Agris Liepiņš: Ko tie puiši gribēdami cilā manu priekšautiņu? 25
Pirms vairākiem mēnešiem “Latvijas Avīzē” izlasīju viedokli bēgļu sakarā. Viedokļa paudēja par Latvijas sabiedrību teica – nevienu bēgli vēl neesam redzējuši, toties savu negatīvo nostāju pirms laika skaļi paužam. No teiktā izrietēja, ka esam nepamatotu aizdomu un aizspriedumu pilni. Toreiz nodomāju – ticība labajam cilvēkos ir slavējama īpašība, bez tās mēs vienkārši sajuktu prātā, bet ticība jau neprasa pierādījumus.
Nojausma par lielas migrantu daļas nodomiem rodas jau sen, vienīgi plašsaziņas līdzekļi tos pasniedza kā anekdotiskus gadījumus vai netipiskus atsevišķu indivīdu izlēcienus. Piemēram, caur ostas vārtiem nāk migranti un bēgļi. Pēkšņi viens puisēns kameras priekšā parāda žestu, kurš liecina – mēs jums visiem nogriezīsim galvas! Bērns nejēdz, ko dara, tas vienīgi nevainīgs joks. No bērna, protams, nevar prasīt pilnu atbildību, bet puisēns precīzi atdarina ģimenē un savā apkārtnē noskatīto. Lūk, cits piemērs – Somijas ziemeļu reģionā nokļuvušie migranti izsaka neapmierinātību par sadzīves apstākļiem. Te esot auksts, neesot bāru un viņi ciešot no seksa trūkuma, tāpēc došoties prom uz citu valsti. Jaunu vīriešu ālēšanās, nekā nopietna, lielākā daļa bēg no kara un ir laimīgi par kailās dzīvības saglabāšanu. Cits piemērs – migranti atsakās kāpt ārā no autobusa, jo atvesti uz labiekārtotu bēgļu ciematiņu, kurš uzcelts nomaļā lauku apvidū. Varbūt patiešām viņi saskuma, vajag būt līdzcietīgākiem, jo cilvēki bēg no kara un ir daudz skaudruma pārcietuši.
Jaunais gads nāca ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Vecgada vakarā Ķelnē un arī citās Vācijas pilsētās migranti masveidā seksuāli uzmākušies vietējām sievietēm, centušies tās aplaupīt un izvarot. Līdzīga informācija pienāk no Helsinkiem – arī tur Jaungada naktī risinājušies līdzīgi notikumi. Somijas policija atzīst, ka viņiem bija informācija par patvēruma meklētāju grupu plāniem seksuāli uzmākties sievietēm, savukārt Vācijas policija tēlo nezinīšus, un sākotnēji likumsargu vienīgā rūpe bija notikušo klusu paslaucīt zem paklāja. Vajagot vēl noskaidrot, vai tie patiešām bija bēgļi, nekādā gadījumā šos notikumus nevajagot saistīt ar patvēruma meklētājiem, tas tikai pieliešot eļļu ugunī un uzkurināšot naidu pret daudz cietušajiem ekonomiskajiem migrantiem. Tā tikai likās, ka uzbrucēji bija arābiska izskata vīrieši vecumā starp divdesmit un trīsdesmit gadiem, Jaungada naktī visādas maskas klimst apkārt. Vāciešiem grūti atzīt savas atvērto durvju politikas negatīvās sekas.
Jautājums, manuprāt, ir daudz nopietnāks. Uzbrukumi bija plānoti, jaunie vīrieši organizēti sadalījās pa nelielām piecu līdz desmit cilvēku grupām, un diez vai viņi bija tik apdzērušies, ka nesaprata, ko dara. Islāmticīgie nelieto alkoholu. Tāpat kā Latvijas krievu kopiena barojas no Krievijas propagandas kanālos paustā un ir daļējā vai pilnīgā Putina režīma ideoloģijas ietekmē, arī Eiropu pārplūdinājušie migranti nav nedz sarāvuši savas garīgās saiknes, nedz atbrīvojušies no viņu zemē piekoptajām idejām. Un nekur nav teikts, ka dokumentus nozaudējušie un neidentificējamie jaunie vīrieši patiešām bēg no “Islāma valsts” teroristiem. Tāpat derētu atcerēties, ka “Islāma valsts” nav haotisks psihopātu bars, bet gan reliģisks grupējums ar rūpīgi izstrādātu uzskatu sistēmu. Tā pārstāvji cenšas atjaunot islāma pirmsākumus un precīzi atveidot viduslaiku normas. Viņu mērķis ir kalifāta atjaunošana un islāma izplatība visā pasaulē. Šai sakarā vajadzētu divtik uzmanīgi izlasīt “Islāma valsts” runasvīra Adnani teikto: “Mēs iekarosim jūsu Romu, salauzīsim jūsu krustus un paverdzināsim jūsu sievietes. Ja mēs to nesasniegsim, tad to sasniegs mūsu bērni un mazbērni, pārdodot jūsu dēlus kā vergus vergu tirgū.” Atbilstoši agrīnā islāma likumiem neticīgo ģimeņu paverdzināšana un sieviešu pieņemšana par konkubīnēm ir stingri noteikta šariata daļa, ja kāds to noliedz vai izsmej, tas noliedz Korāna vārsmas un pravieša stāstījumus un tādējādi noliedz islāmu. Paraugoties uz Jaungada naktī notikušo no šāda redzes punkta, smiekli vairs nenāk.
