Ko var mācīties no ogu saimniecībām Talsu pusē 0
Valda Laugale, Dārzkopības institūta vadošā pētniece
Par to, ka latvieši var un spēj izveidot labas ogu audzēšanas saimniecības, kur arī citiem ir vērts aizbraukt paskatīties un kaut ko iegūt, pārliecinājāmies LAAS organizētajā mācību braucienā pa Kurzemes pusi. Brauciena laikā Talsu novadā apmeklējām trīs ogu saimniecības, kur katrā nodarbojas ar kaut ko savu un katrā varēja smelties idejas un iedvesmu.
Protams, visa pamatā ir saimnieku uzņēmība, drosme riskēt, gudra galva un darbs, kur stundas neskaita. Ne katrs ir uz to gatavs.
Rakstā neliels apmeklēto saimniecību apskats. Liels paldies visiem saimniekiem par laipno uzņemšanu un dalīšanos pieredzē!
Zīmola Latvijas zemene izveidotāji SIA Lubeco
Jauna ģimene sākotnēji bez īpašas pieredzes lauksaimniecībā dažos gados ir panākusi ļoti daudz. Uzņēmums dibināts 2011. gadā. Sākumā iestādījuši krūmcidonijas un, gaidot krūmcidoniju ražu, sākuši audzēt arī zemenes. Audzēšanas tehnoloģijas bijusi iespēja paskatīties ārzemēs un noderīgāko pārņemt. Tagad zemenes audzē apmēram 9 ha platībā, pārsvarā dobēs ar melnās plēves mulču. Visas platības aprīkotas ar pilienveida apūdeņošanu, caur kuru tiek veikta arī mēslošana. Ar projektu naudas atbalstu iegādāta kopšanai nepieciešamā tehnika.
Slaveni Latvijā kļuvuši ar to, ka ražas vākšanai izmanto platformu, uz kuras vienā reizē var strādāt 14 cilvēki, tādējādi būtiski paaugstinot šī darba ražīgumu, kā arī lasītājiem vieglāk – nav jāliec mugura. Platformu izmanto arī zemeņu stādīšanai un, ja nepieciešams, arī stīgu apgriešanai un ziednešu izgriešanai (ja audzē stādus). Pēc ogu salasīšanas informācija par apjomu un kvalitāti tūlīt tiek ievadīta datorā, kas atvieglo produkcijas realizācijas plānošanu.
Tāpat jaunās tehnoloģijas tiek izmantotas saziņai ar tirgotājiem. Izveidota viedtālruņa aplikācija, caur kuru regulāri tiek sniegta informācija par pārdošanas apjomiem, cenu izmaiņām u. c. Laika gaitā saimniecībā izmēģinājuši dažādas zemeņu šķirnes, lai atrastu piemērotākās savai audzēšanas vietai un tehnoloģijai. Pašlaik visvairāk tiek audzēta ‘Sonata’, ‘Malwina’ un ‘Rumba’, bet izvērtē arī citas.
Nākotnē saimniecībā ir doma pāriet uz bioloģisko audzēšanu. Pagaidām bioloģiski tiek audzētas tikai krūmcidonijas. Zemenēm diemžēl vairāk slimību un kaitēkļu, kā arī grūtāk nodrošināt bioloģisko mēslošanu.
Saimniecības papildnozare ir pārstrāde. 2014. gadā Lubezerē, kur atrodas saimniecība, iegādājušies vecu bērnudārzu, kur izveidojuši pārstrādes cehu. Cehā tagad ražo sīrupus, sulas, dzērienus, sukādes no zemenēm, krūmcidonijām, rabarberiem, ķirbjiem, āboliem. Sukāžu pārklāšanai izmanto šokolādi – gan balto, gan piena, gan tumšo, un iepakojumos tiek veidoti dažādi maisījumi. Kopā sortimentā ir vairāk nekā 20 produktu. Nesen izveidots savs pārstrādes produktu zīmols Pikolo.
Saimnieki ir atvērti sadarbībai un aicina audzētājus apvienoties kopējam eksportam uz ārzemēm, taču pagaidām no audzētāju puses atsaucība nav liela. Saimniecība veic arī tehnikas pakalpojumus, sniedz konsultācijas, uzņem pie sevis tūristu grupas, ir iesaistījusies demonstrējumos, kuru laikā katru gadu šeit tiek organizēta lauka diena, uz kuru var atbraukt ikviens interesents.
Pašlaik lielākā problēma saimniecībā ir dabūt ogu lasītājus. Sezonas maksimumā tam nepieciešami 45–50 cilvēki. Lasīšana notiek vairākās maiņās. Kā liecina reālā situācija, fiziskais darbs mūsdienās vairs nav cieņā, kā arī lauku pusē iedzīvotāju skaits kļūst arvien mazāks un mazāks. Labākie aizbrauc uz ārzemēm vai arī pārvācas uz dzīvi pilsētās. Situāciju atrisinātu viesstrādnieku izmantošana, kas tiek praktizēta gandrīz visur pasaulē, taču pagaidām Latvijā noteikumi izveidoti tādi, ka tas lauksaimniekam iznāk pārāk dārgi. Ogas saimniecībā var vākt arī pašlasīšanā, taču šādi novāc tikai nelielu daudzumu.
Dzērveņu lauki ZS Piesaule
Brālīšu ģimene ZS Piesaule pie Valdemārpils ir vieni no pionieriem, kas Latvijā sāka Amerikas lielogu dzērveņu audzēšanu. Pirmie stādījumi tika ierīkoti 1994. gadā 0,12 ha platībā, bet tagad dzērvenes aizņem jau 15 ha. Audzēšanas tehnoloģijas sākotnēji braukuši skatīties uz ASV, pēc tam mēģinājuši pielāgot vietējiem apstākļiem. Saimniecībā izvērtētas dažādas šķirnes, kamēr atraduši piemērotākās. Vislabāk šeit aug ‘Stevens’ un ‘Pilgrim’, bet ļoti laba šķirne sulu ražošanai ir ‘Early Black’, kurai gan pasīkas ogas. Saimniecības audzēšanas pieredze ir apkopota Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācijas gadagrāmatā, kuras aktīvi biedri ir saimniecība.
Pateicoties ģimenes vīriešiem, kuriem ir liels izgudrotāju talants, saimniecībā ir daudz pašu konstruētas un pielāgotas tehnikas, kas būtiski atvieglo dzērveņu kopšanu un ražas vākšanu. Tā kā Latvijā izmantotā dzērveņu audzēšana purvā atšķiras no ASV izmantotās audzēšanas tehnoloģijas, kur dzērvenes audzē smilšainākā augsnē ar stabilāku pamatu, bez pārveidošanas amerikāņu tehniku pie mums izmantot nevar. Saimniecībā izveidots agregāts stīgu jeb mētru ķemmēšanai, nogriešanai un sagarināšanai, tāpat no tehnikas ir šķīvji stīgu iešķīvošanai, rokas arkls, mulčētājs, pļāvējs un divi pašu konstruēti ogu kombaini. Jāatrisina vien jautājums, kā tikt galā ar nezālēm.
Vidējā raža saimniecībā ir 10–20 t/ha, bet labākajos gados iegūst 40 t/ha. Ražu vāc gan ar kombainiem, gan aicina lasītājus. Ja nepaspēj visu novākt rudenī, vāc arī pavasarī, un šīs ogas izmanto sulai.
Laiks no stādījuma ierīkošanas līdz pilnvērtīgas ražas iegūšanai ir samērā ilgs – aptuveni 5–6 gadi, un dzērveņu audzētājiem jābūt pacietīgiem un gataviem ieguldīto atgūt tikai pēc ilgāka laika, tāpēc sākumā saimnieki paralēli darbam purvā strādājuši citu algotu darbu, taču tagad pievērsušies tikai dzērvenēm. Lielākos zaudējumus dzērveņu audzēšanā var sagādāt pavasara salnas, kas īpaši postīgas bija pagājušajā gadā. Tāpēc stādījumi tiek aprīkoti ar ūdens smidzināšanas sistēmu pretsalnu aizsardzībai. Sistēma tika izmantota arī šāgada pavasara salnās, lai neapsaltu dzērveņu pumpuri. Laistīšanas nodrošināšanai ir izveidotas ūdens krātuves. Ar pašreizējiem apjomiem ūdens pietiek sistēmas darbināšanai 10 naktīm. Dažreiz stādījumos problēmas sagādā meža zvēri – brieži, stirnas, kas apgrauž dzinumus.
Pagaidām ar ogu realizāciju nav bijušas problēmas. Lielākā daļa ogu – vairāk nekā 90% – tiek pārdotas vairumtirdzniecībā, tostarp arī uz ārzemēm. ZS Piesaule iesaistījusies divos kooperatīvos – LPKS Ziemeļoga un Talsu novada garša. Saimniecībā ir izveidota arī dzērveņu pārstrāde, kur ražo sulu, rīvētas dzērvenes, kompotu, ievārījumu un žāvētas dzērvenes. Produkti tiek piedāvāti tūristiem, tirdziņos, kā arī LPKS Talsu novada garša veikaliņā Talsos. Tāpat saimniecībā var iegādāties stādus un saņemt konsultācijas par audzēšanu, kā arī pieteikties ekskursijām.
Smiltsērkšķu audzēšana un pārstrāde Cukuriņos
ZS Cukuriņi saimnieko Valdzeru ģimene. Saimniecība atrodas Talsu novada Laidzes pagastā. Pirmie smiltsērkšķi tika iestādīti 2010. gadā. Sākumā pat nav bijis domas, ka tas varētu izvērsties par biznesu, un koki iestādīti vien savām vajadzībām – vairāk skaistumam. Taču nu jau nelielais stādījums izaudzis līdz 6 ha. Lielākā daļa smiltsērkšķu tiek audzēti, izmantojot agrotekstila mulču un pilienveida apūdeņošanu. Vienā laistīšanas reizē uz 6 ha iztērējas 80 m3 ūdens. Ūdens ieguvei izveidots 56 m dziļš dziļurbums, no kura ūdens tiek iesūknēts dīķī.
Vidējā raža saimniecībā ir 3,5 t/ha. Ražu vāc, griežot zarus ar ogām, ko pēc tam sasaldē. Katru gadu krūmā nogriež 50% zaru, pārējos atstāj. Tos pēc tam vai nu novāc ar rokām, vai atstāj putniem. Ar rokām vāc arī visus jaunos augus. Ar rokām vāktās ogas parasti saspiežas, tāpēc tās derīgas vien pārstrādei. Par griešanu strādniekiem maksā par stundām, bet, vācot ar rokām, maksā par savāktajiem kilogramiem.
Tā kā smiltsērkšķi ir divmāju augs, tad apputeksnēšanai uz astoņiem sievišķā dzimuma augiem ir iestādīts viens vīrišķais. Saimnieks novērojis, ka vislabākā apputeksnēšanās notiek, kad pūš austrumu vējš. Vecos stādījumus deviņu gadu vecumā mēģina atjaunot ar spēcīgu apgriešanu, ko veic agri pavasarī, taču ne visas šķirnes pēc tam labi ataug.
Liela problēma Latvijā smiltsērkšķu stādījumos ir smiltsērkšķu raibspārnmuša, kas var sabojāt gandrīz visu ražu. Pagaidām vienīgais veids, kā ar to cīnīties, ir izmantot insekticīdus. Tāpat lielas problēmas rada arī putni, īpaši vārnas.
Arī šajā saimniecībā līdzīgi kā citās ir izveidota sava pārstrāde. Galvenokārt ražo sulu, tostarp arī homogenizēto, kas nenoslāņojas, taču ir arī daudzi citi produkti, piemēram, marmelādes konfektes, eļļa, lūpu balzams, stiprie dzērieni. Iepriekš piesakoties, iespējama saimniecības apskate un produkcijas degustācija. Lai atvieglotu ogu realizāciju, saimniecība iestājusies kooperatīvā. Latvijā smiltsērkšķu stādījumi ik gadus pieaug vidēji par 50–60 ha, un nu jau jūtama pārprodukcija, tāpēc kooperācija ir nepieciešama, lai varētu organizēt ogu eksportu.
