizplatās gaisa pilienu veidā, lai saslimtu, jānonāk ciešā kontaktā ar inficēto cilvēku.
Ar ko tas īpašs
“Šiem vīrusiem ir neparasti garš genoms – ģenētiskā informācija ir divreiz garāka nekā jebkuram citam RNS vīrusam. Tas piesaistās šūnas receptoram, iekļūst tajā un atbrīvo savu genomu, lai to pavairotu jeb replicētu,” stāsta Tārs. No vīrusa genoma fragmentiem un šūnā esošā materiāla tiek “būvēti” jauni vīrusi, kuri izkļūst no izmantotās šūnas, piesaistās citām, un vairošanās cikls sākas no jauna.
Neparasti garā genoma dēļ koronavīrusiem ir ļoti augsts mutāciju potenciāls, tas nozīmē, ka noteiktos apstākļos tie spēj pārvarēt sugu barjeru.
Parasti jaunie vīrusi, kuri rodas mutāciju rezultātā, nav spējīgi vairoties, taču pietiek ar dažiem izņēmumiem, lai izraisītu epidēmiju.
Acīmredzot tā notika arī pagājušā gada nogalē Uhaņas provincē Ķīnā. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka līdz 11. martam pasaulē ziņots par 118 000 laboratoriski apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem ar “Covid-19”, gandrīz 4300 pacienti ar nopietnām blakusslimībām miruši. Latvijā inficējušies desmit cilvēki, kuri pabijuši Itālijā.
“Visiem, kuri saskārušies ar šo vīrusu, organismā veidojas antivielas. Šobrīd vēl nav zināms, cik tās būs noturīgas – vienu sezonu vai ilgāk. Pateicoties tam, tuvākajā laikā slimības izplatība ierobežosies,” prognozē Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Infektoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna. Latvija šajā ziņā līdz šim bijusi labākās pozīcijās, jo bija laiks sagatavoties un, mācoties no citu valstu pieredzes, izveidot labu drošības sistēmu.
“Izmeklējot paraugu uz CoV2 koronavīrusu, katram gadījumam tas tiek testēts vēl uz 16 citiem vīrusiem, piemēram, adenovīrusiem, A un B gripas vīrusiem, kas ļauj izskaidrot pacienta slimības simptomus,” viņa stāsta. “Mēs šobrīd nezinām, no kura brīža inficētais cilvēks ir bīstams apkārtējiem. Pasaules veselības organizācija rekomendē tā saucamo karantīnu ievērot 14 dienas, bet ir atsevišķi gadījumi, kad vīrusi atrasti arī pēc ilgāka laika. Diemžēl slimībai nav raksturīgu simptomu, kuri norādītu uz inficēšanos tieši ar šo koronavīrusu.
Tie ir ļoti līdzīgi gripai vai kādai citai akūtai augšējo elpceļu infekcijai, taču pacientam ļoti strauji var attīstīties nopietnas plaušu problēmas.” Bieži vien smagā slimības gaita (tas attiecas arī uz gripu) raksturīga gados veciem cilvēkiem. Tas saistīts ar fizioloģiskajām izmaiņām organismā, tajā skaitā arī imūnajā un elpošanas sistēmā, kura vecumā vairs tik labi nefunkcionē.
Interesants fakts – Singapūrā, kur saslimuši 150 cilvēki un neviens nav miris, pētnieki ņem paraugus analīzēm arī no pacienta apģērba un slimnīcas palātā esošo priekšmetu virsmām. Izrādījies, ka ventilācijas iekārtās un uz apģērba esošie nerada tālākas pārneses risku atšķirībā no izlietnes, kur mitrums neļauj vīrusiem izžūt. Pēc izlietnes sterilizācijas, kuru šeit veic ik pēc trim četrām stundām, vīrusus vairs atrast nevar.
Zāles un vakcīna
“Mums vajag aizsargāt cilvēkus no tā, no kā varam. Piemēram, vakcinējoties pret pneimokoku infekciju, pacients būs aizsargāts pret trīs vai sešu tipu baktērijām. Inficējoties ar gripas vai jauno koronavīrusu, iespēja nomirt no komplikācijām daudzkārt samazinās. Piemēram, dažās Skandināvijas valstīs tā iekļauta pieaugušo vakcinācijas kalendārā un tiek veikta bez maksas,” uzsver profesore Ludmila Vīksna.
Pret koronavīrusu infekcijām zāļu nav, vistuvāk tam ir preparāts, kurš savulaik radīts Ebolas vīrusa izraisītās saslimšanas ārstēšanai, teic Kaspars Tārs. Pierādījies, ka tas ir efektīvs arī pret “Covid-19”, tādēļ šobrīd Ķīnā tiek veikti klīniskie pētījumi.
“Vīrusi ir šūnu parazīti. Lai tos iznīcinātu, medikamentiem jātiek šūnā iekšā vai arī jāiedarbojas, kad tie cirkulē pa asinsriti vai limfātisko sistēmu. Ja varam to izdarīt, organisma noslodze ar vīrusu būs krietni zemāka. Vairums bīstamo vīrusu klāti ar apvalku, lai genoms nonāktu šūnā, apvalks ir jānomet.
Neļaut vīrusiem “izģērbties” ir viens no virzieniem jaunu zāļu izstrādē, otrs – neļaut tiem piesaistīties šūnai,” jaunākos virzienus zāļu izstrādē raksturo Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes loceklis akadēmiķis Ivars Kalviņš, piebilstot, ka arī mūsu zinātnieki strādā pie jaunu pretvīrusu zāļu vielu radīšanas. Vairāki desmiti zinātnieku grupu visā pasaulē jau paziņojuši, ka nodarbojas ar vakcīnas izveidi pret jauno koronavīrusu infekciju, taču skaidrs, ka tā nebūs pieejama tuvā nākotnē.
