Ko tas duraks bļaustās jeb šovs LHF kongresā 21
Latvijas Hokeja federācijas ikgadējais kongress, kurā par jauno valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts ekspremjers Aigars Kalvītis, kļuva par īstu šovu. Pat futbolisti, kur aprīlī karsti dalīja amatus, īsti tam nestāv klāt.
Jautrība sākās jau pašā sākumā. Bija jāievēl sapulces vadītājs. Pieteicās divi kandidāti, vienkāršoti sakot, līdzšinējā prezidenta Kirova Lipmana cilvēks un Viestura Koziola jeb opozīcijas cilvēks, kuram Lipmans no mikrofona veltīja “laipnas” frāzes, piemēram, “tas ir tas, kas izčakarēja metalurgu”. Divos balsojumos netika ievēlēts neviens no viņiem, tika secināts, ka sapulce jāvada pašam Lipmanam. Tālāk – jāievēl protokolētājs. Kirovs neizpratnē: atkal jābalso? Atkal tiek pārrunātas divas kandidatūras – pa vienai no katras puses. Kārtības nekādas, viens no federācijas darbiniekiem aiz muguras neizpratnē: duraks, nu ko viņš bļaustās (veltīts Lipmanam). Līdz Imants Parādnieks, kurš pieradis runāt no Saeimas tribīnes, ierosina piecu minūšu pārtraukumu. Lai gan pagājušas vien 15.
Pārtraukums ieilgst, kongress atsākas pēc 20 minūtēm. Nu Lipmans nomierinājies, raiti ievēl sapulces vadītāju, protokolētāju. Izskan ierosinājums mainīt dienas darba kārtību, taču neapstiprina nevienu variantu un pēc zvērināta advokāta norādes paliek tā kārtība, kas izsludināta.
Lipmans kāpj tribīnē un slavē sevi, lūk dažas viņa tēzes: “LHF ir labs kolektīvs, kuram uzticos, daudzus gadus nemainās. 20 gadus esam A grupā, visa pasaule par to brīnās, arī U-18 un U-20 izlases elitē. Daudz bagātākas un lielākas valstis nav tur. Mums ir tradīcijas jau no 30. gadiem; mani senči te dzīvo no 17. gadsimta; es pacēlu metalurgu. No 1998. gada līdz 2015. gadam hokejā esmu ieguldījis vairāk kā 2 miljonus, es nekad neskaitu naudu, tas man nav galvenais. Dzīvei pietiek, man ir ģimene, sieva visu laiku pārmet, ka tik daudz laika tērēju (hokejam), pusi dienas federācijā risinu jautājumus. Man ir lieli sakari IIHF, NHL ar Betmenu.”
“Ja manā vietā būtu cilvēks, kam ir nauda un kas varētu pacelt hokeju, es pateiktu paldies un aizietu. Domājat, ka man nav ko darīt?” viņš vaicā, laikam neapzinoties, ko šie vārdi nozīmēs kongresa beigu daļā. Tiek veltīti pārmetumi Koziolam. Seko LHF finanšu pārskats, ko apstiprina zvērināts revidents. Uz kāda biedra vaicājumu, ko īsti nozīmē mīnus 325 tūkstoši eiro 2015. gada pārskatā, tiek atbildēts: tas ir slikti, bet bankrots nav. Lipmanam no zāles tiek veltīti pārmetumi par it kā mahinācijām grāmatvedībā, bet revidents tos noraida kā nepamatotus.
Sākas debates. Edgars Jansons: “Kirovs izveidojis sev struktūru, kurā iebaro cilvēkus ar vāju izturību. Pietrūkst lauvas sirds, tāpēc tik sūdīgi spēlējam. Biedri ir tik vāji, ka paļaujas uz vienu maksājumu un apmaina pret hokeja nākotni. Šo sistēmu izveidojis pats Kirovs. Finanšu pārskats ir tik interesants… ir ailīte maksājumi personām – 1 miljons 2015. gadā, bet ko tas nozīmē, nav paskaidrots.”
Viesturs Koziols: ”Skumji noskatīties, kas notiek hokejā daudzus gadus. Nevis valde nolēma to, komisija nolēma to, bet – ir tikai Kirovs, Kirovs. Neviens cilvēks, ar ko esmu runājis, nav teicis, ka ir sistemātiska treneru, tiesnešu apmācība. Cik treneri aizsūtīti uz kursiem ārzemēs? Neviens. Hokeja noteikumi latviešu valodā – nav. Hokeja gadagrāmata – nav. Latvijas stūrakmens ir stipri hokeja klubi un federācijai jādara viss iespējams, lai tie attīstītos. Izlase ir aisberga redzamā daļa. Maksāt spēlētājiem prēmijās pusmiljonu? Par ko? Par to, ka palikuši A grupā? Ne bankas, ne būvkompānijas, ne apdrošināšanas kompānijas nav sponsoru vidū, jo federācija ir piemānījusi sponsorus.”
Armands Šteinbergs: “Kauns klausīties Lipmana uzrunu – ir tikai apvainojumi un sevis slavinājumi. Viņš man reiz pateica: jūs neesat nekas, hokejs Latvijā esmu es. Kas tad esam mēs, vecāki, kas tulznas dabūjuši bērniem slidas sienot? Vairāk kā 80 tūkstošus esmu ieguldījis hokejā 12 gadu laikā.”
Dainis Liepiņš aicina pārcelt prezidenta vēlēšanas, lai varētu pieteikties labākie kandidāti, viņi sagatavotos. Andris Deniņš un Uģis Magonis (pašreizējie LHF valdes locekļi) uzskata, ka nevajag izgāzt žulti vienam uz otru, nevajagot aizmirst, cik daudz Lipmans tomēr laba izdarījis.
Uģis Magonis: “Ar Kirovu gājis dažādi, 90. gadu beigās nebijām labākie draugi, bet pirms diviem gadiem viņš uzaicināja mani uz valdi. Cienu kā biznesmeni un cilvēku, kurš federācijai nozīmē stabilitāti, esam viena no nedaudzajām valstīm, kurai brīžiem ir 3 izlases A grupā. Nevar teikt, ka tas noticis, jo viss bijis slikti. Kas divu gadu laikā izmainījies tik slikti, ka pēkšņi jāmaina (valde). Lai nostrādā termiņu līdz galam. Tas, kas notika pirms olimpiskās kvalifikācijas, gan ir nepieņemami, tiesa, izlase cīnījās cienījami.” Arī Gunārs Ķirsons aicina “dzīvot draudzīgi”.
Uz Lipmana sūkstīšanos, ka IIHF ejot slikti un attiecīgi samazinās dotācijas arī Latvijas federācijai, pretī tiek mesti Edgara Jansona atrastie skaitļi, kas norāda, ka IIHF budžets no 40 miljoniem 2011. gadā izaudzis līdz 92. miljoniem pērn.
Un tad ar tiešām emocionālu uzrunu uzstājas Oļegs Sorokins: “Man ir paveicies uzspēlēt izlasē, tajā laikā Lipmans ne reizi nebija piemānījis – vienmēr samaksāja. Mēs visu laiku par naudu runājam – kāpēc Lipmans viens lemj, kam maksāt? Pirms pēdējās spēles ienākt ģērbtuvē – 10 tūkstoši, tikai vinnējam. Bet tas nav vajadzīgs! Ziedojumos izlasei saņemti 30 tūkstoši? Nopietni? Hokeja klubā “Venta” ir pāri par 100 tūkstošiem! Par ko mēs runājam? Man nav žēl čaļiem, bet Rīgas “Dinamo” ir sačakarējis (spēlētāju attieksmi pret naudu). Kad es spēlēju, Dānijā piedāvāja 40 tūkstošus (sezonā), “Dinamo” deva 85! Es būtu spēlējis arī par 40. Kāpēc izlases spēlētājiem jāmaksā par 13. vietu 10 -12 tūkstoši? Divi tūkstoši maksimums, un viņiem vēl būs kauns iet pakaļ. Ja ir 7. vieta, 4. vieta – ok, maksājam! Hokeja līmenis Latvijā krītas. Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs mums bija NHL zvaigznes, Vācijai kas bija? Tagad viņiem ir 9 NHL spēlētāji, mums – pusspēlētājs, labi ka iedeva Girgensonam līgumu. Esmu bērnu hokejā, komandu daudz, bet kur ir kvalitāte? Visi izlases spēlētāji uzauguši ārzemēs. Kāpēc viņi brauc prom?”
Lipmans pēc tam noburkšķ: tu jau man pats naudu prasīji. Sorokins aiziet uz savu vietu apsēsties un uz šo repliku grib atbildēt, skaļā tonīs sāk stāstīt, Kirovam apnīk un viņš iet meklēt apsardzi, lai izmestu no zāles Sorokinu. Ak, jā, pirms tam Lipmans draudēja izmest arī Edgaru Jansonu.
Tad izrādās, ka Helmuts Balderis tomēr nav aizgājis no LHF valdes, lai gan oficiāla informācija vēstīja, ka ir gan. Kirovs nopircis leģendas labvēlību?
Atkal pārtraukums. Sarūpēti garšīgi kanapē un kūkas. Ēdāju gan pamaz. Jo – gaidāma apvērsuma kulminācija! Pēc pārtraukuma Koziols atsauc savu kandidatūru uz prezidenta amatu un stāda priekšā Aigaru Kalvīti, kurš pašreiz vada A/S “Latvijas Gāze”. Viņš esot gatavs. Tribīnē kāpj Kalvītis: “Daudz federācija paveikusi, vēsturiski lielākais panākums – pasaules čempionāts Rīgā. Biju ilgās pārdomās pirms piekritu kandidēt. Esmu strādājis ar Kirovu kopā federācijā, attīstījām bērnu un jaunatnes hokeju, pasaules čempionāta organizācijā, kad es vadīju valdību. Laiks iet, viss mainās. Briesmīgākais nav tas, ka esam 13. vietā un ka netikām uz olimpiskajām spēlēm, bet tas, ka hokeja sabiedrība ir saplēsusies. Kā skatīsimies hokejistiem acīs, ja savā starpā nevaram normāli sarunāties? Galvenais, kas valdei jāpanāk, ka esam gatavi strādāt kopā un sasniegt mērķus. Visu enerģiju ieguldīt hokeja attīstībā. Viss notika strauji – man bija stundas domāšanai, vai gribu un varu. Acīmredzot man šī misija ir jāuzņemas.” Viņš norāda, ka ilgus gadus bijis hokejā, abi dēli trenējušies un viens joprojām spēlē.
Lipmans sākumā bija dusmīgs par šādu uzmetienu, Kalvītis viņam esot teicis, ka negrib kandidēt, jo ir pārāk aizņemts. Taču, visu apsvēris, viņš saka pēdējo vārdu: “Esmu pateicīgs un laimīgs, ka piekriti kandidēt un tieku vaļā no šī grūtā darba. Paldies Dievam es esmu brīvs. Pret Koziolu biju kategoriski pret, bet tev – lai veicas un visu labāko.”
LHF valdē bez domstarpībām tiek ievēlēti Valentīns Bļugers, Viesturs Koziols, Edgars Jansons, Armands Šteinbergs, Ralfs Bukarts un Māris Martinsons. Kirovs Lipmans ejot prom vēl medijiem izklāsta, ka maksājis LHF biedriem, lai par viņu balsotu, bet viņi piemānījuši. Šķiet, kopumā viņš dienas gaitā publiski tādus epitetus kā muļķis, negodīgs un tamlīdzīgi veltīja vismaz trim cilvēkiem.
Kalvītis un Koziols izstāsta savu nākotnes vīziju, sekošot arī banketiņš. Diena galā.
