Ko tu raudi, zaļais pūķi. Egila Līcīša reportāža no Saeimas 2
Lasītāji atcerēsies, ka godīgais laikraksts uz Saeimu sūta speciālkorespondentu Līcīti, kam nav cita mērķa, kā aprakstīt Augstā nama notikumus, kādi tie vēsturiski bijuši. Kopš trauksmainajām vēstīm par saeimiešu smagajiem zaudējumiem cīņā ar zaļo pūķi, “LA” novērotājs postenī ierodas ar blašķīti. Deputāti brūķē šito mantu, nesaka nē un nav pudelei ienaidnieki. Ja arī pats esi kompānijas cilvēks, blašķīte var noderēt.
Pāris deputāti, izolacionisti neloka ceļus alkohola dēmona priekšā, un otrdien tie jautrā prātā Saeimas Sarkanajā glāzē (atļaujiet freidisku pārteikšanos, kāda gadījusies arī priekšsēdētājam Emsim) pulcējās konferencē “Par alkohola pieejamības ierobežošanu”. Vai un kā celt grādīgajam akcīzes nodokli, lasi, cenas, ir tēma, ko Saeimas cilvēki pārzina, saprot un par ko vienādiņ mīl izteikties.
Par barvedi cīņā ar zaļo pūķi uzstājās deputāts Parādnieks, un praktiski Imants pavada cilvēku dzīves ceļā no šūpuļa līdz kapam. No likumdevēja puses viņš modri tur sveci ieņemšanas brīdī, pie jaunā pilsoņa dzimšanas, vēlāk ir klāt kā demogrāfiskais krusttēvs un pieloka pūriņu, atbalsta ģimenes, tagad, rau, ir kopā pie pudeles. Tu mani cieni? Es tevi cienu, Imant.
Diemžēl kontaktinformāciju par veselībai derīgu konferenci nebija saņēmuši nedz deputāti, kam būtu vērts noklausīties pamācošas lekcijas, nedz šļuku, čarku, simtiņu, sešpaku un no saldenās pudeles ierāvēji, kam nav par skādi un par vēlu uzzināt, kādi ir veselo organismu maitājoši, personību degradējoši sīvā lietošanas paradumi. Necerot, ka no alkohola brīvā zonā Saeimā dos salāpīties, neatvilkās arī no žogmales paceltie saulesbrāļi, kuri caurmērā piekrīt tēzei, ka brandavīns ir inde – dodiet man vēl indi.
Līdz ar to spriedēji par notikumu bija nespeciālisti, kuri neko stiprāku par kvasu mūžam mutē nav ņēmuši. No žūpības apkarotājiem un valdības kantoru sausiņiem dabūju zināt, kā mūs sauc. Kvalificējamies kā “alkoholu lietojošā populācija”. Vidējam īpatnim gadā 54 dienas smeķējot alkohols. Vīrieši iedzer 79 dienas, sievietes paukšķina šampiņu 31 dienu. No tām vidēji 18 dienas jau aizejot pļēgurošanā, t. i., kad pārāk mests pa lampu un boržomi no rīta labākais draugs. Ikkatrs tādējādi var izgatavot pašregulējošo alkometru, iegrāmatot dropītes un sekot līdzi atbilstībai normatīviem, lai nešautu pār strīpu.
Ja ne, tad klerki pārcels zemākā kategorijā, un dakteri – profilaktiķi uzzīmēja skarbu, bet atklātu hroniķa bārdas rugājiem noaugušo ģīmetni. Viņš stiķē pie bodes, īsina laiku ar polšiņu miesta autobusa pieturā vai citā sabiedriskajā centrā. Agri saslimis ar šķielēšanu uz grādīgo plauktiem, pamazām rītos piedzīvojis stipras organisma atūdeņošanās ciešanas, tad augstus asinsspiedienus virs 120/80. Pēc tam atradis neaizaugošu taciņu uz specializēto točku, izgaršojis losjonu “Gurķītis” vai logu tīrāmo šķidrumu “Atraudziņa”, tad – oi, aknas! – cirozīte un nenovēršamais. Nedevis pietiekamu ieguldījumu tautsaimniecībā, vīrišķis pāragri nokļūst debesīs.
Kopumā šaisaulē par alkoholiķi tiek gādāts. Viņu uzpasē, monitorē, sadakterē, uzpravī un sniedz narkologa palīdzību, kad ir grūti. Ierēdņi aizpļāpājušies pie džintonika un nav sastādījuši jaunu “Alkohola ierobežošanas plānu” (jo vecais pērn beidzās), bet tūlīt tapinās atsvaidzinātu programmu: ierobežot reklāmu, izglītot jauno audzi, nelikt vodkai tik lielas atlaižu supercenas un vispār nolikt dzeršanas štelles uz bremzēm. Ugunsdziras lietotāju populāciju pamācīs galda kultūrai, proti, neieraut no kakliņa, sagādāt uzkožamos, sviķot ar mēru, lai viesības neatstātu četrrāpu. Tomēr varam būt lepni, jo it īpaši ar konjaka malkotāju pūlēm mūsu devums 2015. gada budžetam ieplānots par 158 miljoniem eiro!
“Ko tu raudi, zaļais pūķi?” noglaudīju galvu pie Saeimas sakņupušam kraupainam. Reptilis pūta dedzinošo elpu, pār zvīņainajiem vaigiem ritēja neviltotas 40 grādu stipras asaras. “Sabakstīs mani sv. Imants ar savu pīķi, sasitīs ribas, iespiedīs asti bluķī,” nelaimīgais žēlojās. Mierināju, kā prazdams. Jau tālajā 2002. gadā zaļo kandidāti solīja iztīrīt veikalus no “plastmasīgā” alus, bet neskaitāmas putojošā stiprinātā šķirnes dziļumbumbās turpina uzvaras gājienu vēl šobaltdien, iesakņotas par tautas tradīciju. “Ei nu, pūķīti, vai cilvēki tagad sadragās pārtikas pārstrādes nozari, nodedzinās “Latvijas balzama” veikalus ar visu inventāru, iznīcinās nelegālā alkohola rūpalu, kas taču ir 16% tirgus! Imants vienkārši bišķiņ diferencēs akcīzes nodoklīti, ne jau sauso likumu ieviesīs!”
Tomēr atturības kustības organizators Parādnieks vārdu ņēma asi. Spirtotais esot laulības, ģimenes, draudzības, frakcijas, aknu, smadzeņu – tikai ne problēmu! – šķīdinātājs. Nāves dzirai 2 l stiprinātajam alum jāliek tik dramatiska akcīze, ka lētāk žurgu izliet zemē, nevis ražot. Parādnieka slepenais reibinošo dzērienu nodokļu aplikšanas plāns paredz tautā iemīļoto “Apinīti” uzskrūvēt cenā no 1,89 līdz 3,06 eiro par lielo buteli! Tērvetes puslitra sencīti viņš sadārdzinās par 2 centiem, bet Lāčplēša štengro Dižalu par 19 centiem. Tāds skabarga var izliet personīgo reitingu izlietnē, jo alum valdība, kas negrib krist, nedrīkst pielikt ne helleri!
Lai nu kur, bet vismaz alkohola patēriņā Latvija turas 4. vietā Eiropā pēc Polijas, Lietuvas, Rumānijas. Un arī te vajagot noslīdēt lejāk! Nu ko latvieši partnerībā ar visiem vietējiem slāviem varam izlakt? Kādu pilienu pasaules alkohola okeānā! Bet nē – vajag ierobežot. Pēc tik sausas Parādnieka runas varēja dzirdēt prezidijā sačukstamies Barčas kundzi ar Pensionāru federācijas Siliņu, kurš schnaps muguras ierīvēšanai labākais – bumbieru vai plūmju.
Populārais ministrs Belēvičs turpretī turēja krāšņu, dzirkstošu runu. Klātesošie to uzlaizīja kā sāli, uzkoda ar citroniņu un noguldzināja uz leju – prozīt! Latvijā uz dvēseli gadā izdzer 10,4 l tīrā spirta. Pārmēru aizraujas 44% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, un forsē 36% jauniešu – ne vairs dīgstošo ūsu apmērcētāji, bet itin konsekventi mantas nesmādētāji. Ministrs rekomendēja ieviest veselības mācību skolā, citādi zeņķi un džudītes nesajēgs, ka šņabošana pāri mēram izraisa priekšlaicīgu nāvi – sākumā gan tikai darba kavējumus, problēmu radīšanu tuviniekiem un sabiedriskās drošības apdraudējumus.
Konferences pret žvingulī būšanu nenotiek bez visu pīpotāju un šnabdegunu pārmācības nama prorektora dr. Apiņa klātbūtnes. No viņa atklāsmēm nodreb pat rūdītākais absinta cienītājs. Šoreiz Apinis iepazīstināja publiku ar vienkāršu formulu, kā cilvēkam kļūt neredzamam.
Zilītim jāreizina litrāža ar grādiem un jādala ar eiro. Galaiznākumā parādās lētākā šmiga, kas visātrāk dod pa ķirbi un visilgāk tur dullumu.
Konferencē piedalījās antialkohola profesors no Toronto, kurš latviski teikto pastāstīja kanādiski. Igauņu viešņa izdalīja atprečošanai “Vana Tallinn” talonus, leitis reklamēja jauno “Deviņvīru spēka” marku. Barčas kundze piekodināja cilvēkiem visas gaišās domas sūtīt šurp uz parlamentu, tad arī kolēģiem Ķirsim un Naļivaiko atausīšot gaisma, cik tas nopietni un ko ar cilvēku var izdarīt šņabis.
Konferenci noslēdza, izpildot jauno Saeimas himnu “Alutiņi, vecais brāli, tu par mani stiprākais”.
