Ko tagad dara “lamātā un mīlētā” dziedātāja Viktorija Plēpe? 0
“Lamāta un mīlēta” – ar tādu nosaukumu 2004. gada 17. decembra numurā publicēts žurnālistes Lindas Krūmiņas raksts par TV šova “Talantu fabrika” dalībnieci VIKTORIJU PLĒPI. Toreiz septiņpadsmitgadīgā jauniete apgalvoja – mūzika ir visa mana dzīve. Un kā ir tagad, pēc deviņiem gadiem, vai viņas dzīves uzskati nav mainījušies?
– Toreiz viss likās zaļš un svaigs, bija sajūta, ka visas durvis vaļā, bet par to, ka manai dzīvei jābūt saistītai ar mūziku, domas neesmu mainījusi. Tagad ne tikai tā domāju, bet arī zinu. Šo gadu laikā esmu ar daudz ko nodarbojusies – strādājusi mārketinga jomā, bijusi viesnīcas administratore un pārdevēja, taču tas viss ātri beidzās, jo sapratu, ka neesmu savā vietā. Man tagad vaicā – kad sāksi strādāt normālu darbu? Bet kas ir “normāls” darbs? Ne jau tāds, kuru darot jūtos nelaimīga. Laikam taisnība ir tiem, kas saka – tēvs aktieris, māte dejotāja, kas cits no tevis var sanākt. Savā muzikālajā radošajā darbībā es šobrīd it kā stāvu uz vietas. Lai arī maizi pelnu saistībā ar mūziku, tas nav īsti tas, ko vēlos. Kopā ar ģitāristu Guntaru Endzeli uzstājos klubos, restorānos, uz kuģa, dažādos pasākumos. Bet tās nav manas dziesmas, ko dziedu. Radošā pauze ilgst jau piecus gadus, kopš piedzima meita Marija. Līdz tam nebija ne dienas, kad nepiesēdos pie klavierēm. Taču, kopš man ir meita, saprotu, kas dzīvē ir svarīgs un svēts un par ko vispār nav vērts satraukties. Manuprāt, tie, kam nav bērnu, nespēj pa īstam saprast dzīves jēgu un neiemācās izjust beznosacījuma mīlestību, kas nāk ne no šīs zemes, – uzskata Viktorija.
Viņa atzīstas, ka bieži pārņem sajūta – vajadzētu darīt to un šito, bet, kad mēģina ko uzsākt un sastopas ar pretestību, tad nospriež – nav pienācis īstais laiks. Taču Viktorija ar prātu saprot, ka jāiet un jādara, nemeklējot kādus attaisnojumus.
– Apbrīnoju cilvēkus, kam varbūt talants šūpulī nav ielikts, bet viņi ar savu apņēmību un pārliecību dzīvē daudz sasniedz. Mana sliktākā īpašība ir lielā paškritika. Gribu darīt tikai to, par ko ir pārliecība – tas man sanāks, – atzīst Viktorija.
Jaunākais viņas radošais veikums ir dziesma “Es gaidīšu”, kas skan vairākos radio kanālos. Viktorija ir gan mūzikas, gan tekstu autore. Viņa būtu laimīga, ja varētu dziedāt tikai savas dziesmas, jo, kā pati saka, cik tad ilgi var dziedāt svešas dziesmas.
“Talantu fabrikas” laikā Viktorijai nācās piedzīvot arī smagus brīžus, kad dienas gaismā tika celtas tēva atkarības problēmas.
– Man ar to nebija nekāda sakara, bet ilgs laiks pagāja, kamēr tiku tam pāri. Daudzi cilvēki ir ļauni, runā to, ko nezina. Ar gadiem, diemžēl vai par laimi, uzaug biezāka āda. Mans tētis ir labākais vectētiņš, kāds vien var būt. Marija viņu sauc par mīļo Rūdi. Es pati šobrīd nejūtu vēlmi pēc mierīgas mājas dzīves, saimniekošanas. Pirmo reizi apprecējos ļoti jauna, bet kopdzīve neizdevās. Domāju, kādreiz jau vajadzētu apprecēties, bet, kamēr nav atrasts īstais cilvēks, tikmēr mieru un mājas vēl nemeklē.
