Par informatīvo karu ar Krieviju 1
Treškārt, rakstā minēts: “Asākos pārmetumus NEPLP pelnījusi par savu mazspēju informatīvajā karā, ko izvērsusi Krievija. Pēdējā laikā ne mazums diskutēts par to, ka pie rutīnas pieradušie “miera laika” politiķi nav piemēroti krīzes situācijām, kad nepieciešama daudz lielāka izlēmība, iniciatīva un spēja reaģēt uz izaicinājumiem. Tieši tas pats sakāms arī par mediju uzraugiem.”
Vispirms jāuzsver, ka deputātu parakstītajā NEPLP atlaišanas prasībā par informatīvo karu ar Krieviju nekas nav minēts. Taču tas pat nav būtiski. Neatbilst patiesībai tas, ka NEPLP it kā neko neesot darījusi mūsu sabiedrības un Latvijas interešu vārdā.
2014. gada aprīlī Latvija ar NEPLP lēmumu bija viena no pirmajām ES dalībvalstīm (un vismaz pagaidām kopā ar Lietuvu vienīgā), kas reāli ierobežoja Krievijas TV kanāla darbību, pārtraucot tā retranslāciju Latvijas likumā paredzētajā kārtībā. Turklāt šis NEPLP lēmums lika pievērst uzmanību retranslējamo programmu monitoringam un uzraudzībai Eiropas Savienības valstīs, kā arī satelīta apraides regulējumam (tā neesamībai) un pāri visam – jautājumam par iespējamo rīcību likumam neatbilstoša elektronisko mediju satura identificēšanai un ierobežošanai.
Tā kā ES elektronisko mediju tiesiskais regulējums nav pietiekami harmonizēts un trešo valstu mediju reģistrācija ārpus valsts, kurā medijs piedāvā savu saturu un piedalās nacionālajā reklāmas tirgū, nenodrošina efektīvu monitoringu un ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu, NEPLP ir rosinājusi direktīvu grozīt un iesniegusi attiecīgus priekšlikumus gan Rīgā, gan Briselē.
NEPLP lēmums par Zviedrijas jurisdikcijā esošās programmas „Rossija RTR” retranslācijas aizliegumu uz trim mēnešiem nav ticis pārsūdzēts, tas radīja tiešas ekonomiskas sankcijas pret šo kanālu, kas trīs mēnešus nevarēja piedalīties Latvijas reklāmas tirgū. Jāpiebilst, ka par līdzīgiem pārkāpumiem NEPLP sodīja Latvijas jurisdikcijā esošo programmu „Pirmais Baltijas kanāls”, piemērojot augstāko administratīvā soda mēru.
NEPLP jau kopš savas ievēlēšanas ir nepārtraukti argumentējusi par vienota sabiedriskā medija izveidi, kas būtu efektīvs un spēcīgs Latvijas nacionālais medijs visiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Lai gan spēcīga sabiedriskā medija izveidei jau kopš 2013. gada ir visi nepieciešamie nosacījumi – radīta koncepcija, notikušas prezentācijas valdībā un Saeimā un neskaitāmas tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem –, līdz šim brīdim politiķi izvairās pieņemt skaidru lēmumu par vai pret šī medija tapšanu. Jāatgādina, ka apvienots sabiedriskais medijs jau sen ir izveidots gan Igaunijā, gan Lietuvā.
Otrs virziens, kurā NEPLP strādā jau vairāk nekā gadu, ir jaunas TV/interneta platformas izveide sabiedriskā medija ietvaros krieviski runājošu cilvēku uzrunāšanai. Igaunijas pieredze, izveidojot jaunu TV kanālu krievu valodā sabiedriskajā televīzijā, liecina, ka šis ir efektīvākais ceļš, lai uzrunātu krievvalodīgos, kuri dzīvo Krievijas informatīvajā telpā. Nepieciešamība pēc kvalitatīva un Latvijas interesēm atbilstoša satura krievu valodā runājošajiem Latvijas cilvēkiem izskanēja arī NEPLP kopā ar Baltijas – Melnās jūras aliansi (BMJA) organizētajā ekspertu diskusijā nesen, 21.maijā “Kā sabiedriskajam medijam sasniegt krievvalodīgo auditoriju?”.
NEPLP darbība elektronisko mediju uzraudzības jomā ir bijusi mērķtiecīga un pārdomāta, jo savus lēmumus mēs esam pieņēmuši pēc konsultācijām ar nozari un skaidri apzinoties savu atbildību Latvijas sabiedrības priekšā. Jāatceras gan, ka NEPLP lēmumi jāpieņem likumu ietvaros, jo daudzi no tiem skar komersantu ekonomiskās intereses un var būt par pamatu tiesvedību uzsākšanai. Lai arī NEPLP rosinātie likumu grozījumi vai reformas mediju jomā ne vienmēr gūst atbalstu Saeimā, esmu gatavs atkal un atkal iestāties par tiem mediju politikas jautājumiem, kas manā ieskatā nāks par labu Latvijai. Un tieši informācijas karā nevajag šaut pa savējiem, turklāt vēl pasludinot lietu kārtību, kas atbilst likumam, par nevēlamu.
