Ko valsts pasūtīs zinātniekiem? 0
“Pateicoties” jaunās valdības lēnajam veidošanas procesam un tam, ka joprojām nav pieņemts nākamā gada valsts budžets, nav skaidrs arī, vai un kā nākamajā gadā tiks finansētas valsts pētījumu programmas.
Vismaz daļā jomu ir zināms, kādi pētījumi būtu nepieciešami, bet vai valsts budžetā atradīsies vairāk nekā pieci miljoni eiro, lai pētniecību īstenotu, būs skaidrs tikai pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Finansējums valsts pētījumu programmām lielākoties iekļautas tā sauktajās jaunās politikas iniciatīvās – prioritārajos pasākumos –, kas jaunās valdošās koalīcijas fiskālās disciplīnas dēļ var arī netikt atbalstītas.
Valsts pētījumu programmas var dēvēt par valsts pasūtījumu zinātniekiem. Līdz šim valsts pētījumu programmas finansēja tikai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet pagājušajā vasarā Saeimas pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā ļauj īstenot un finansēt šīs programmas arī nozaru ministrijām. Saskaņā ar likumu arī citas ministrijas var piešķirt finansējumu pētījumiem, kas nepieciešami nozarē, par ko tā atbildīga, un konkursa kārtībā izvēlēties pētnieku grupas, kam uztic veikt šos pētījumus.
Vai ministrijām pētījumus nevajag?
Tātad likums nenosaka, ka ministrijām obligāti jāiesaistās pētniecības finansēšanā, taču par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vecākā eksperte zinātnes politikas plānošanas jomā Lana Frančeska Dreimane norāda: zinātnei nepieciešams pilnvērtīgs finansējums, lai sasniegtu valsts ilgtspējīgās attīstības mērķus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga spriež: tas, vai ministrijas piešķir finansējumu pētniecībai, liecina par ministriju izpratni par to, cik svarīgi politikas veidošanā izmantot arī pētījumu rezultātus. A
rodbiedrību izbrīna vairāku ministriju lēmums vismaz pagaidām pētniecības mērķus neizvirzīt un valsts budžeta veidošanas procesā finansējumu pētījumiem nepiešķirt.
Piemēram, Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām nav plānojusi iesaistīties valsts pētījumu programmā.
“Drošības jomā taču būtu tik daudz tēmu, ko pētīt, un tieši šajā jomā ir tik daudz problēmu. Turklāt Aizsardzības ministrija ir viena no bagātākajām ministrijām,” teic I. Vanaga. AM pārstāve Aiva Kokoriša kritiku gan noraida: “Aizsardzības ministrijas ieskatā valsts pētījumu programma ir viens no instrumentiem, kā veicināt pētniecības attīstību nozarē, tomēr pašreiz izmantojam citus instrumentus, lai atbalstītu aizsardzības nozarei nepieciešamo pētniecību.”
2017. gadā pētniecībai atvēlēts 0,1 procents no aizsardzības budžeta vai teju 45 000 eiro, bet par 2018. gadu dati vēl tiek apkopoti. Liela daļa šī finansējuma nonāk Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra rīcībā. Centrs veidots, lai atbalstītu nozari ar specifiskiem un politikas veidošanai nepieciešamiem pētījumiem.
AM prioritāte esot veicināt tādas pētniecības attīstību, kas risina praktiskus jautājumus, piemēram, kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti sākts pētniecības projekts par sausās pārtikas uzturdevu karavīriem. Lai iegūtu vairāk naudas drošībai nepieciešamajiem pētījumiem, AM plāno iesaistīties Eiropas Aizsardzības fonda projektos, ko finansē no ES budžeta.
Finansējumu pētniecībai valsts pētījumu programmas ietvaros nav paredzējusi arī Finanšu ministrija. Vai tiešām nav nepieciešami pētījumi, piemēram, par ēnu ekonomiku?
Uz šo jautājumu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis neatbildēja pat tad, kad jautājums tika uzdots atkārtoti.
Arī Iekšlietu ministrija pagaidām neplāno pasūtīt pētījumus. Ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele to skaidro ar to, ka ministrijai nav pieredzes valsts pētījumu programmu veidošanā, administrēšanā un finansēšanā, tāpēc nepieciešams laiks, lai izvērtētu, tieši kādi pētījumi nozarei nepieciešami un cik tie varētu izmaksāt.
Sākumā plānoja prasīt 7,4 miljonus
Labklājības ministrija arī šī gada budžetā nav prasījusi naudu pētniecībai, nākamajā un aiznākamajā gadā gan prasīšot pa 130 000 eiro. Ministrijas Sociālo pakalpojumu plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite teic, ka šī gada budžetā finansējums nav prasīts, jo tikko mainīta Valsts pētījumu finansēšanas kārtība un vēl bijis daudz neskaidrību.
“Tomēr tas nenozīmē, ka šogad labklājības politika nebalstās uz pētījumiem. Pētniecību finansē no Eiropas sociālā fonda līdzekļiem, OECD (Eiropas attīstības un sadarbības organizācija) veic pētījumu par nodarbinātību,” skaidro D. Jakaite.
Zemkopības ministrija (ZM) iepriekš bija plānojusi valsts pētījumu programmām jau 2019. gadā novirzīt divus miljonus eiro. Taču, kā informē ministrijas pārstāvis Kaspars Funts, ierobežoto finanšu iespēju dēļ ZM tomēr nepasūtīs pētījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā valsts pētījumu programmas ietvaros.
Tomēr, lai veicinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas produkcijas ražotāju un pētnieku sadarbību, izstrādājot jaunus produktus, procesus un tehnoloģijas, Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam ir ieviests pasākums “Sadarbība”, kas paredz atbalstu ilgtspējīgai sadarbībai un atbalstam jaunradei jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei. Tā ietvaros tiek finansēta arī pētniecība. Sešiem gadiem paredzēti pat 20 miljoni eiro.
Veidojot valsts budžeta projektu, prioritāro pasākumu īstenošanai valsts pētījumu programmās bija prasīti teju 7,4 miljoni eiro. Pēc ZM lēmuma pētījumus nepasūtīt nu būs jāprasa divus miljonus eiro mazāk.
Pirmrindniece – Ekonomikas ministrija
IZM jau pērn nogalē sākusi divu valsts pētījumu programmu īstenošanu “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” un “Latviešu valoda”. Katrai no šīm programmām trīs gadu laikā plānots tērēt 3,1 miljonu eiro. Šis finansējums iekļauts ministrijas pamatbudžetā, tāpēc vismaz šīm programmām naudai vajadzētu būt. IZM gan cer saņemt arī papildfinansējumu pētniecībai, lai varētu veikt pētījumus izglītības un sporta jomā, kā arī finansēt valsts pētījumu programmu augstas enerģijas daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās.
Pirmrindniece zinātnes finansēšanā ir Ekonomikas ministrija, kurā jau pērnruden apstiprināja valsts pētījumu programmu “Enerģētika”. Tās kopējais finansējums ir seši miljoni eiro. Plānots, ka gan šogad, gan nākamajos divos gados pētījumiem tiks atvēlēti divi miljoni eiro. Programmā jau izsludināti četri projektu konkursi: “Atjaunojamie un vietējie energoresursi”, “Energoefektivitāte”, “Valsts ilgtermiņa enerģētikas politikas plānošanas analītiskais ietvars” un “Ilgtspējīga enerģētikas infrastruktūra un tirgus”.
Ko vēl gribētu pētīt?
Citas ministrijas, kamēr valsts budžets vēl nav apstiprināts, joprojām var cerēt, ka nauda pētījumiem tomēr būs.
Dāsna pētniecībā vēlētos būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas būtu gatava pasūtīt astoņus pētījumus kopumā par 3,3 miljoniem eiro. Ja 2019. gada valsts budžetā šis finansējums tiks iekļauts, visvairāk – 1,3 miljonus eiro – VARAM atvēlēs viedās pilsētas koncepcijas izstrādei.
1,2 miljonus eiro pētniecībai vēlētos novirzīt Veselības ministrija. Tādējādi tiktu veikti pētījumi par neinfekciju slimībām, veselības ekonomikas un sabiedrības veselības jomu attīstību, antimikrobu rezistenci un translācijas (attālināto) medicīnu.
Ārlietu ministrija šā gada budžetā pētījumiem prasījusi tikai 200 000 eiro. Plānots pētīt šādas tēmas: “Latvijas ekonomiskās diplomātijas iespējas un šķēršļu pārvarēšana”, “Multilaterālisma attīstība un ietekme uz Latvijas ārpolitiku”, “Tehnoloģiju attīstība un to ietekme uz Latvijas ārpolitiku”, “Latvijas reģionālās intereses un iespējas ārpolitikā”.
Vēl mazāk – 160 000 eiro – valsts pētījumu programmai prasījusi Satiksmes ministrija, kas vēlētos pasūtīt pētījumus par velosatiksmi, ko paredz arī Velosatiksmes attīstības plāns 2018.–2020. gadam un pētījumu par alternatīvo degvielu ieviešanu Latvijas ostās.
