Bērns runā savā valodiņā vai nerunā vispār. Ko darīt? 0
Laiks iet, bet bērna pirmā skaidrā teikuma aizvien nav. Vēl jo vairāk – mazulis runā neskaidri, joprojām savā valodiņā vai nerunā vispār!
Greizais spogulis
Runas un valodas attīstības kavēšanās ietekmē gan bērnu, gan pieaugušo, jo nespēja skaidri izteikties ierobežo sazināšanos un rada diskomfortu apkārtējos – rodas trauksme, dusmas, nesaprašanās.
Mazs bērns pilnībā nepārvalda savas jūtas, jo daļu no tām viņš vispār nav iepazinis, tādēļ gadījumos, kad runas attīstība kavējas, nespēja tās pateikt ar vārdiem situāciju vēl vairāk pasliktina. Tas ir iemesls, kādēļ dažkārt mazajam ir sūdzības par galvassāpēm, vēdergraizēm – tā ķermenī atspoguļojas mūsu emocijas.
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas audiologopēde Andra Vabale mudina vecākus vairāk uzmanības pievērst bērnu valodas attīstības līmenim.
– Diemžēl Latvijā nav valodas traucējumu diagnostikas pārbaudes, tādēļ bērni faktiski var uzsākt mācības pirmskolas izglītības iestādē ar ļoti dažādu valodas attīstības pakāpi, – viņa skaidro.
Lai bērns apgūtu valodu, viņam tā jādzird kopš dzimšanas. Pirmajos dzīves gados nobriest dzirdes centri galvas smadzenēs un sāk attīstīties pamatiemaņas apkārtnes skaņu analīzē. Pēc tam attīstās prasme sazināties pirmsrunas periodā – spēja sekot un vērot pieaugušo, pievērst sev viņa uzmanību un sadarboties ar to. Ja pirmsrunas periodā neapgūst saziņas prasmes, kavējas arī valodas attīstība.
Pēc tam nāk dzimtās valodas fonemātiskā sistēma – bērns mācās saklausīt un diferencēt dzimtās valodas skaņas. Attīstās saikne starp dzirdes, redzes, kustību un sajūtu asociatīvām zonām smadzenēs, kas veicina abstrahēšanu. Veidojas priekšstats par vārdu kā par signālu, kas apzīmē dažādus priekšmetus, to īpašības un darbības. Attīstās prasme kombinēt vārdus un virknēt tos teikumā, stāstījumā. Pakāpeniski bērns apgūst spēju sazināties valodas līmenī.
Pārbaude un izpēte
Ja vecākiem ir bažas par valodas attīstību, ir vērts doties pie audiologopēda, lai novērtētu bērna runas un saziņas spējas.
Visbiežāk šo speciālistu apmeklē, ja novēro nepareizu izrunu, skaņu jaukšanu vai aizstāšanu, atsevišķu skaņu neizrunāšanu, valodas vai runas sapratnes traucējumus, valodas attīstības aizturi, balss kvalitātes traucējumus, runas tempa un ritma, stostīšanās izpausmes (disleksija, disgrāfija), kā arī centrālās nervu sistēmas slimību un citos gadījumos.
– Audiologopēds novērtē bērna saziņas spējas, veic runas un valodas padziļinātu izpēti, izmantojot aptaujas, intervijas, adaptētus valodas testus un dažādas pārbaudes tehnikas. Ja ir kavēta runas vai valodas funkcija, nepieciešama padziļināta tās izpēte, savukārt runas tempa un ritma traucējumu vai stostīšanās izpausmes novērtē, izmantojot gan audioierakstus, gan videoierakstus. Mācīšanās traucējumu gadījumos pārbauda ekspresīvo un impresīvo valodu, fonoloģiskās spējas, kā arī lasīšanas un rakstīšanas iemaņas, – skaidro audiologopēde.
Pareizi akcenti
Logoterapija ir ārstēšana, kas vērsta uz cilvēka komunikatīvo spēju, runas un valodas, saskarsmes, balss, runas tempa un ritma iemaņu veidošanu, attīstīšanu un funkcionālo stabilizēšanu jebkurā vecumā. Tā ietver dažāda veida tehnikas un paņēmienus: orāli artikulatorus vingrinājumus, specifiskus elpošanas vingrinājumus, logoritmiku un citus.
Vienlaikus ir svarīgi pievērsties cilvēka emocionālajām izpausmēm, ne tikai runas un valodas traucējumiem. Būtiski ir akcentēt to, kas paveikts labi, nevis ilgstoši fokusēties uz neveiksmēm.
– Pievēršot uzmanību neveiksmei, mēs sevi vairs neredzam, zaudējam pašpārliecinātību un drīz vairs nevēlamies mēģināt vispār, – piebilst A. Vabale un iedrošina, ka audiologopēds vispirms izzina pacientu, jo šajos gadījumos nepieciešami ne tikai vingrinājumi runas un valodas attīstībai, bet arī psiholoģiska uzmundrināšana. Ārstēšanas pamatideja ir attīstīt to, kā vēl nav – valodu, spējas, zināšanas un sapratni.
