Mācību saturs – pārāk sadrumstalots 0


– Šobrīd jaunais mācību saturs jau tiek izstrādāts. Vai pie jums ir vērsies kāds no Valsts izglītības satura centra (VISC) un piedāvājis sadarbību?

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

– Konkrēta piedāvājuma nav, taču vēsturiski LNMM ir bijusi sadarbība ar VISC. 2009. gadā bija projekts “Stunda muzejā”. Tā ietvaros tika izdots metodoloģisks materiāls muzeju un skolu pedagogiem, kurā bija parādīts, kā muzeja resursus var izmantot dažādos mācību priekšmetos. Muzeja vidē var ne tikai apskatīt eksponātus, tur var attīstīt arī sociālās prasmes, piemēram, kā uzdot jautājumus, kā veidot diskusiju.

A. Laķe: – Tā ir sagadījies, ka piedalos jaunā mācību satura izstrādē tieši kultūras izpratnes sadaļā. Šobrīd ir liela diskusija par to, vai ir vajadzīgs atsevišķs mācību priekšmets kultūrizglītībā. Izskatās, ka mācību priekšmetu skaits tiks samazināts, tāpēc kultūras izpratne būs izkaisīta dažādos mācību priekšmetu blokos: literatūrā, vēsturē, sociālajās zinībās. Ir bažas, vai tādā gadījumā saturs būs pārskatāms un skaidrs, un arī, vai skolēniem radīsies kultūras izpratne kopumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vai tad kultūras kompetenci nevar attīstīt teju jebkurā mācību priekšmetā?

– Var. Tomēr ir bažas – ja šī kultūras kompetence būs izkaisīta starp ļoti daudziem mācību priekšmetiem, tad nebūs konsolidētas izpratnes par kultūras notikumiem.

A. Melle: – Šobrīd mācību saturs ir ļoti sadrumstalots. Tādēļ var būt grūti aptvert, cik mācību priekšmetos tad var izmantot vienā kultūras pasākumā iegūto. Tāpēc skolotāji gaida, ka jaunais saturs būs vienkāršs un vienojošs.

A. Tūna: – Mēs šobrīd ļoti koncentrējamies uz kultūru, taču jāatceras, ka tā šobrīd plānota ne tikai kultūras, bet “Latvijas skolas soma”. Projekts runā par kultūru un mākslu ne tikai kā par saturu, bet arī kā līdzekli. Līdzekli nacionālās un pilsoniskās identitātes veidošanai, kā arī valstiskās piederības sajūtas attīstīšanai un stāstu stāstīšanai par Latviju. Turklāt skolēniem ne tikai jābauda mākslas un kultūras pasākumi, bet arī jāizprot, kā top izrāde, kā veido izstādi muzejā un ko skolēns pats no tā varētu paveikt. Šādi pasākumi noder arī karjeras izglītībai. Muzikālos pasākumos savukārt var runāt arī par to, kā top skaņa, kas jau skar fizikas likumus.

– Nil, kas ir tas, ko skolēni vēlētos redzēt “Latvijas skolas somas” saturā?

N. P. Kazradzis: – Galvenais, kas interesē jauniešus, ir iespēja pašiem kustēties, darboties, iejusties kādās lomās. Piemēram, kad vēstures stundā braucām uz Tīreļpurvu, mūs caur to izvadāja, pastāstīja, kas tur noticis, lika arī pildīt dažādus uzdevumus komandā. Visiem šis brauciens palika ļoti ciešā atmiņā un, kā vēlāk uzzinājām no vēstures skolotāja, arī vērtējumi, ko saņēmām, pierādot zināšanas par šo tēmu, bija augstāki nekā parasti. Tātad šis brauciens mums palīdzēja labāk izprast Tīreļpurvā notikušo.

Reklāma
Reklāma

Vērtīgs bija arī brauciens uz Lielvārdi, uz Lāčplēša muzeju, kur paši iejutāmies Lāčplēša un citos tēlos, improvizējām. Vēlāk literatūras stundā bija redzams, ka skolēni ļoti labi izpratuši Lāčplēša stāstu. Par šo tematu runājām arī sociālo zinību stundā, kur rīkojām Kangara tiesu.

– Ko tad Kangaram piespriedāt?

– Viņš saņēma pēc nopelniem.

A. Melle: – Dažkārt šādas metodes mācību procesā varbūt izskatās pašmērķīgas, tomēr neapstrīdami, ka tas palīdz skolēniem vairāk iedziļināties attiecīgajā tēmā. Rodas arī lielāka interese un apgūtais labāk saglabājas atmiņā.

A. Laķe: – Te jau parādās tas, kā šādi pasākumi top par pilnvērtīgu mācību procesa daļu. Arī vecākiem nākas saprast: ja bērns nebūs piedalījies braucienā uz Lielvārdi, pilnvērtīgi Kangara tiesā viņš nevarēs piedalīties. Šobrīd arī tajās skolās, kur ir labi organizēts kultūrizglītības process, daļa skolēnu pasākumos nepiedalās finansiālu vai citu apsvērumu dēļ. Ja visi nav bijuši klāt, mācību process kļūst diferencēts. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ir vajadzīgs sistemātisks publiskais finansējums.

A. Tūna: – Līdzīga pieredze bija vēl vienā pilotprojekta skolā – Brocēnu novadā. Tur uz skolu bija uzaicināta aktrise Jana Čivžele, kura stāstīja, kā top teātra izrāde. Pēc tam skolēni uzveda lugu un tikai pēc tam devās skatīties profesionālā teātra izrādi. Domāju, ka pēc šādas sagatavošanās, skatoties izrādi, ir pavisam cita sajūta.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.