Ko varam gaidīt no jaunā Finanšu sektora attīstības plāna 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Valsts sekretāru sanāksme izsludināja (lasi – nodeva publiskai apspriešanai) Finanšu ministrijas sagatavoto “Finanšu sektora attīstības plānu 2021.–2023. gadam”.
Šādi dokumenti ir bijuši arī agrāk, taču kā “Latvijas Biznesam” atzina Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, iepriekšējais trīs gadu periods lielā mērā esot pagājis naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ieviešanas zīmē, kas liegusi attīstību daudzās jomās, tādēļ šobrīd daudz ko esot jāsāk darīt no nulles.
Viens no plāna pozitīvajiem aspektiem – tas samērā nesaudzīgi konstatē Latvijas atpalicību daudzās finanšu tirgus attīstības jomās ne tikai no Eiropas Savienības, kas pati par sevi nav uzskatāma par finanšu tirgus pionieri, bet arī no tuvākajām kaimiņvalstīm. Tādēļ plāns izvirza mērķi veicināt finanšu sektora attīstību šādos prioritārajos virzienos: finansējuma pieejamība un investīciju iespējas; digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība un ilgtspējīgas finanses.
Finanšu sektora attīstības plāns tostarp teic, ka Latvijā paredzēts nākamajā gadā izstrādāt mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda jeb t. s. Baltijas valstu akselerācijas fonda izveidei, kā arī izstrādāt stratēģiju aktīvākai valsts kapitālsabiedrību dalībai kapitāla tirgū (lasi – lielo valsts uzņēmumu vērtspapīru kotēšanai biržā) – vai un cik tā nepieciešama.
Tāpat plānā konstatēts, ka Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm finanšu jaunuzņēmumu jeb “fintech” attīstībā, tādēļ “steidzami nepieciešama rīcība “fintech” ekosistēmas attīstības stimulēšanai Latvijā”. Tāpat paredzēti pasākumi iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanai, tālākai finanšu digitalizācijai un “zaļināšanai”, tostarp, piemēram, finanšu produktu zaļā marķējuma izstrāde un ieviešana. Jautāta, kā tieši varētu izpausties valsts stratēģija iedzīvotāju izglītošanā finanšu jautājumos, A. Zitcere citstarp vērsa uzmanību uz tāda produkta kā mājokļu apdrošināšana nepietiekamo izplatību tirgū.
“Mājokļu apdrošināšana ir lēts un visiem pieejams apdrošināšanas produkts atšķirībā, piemēram, no KASKO. Vienlaikus tas lielāku nelaimju gadījumā, kad ugunsgrēkā tiek zaudēta visa iedzīve, spēj sniegt būtisku palīdzību cietušajiem, neliekot viņiem lūgt palīdzību no valsts, pašvaldībām un sabiedrības.”
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajai stratēģijai ir īss apspriešanas periods – sabiedrībai un finanšu jomas profesionāļiem savus priekšlikumus jāpaspēj iesniegt līdz šā gada 23. novembrim.
