Vai pietiks ar 14 eiro? 0
– Tas varētu būt saistīts ar izmaksām. Ceļš uz Rīgu maksā naudu, tad nu vienā reizē jāredz pēc iespējas vairāk. Katra skolēna skolas somā būs 14 eiro. Izskatās diezgan maz. Vai nebūs tā, ka nauda būs jāizmanto tik racionāli, ka ar to kvalitāti būs, kā būs?
A. Tūna: – Pilotprojekti liecina, ka ir ļoti svarīgi, lai tiktu sabalansētas darbības, kas notiek skolā uz vietas, kas notiek tuvākajā apkārtnē, un lielos braucienos. Tālākiem braucieniem ir jābūt kulminācijai, kam jānotiek tad, kad skolēni jau saprot, kurp brauc un ko viņi tur redzēs. Nav jāredz viss vienā gadā uzreiz.
“Latvijas skolas somai” būtu jāveicina ne tikai skolēnu kustība uz kultūras iestādēm, bet arī tas, lai kultūras un mākslas jomu pārstāvji paši dotos uz skolām. Uz tām var vest ne tikai izrādes, bet arī ceļojošās izstādes. Šajā ziņā esam mācījušies no pasaules, jo sevišķi Norvēģijas, kur kultūras un mākslas vešana uz skolām ir pat vesela industrija.
Runājot par to, kā kultūras nozare, tajā skaitā muzejnieki, gatavojas šim “Latvijas skolas somas” projektam, gribētu teikt, ka skaidrāk vajadzētu pozicionēt savu piedāvājumu.
Katrā ziņā šie 14 eiro būs iespēja skolēniem redzēt vairāk nekā līdz šim. Kultūras pasākumus jau līdz šim līdzfinansējušas pašvaldības, un arī turpmāk tas būs iespējams. Pat vienu pasākumu daļēji varēs segt no valsts un daļēji no pašvaldības finansējuma. Nevajadzētu būt tā, ka pašvaldība vairs nefinansēs šādus pasākumus, jo nu tos finansē valsts. Pašvaldībām pat būs vieglāk darīt savu darbu, jo līdz šim kontrolējošās institūcijas tām dažkārt vaicā: kāpēc jūs pirkāt skolēniem, piemēram, teātra biļetes vai kāpēc apmaksājāt kādu braucienu. Šādi jautājumi rodas, jo šie pasākumi nebija izglītības procesa sastāvdaļa, bet nu tā vairs nevajadzētu notikt. Pašvaldībās arī būs koordinators, kurš palīdzēs visām skolām salikt kopā jēgpilnu kultūrizglītības pasākumu “režģi”.
A. Melle: – Bet kā jūs to izdarīsiet Rīgā, kur ir 115 skolas? Vai ar vienu koordinatoru pietiks?
A. Tūna: – Rīgā un citās lielajās pilsētās jāveido cits modelis. Pilotprojekta pieredze rāda, ka arī Rīga ir gatava “kustēties”. Brocēnos pat skolēniem ir izveidota skolēnu kultūras pieredzes pase, kur viņš atzīmē visu, ko redzējis.
A. Melle: – Valsts ar šo piešķīrumu paudīs, ka ir svarīgi, lai skolēniem būtu šāda pieredze. Tas būs arī ceļa rādītājs pašvaldībām un skolām, ka ieguldīt skolēnu kultūrizglītībā ir nepieciešams.
A. Tūna: – Ļoti svarīgi, lai šo Latvijas valsts simtgadei veltīto projektu visa sabiedrība uztvertu kā iespēju uzbūvēt kaut ko tādu, kas mums svarīgs un vajadzīgs. Tikai tad ir cerība, ka tas vairs nebūs projekts uz dažiem gadiem, bet gan pastāvīga programma ar garantētu finansējumu. Ja mēs tagad, kamēr esam veidošanas un meklējumu fokusā, pārāk fokusēsimies uz negatīvo, neradīsim pārliecību, ka tas ir vajadzīgs. Šobrīd strādājam, lai pēc projekta beigām valsts budžetā tiktu iezīmēta nauda tā turpināšanai.
