Karīna Skoborihina, drošības risinājumu uzņēmuma “G4S Latvia” valdes locekle: “Valdības piedāvājums vērtējams atzinīgi. Tomēr uzņēmumiem solītās priekšrocības un ieguvumi nav tik būtiski. Negodīgos tas, visticamāk, nepamudinās pāriet legālā biznesa pusē.

Lasītākie

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

Lasīt citas ziņas

Pakalpojumu biznesā, kam raksturīgs liels nodarbināto personu skaits, vissmagākā problēma ir darbaspēka nodokļi, tie rada vislielāko slogu. Ņemot vērā ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības lielo īpatsvaru, tas bija jāparedz kā viens no svarīgākajiem noteikumiem iekļūšanai “baltajā sarak­stā”. Visiem “baltā saraksta” dalībniekiem obligāta prasība būtu precīza uzņēmuma vidējo darbinieku skaita un par tiem nomaksātā sociālā nodokļa apmēra norādīšana pēdējos 12 mēnešos. Diemžēl nezināmu iemeslu dēļ tā nav iekļauta noteikumos.

Tā vietā uzsvars likts uz birokrātijas nelielu samazināšanu godīgajiem uzņēmumiem, kas noteikti nav vissvarīgākais. Tas noteikti nebūs efektīvs mehānisms, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tostarp rosinātu negodīgo nodokļu maksātāju pāriešanu legālajā biznesā.

Tā ir kļuvusi par globālu problēmu! Zāļu valsts aģentūra brīdina

Kokteilis

VIDEO. Lūk, tā jāapsveic ar uzvaru! “Spēlmaņu naktī” nofilmēts, iespējams, kaislīgākais skūpsts

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

Lai šādam pasākumam būtu jēga, vispirms jāsakārto joma, kas skar uzņēmumu dalību valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos, paredzot gan stingrākas prasības pretendentiem, gan lielākas priekšrocības godīgi strādājošajiem uzņēmumiem. Tajos drīkstētu piedalīties tikai uzņēmumi, kuri būtu izpildījuši noteiktas prasības un tādējādi apliecinājuši savu godīgumu.”

Andris Božē, celtniecības uzņēmuma “YIT Celtniecība” valdes priekšsēdētājs: “Budžetā iemaksāto nodokļu kopsummai gadā jāpārsniedz 500 000 latu – šāda prasība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav izpildāma. Es uzskatu, ka Finanšu ministrijas piedāvātie labumi, būtībā – dažu pašu radīto birokrātisko šķēršļu samazināšana, nav tik lieli, lai pamudinātu negodīgi strādājošos uzņēmumus kļūt godīgiem un maksāt valstij nodokļus.”

Daiga Zēna-Zēmane, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle: “Kam īsti domāts šāds piedāvājums? Spriežot pēc izvirzītajām prasībām, man rodas iespaids, ka tas domāts, piemēram, “Latv­energo”, “Latvijas gāzei” un citiem monopoluzņēmumiem, kā arī tādiem, kuros piesaistīts liels ārzemju kapitāls, piemēram, bankām. Šāds piedāvājums noteikti nav domāts Latvijas uzņēmumiem, tostarp pašmāju ražotājiem. Tiem diemžēl nav iespējams izpildīt šādas prasības, piemēram, lai pēdējos trīs gados apgrozījums pārsniegtu trīs miljonus latu vai lai budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma pārsniedz 500 000 latu.”