“Obligāto” apskates vietu nebūs 0
– Vai būs ieteicamo pasākumu un vietu katalogs, kur “Latvijas skolas somas” ietvaros vajadzētu vest bērnus, vai arī skolas varēs diezgan brīvi izvēlēties, kā šos 14 eiro izmantot?
– Obligāto apskates vietu saraksta, visticamāk, nebūs. Katram Latvijas skolēnam kaut reizi vajag pabūt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Nacionālajā teātrī, operā un daudzās citās ikoniskās vietās. Taču draudzēšanās ar muzejiem un izziņas process ļoti labi var sākties arī vietējos reģionālajos muzejos un daudzviet citur.
Svarīgi, lai skolēni saprastu, ka Latvija ir lielāka nekā mans kvartāls, lai prastu atšķirt dažādus mākslas izpausmes veidus. Šobrīd Kultūras ministrijas mājas lapā jau ir apkopota informācija par to, kādi ir kultūrizglītības piedāvājumi visā Latvijā dažādām vecuma grupām.
A. Melle: – Bērni ir gudra auditorija, un piedāvājumam jābūt kvalitatīvam. Līdz šim diemžēl bijusi arī tāda pieredze – ja tas ir skolēniem, tad kaut kā jau iztiks.
A. Tūna: – Valsts kultūrkapitāla fondā ir beidzies projektu konkurss tieši “Latvijas skolas somas” piedāvājuma sagatavošanai. Šobrīd tas gan vairāk vērsts uz dažādām skatuves mākslas formām. Pagaidām finansējums ļoti neliels – 67 000 eiro. Taču ir doma, ka citus gadus tas tiks turpināts un tad summa būs lielāka. Tādējādi atbalstīs jaunu, kvalitatīvu un skolēniem paredzētu mākslas notikumu veidošanu.
– Baiba minēja, ka nepieciešamas investīcijas muzejpedagoģijā. Kādas tieši un vai “Latvijas skolas somas” projekta ietvaros par šo tēmu ir domāts?
B. Grīnberga: – Neapšaubāmi, vajag ieguldījumus muzejpedagogu izglītībā, celt viņu kvalifikāciju, lai arī mēs no savas puses prastu sasaistīt savu piedāvājumu ar mācību saturu. Lai projekts izdotos, ir nepieciešami gan profesionāli, gan motivēti muzeja pedagogi. Muzejpedagogu skaitam arī vajadzētu pieaugt. Šobrīd ļoti daudzas skolas vēlas apmeklēt mūsu muzeju. Pieprasījums ir tik liels, ka skolām ekskursijai vai nodarbībai jāpiesakās vismaz mēnesi iepriekš.
A. Laķe: – Ir jāveic ļoti būtisks darbs arī attiecībā uz pedagogu profesionālo pilnveidi. Pedagogiem būtu jābūt zināšanām arī par aktuālo un laikmetīgo skatuves mākslā, mūzikā, vizuālajā mākslā, arhitektūrā, audiovizuālajā jomā. Vai šobrīd skolotāji ir kompetenti sagatavot skolēnus jaunā, laikmetīgā mākslas darba uztverei un analīzei? Nepietiks ar to, ja skolotāji pratīs sasaistīt mācību saturu tikai ar kultūras mantojumu.
A. Melle: – Tas ir ļoti būtiski. Būtu jābūt arī sistēmai, ka skolotāji paši vispirms noskatās izrādi un tikai tad turp ved skolēnus. Es pati tā vienmēr esmu darījusi. Ja kaut kur vedu skolēnus, nekad neesmu paļāvusies tikai uz aprakstu par to, kas tur būs redzams. Vēlos, lai katrs teātra vai filmas apmeklējums skolēniem tiešām būtu mākslas piedzīvojums, nevis tā, ka noskaties un nav pat par ko runāt.
A. Laķe: – Te ir tā labā pieredze. Bet, ja runājam, piemēram, par mazākumtautību skolu skolotājiem. Ko viņi ir redzējuši un cik lielā mērā pārzina Latvijas kultūras telpu?
B. Grīnberga: – Mēs muzejā jau strādājam ar skolotājiem, piedāvājam viņiem pilnveides seminārus. Pārsvarā tur var pieteikties vizuālās mākslas un kulturoloģijas skolotāji, bet faktiski var pieteikties dažāda profila skolotāji. Taču, protams, tas ir tikai piliens. Vajadzētu visaptverošu sistēmu, kurā iesaistītos daudzi muzeji.
A. Tūna: – “Skolas somas” veidotājiem jau pašā sākumā bija skaidrs, ka bez skolotāju tālākizglītības un arī kultūras un izglītības nozares speciālistu sadarbības šis projekts nevar veiksmīgi īstenoties. Daļa finansējuma jānovirza arī pedagogu tālākizglītībai.
– Vai mazākumtautību skolas iesaistīsies tieši tāpat kā citas skolas, vai arī ir domāts par īpašu piedāvājumu tām, piemēram, stāstot par cittautiešu lomu Latvijas vēsturē?
– Mazākumtautību skolas iekļaujas kopējā plūsmā. Šo skolu skolēnu dzimtā valoda parasti ir cita, taču ir ļoti daudz mākslas jomu, kur valodas barjeru nav. Turklāt kopīga kultūras pasākumu apmeklēšana var arī mazināt plaisu starp dažādu skolu skolēniem – piemēram, Rīgas Krievu teātri var apmeklēt gan latviešu, gan krievu skolēni. Diemžēl dzirdēts, ka mazākumtautību skolu skolēni nebūt nav bieži šī teātra apmeklētāji.
UZZIŅA
Kas ir “Latvijas skolas soma”?
Tā būs dāvana skolēniem Latvijas simtgadē.
Piecus gadus, sākot no 2018./2019. mācību gada, valsts novirzīs pašvaldībām 14 eiro par katru skolēnu. Šī summa būs izmantojama mācību ekskursiju rīkošanai, kā arī dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanai.
Kopējā projekta summa – 13,5 miljoni eiro.
Četrās skolās pilotprojekta ietvaros iniciatīvas īstenošana jau izmēģināta.
KAS NOTIKS TĀLĀK
Iniciatīvas īstenotāja – Kultūras ministrija – izstrādā “skolas somas” saturu, uzraudzīs projekta īstenošanu, tostarp gādājot, lai kultūras telpa piedāvātu skolēniem piemērotus notikumus, un administrēs pašvaldībām novirzāmo valsts finansējumu.
