“Ko tie mazie meža dīvainīši prasa?” Ar pašvaldību reformu neapmierinātie novadi gatavojas tiesāties 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laikā, kad pašvaldību deputāti citugad dodas vasaras atvaļinājumā, šonedēļ daudzos novados sāksies intensīvs darbs, lai ar nolīgtu advokātu palīdzību sagatavotu prasības pieteikumus Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību pamatlikumam.
Vairākas “Latvijas Avīzes” aptaujātās domes lēmumu par vēršanos ST plāno pieņemt šonedēļ.
Varakļānu novada dome, iebilstot pret tās svītrošanu no Madonas novada un pievienošanu Rēzeknes novadam, to nolēma jau pagājušajā nedēļā, “Latvijas Avīzei” apstiprināja novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.
Novada attīstība daudzus gadus bijusi saistīta ar Madonas novadu.
“Ja reformas mērķis ir veicināt ekonomisko attīstību, tad nav skaidrs, kāpēc Varakļāni ir pievienoti Rēzeknes novadam,
kas pat nevar pretendēt uz finansējumu vairākās attīstības programmās, jo nav starp tiem “deviņi plus 21″ attīstības centriem, kas to var saņemt,” sacīja M. Justs.
Varakļānu un vēl vairāku novadu priekšsēži kā iemeslu nodomam apstrīdēt jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 42 pašvaldībām līdzšinējo 119 vietā min Saeimas nerēķināšanos ar iedzīvotāju viedokli – Varakļānos aptauju rīkoja pēc tam, kad Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija deva šādu uzdevumu.
Iedzīvotāji pārliecinoši atbalstīja palikšanu kopā ar Madonu, bet pēc Edmunda Teirumnieka (NA) un Jura Rancāna (JKP) ierosinājuma Saeimas vairākums lēma pretēji.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) uzskatīja, ka Varakļāniem jāpaliek Madonas novadā, kā to piedāvāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
M. Justs bija aicinājis Saeimas deputātus pirms lēmuma pieņemšanas atbraukt uz Varakļāniem, bet neviens, ieskaitot priekšlikuma autorus, tā arī nav atsaucies.
Nesagaidīja vienlīdzīgu attieksmi
Vairākas pašvaldības prasības pieteikumos gatavojas norādīt, ka, iezīmējot robežas, nav ievērots vienlīdzības princips un noteikti novadu veidošanas kritēriji, kuri no likuma tika svītroti.
“Tad sākās kartes pārzīmēšana un politiskais tirgus, lobējot kādas mums nezināmas intereses, ignorējot iedzīvotāju viedokli un vietējo kopienu tradīcijas,”
“Latvijas Avīzei” minēja Ikšķiles novada priekšsēdis Indulis Trapiņš (LZP).
Projekta apspriešanas gaitā bija redzams, ka valdības partijas saņēma cerēto – Ikšķilei kaimiņos esošais Salaspils novads, kuru vada “Vienotība”, saglabāja esošās robežas.
Nacionālā apvienība ieguva atsevišķu Saulkrastu novadu.
Tā izveidošanu Satversmes tiesai nāksies vērtēt pēc Limbažu novada iesnieguma – tas iebilst pret Skultes pagasta nošķelšanu no tagadējā Limbažu novada, kurš ir veicis ieguldījumus šajā teritorijā, kas pāries pie Saulkrastiem.
Daudzas pašvaldības, kurām nebija sava lobija valdības partijās, palika nesadzirdētas.
Uzskatāmākie piemēri ir Kandavas novads un Salacgrīvas novads – abu domes šonedēļ plāno pieņemt lēmumu par vēršanos Satversmes tiesā, bet advokāti jau gatavojot prasības pieteikumu.
Tajā plānots norādīt arī uz procedūras pārkāpumiem, jo svarīgā likuma apspriešana notika platformā “e-Saeima”, kurā visus runātājus nevarēja sadzirdēt, debates tika pārtrauktas, norādīja Kandavas novada priekšsēdētāja Inga Priede (LZP).
Kandava, kas jūtas piederīga Kurzemei, iebilst pret tās iekļaušanu Tukuma novadā, kas atrodas Zemgalē. Varakļānu gadījumā tos pievienoja Latgales pašvaldībai, atsaucoties uz kultūrvēsturiskajām robežām, bet, lemjot par Kandavu, tās tika ignorētas.
Satversmes tiesa, skatot pašvaldību iesniegumus, rūpīgi vērtē Saeimas un komisijas sēžu ierakstus, uz ko iepriekš norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.
“Ko tie mazie meža dīvainīši prasa”
Arī Salacgrīvas novada iedzīvotāju aptaujas rezultātus – 94,2% bija pret Salacgrīvas kā piekrastes pašvaldības pievienošanu Limbažu novadam – Saeima neņēma vērā, atgādināja Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (LRA).
Viņš sacīja: “Attieksme pret iedzīvotāju viedokli ir apmēram tāda – ko tie mazie meža dīvainīši var prasīt, mēs darīsim, kā gribēsim.”
D. Straubergs netic, ka daudzie jautājumi – par pašvaldību funkcijām, finansējumu, vietējo kopienu vēlētu pārvaldi, reģionālo otro līmeni – nepilna gada laikā līdz vēlēšanām tiks atrisināti citos likumos.
Viņaprāt, “tādus solījumus vienkārši nav iespējams izpildīt”. Līdz ar to reforma nesniegšot cerēto ekonomisko izaugsmi.
Prezidents: Satversmes tiesas ceļš ir vaļā
Pēc likuma pieņemšanas 46 pašvaldības vērsās pie Valsts prezidenta, lūdzot likumu neizsludināt. Liela daļa no tām apsver iespēju taisnību meklēt Satversmes tiesā.
“Diemžēl Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas posms ir bijis nepietiekami pārdomāts, par labu iespējami ātrai likumprojekta virzībai upurējot rūpīgu analīzi, pienācīgu koncepcijas izstrādi un līdzvērtīgu dialogu ar sabiedrību, argumentējot un pārliecinot par reformas nepieciešamību,” atzina Valsts prezidents E. Levits.
Viņš pirms Jāņiem tomēr izsludināja likumu, uzsverot pašvaldību reformas nepieciešamību, paļaujoties uz to, ka Saeima pieņems ar to saistītos citus likumus.
E. Levits arī atzina, ka Saeimas noteiktās pašvaldību robežas neesot akmenī iecirstas.
“Ja kāds modelis nesasniedz reformas mērķus, to ir iespējams saprātīgā veidā koriģēt, veicot likuma grozījumus. Otrs ceļš ir Satversmes tiesas ceļš, kas vienmēr ir vaļā,” uzsvēra Valsts prezidents.
