Ko tādu vēl nebiju ēdis!” “Dreiling” tomātu kraukšķus slavē šefpavārs Māris Jansons. Kā Daigas un Ivara Zaicevu garāžā top garšīgi un veselīgi produkti? 5
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kad Daigas un Ivara Zaicevu ģimenē sukādes visi bija atēdušies, gribējās pamēģināt ko jaunu. Tīmeklī uzietā informācija par liofilizācijas aparātu kļuva par viņu mājražošanas panākumu atslēdziņu. Un kā nu ne, jo pērn “Novada garšas” pārtikas produktu kvalitātes konkursā divi ražojumi ar “Dreiling” zīmolu ieguva starptautiskas žūrijas augstāko novērtējumu. Vienīgajiem – divas zelta medaļas!
Kas pamudināja grāmatvedi Daigu, kurai savs grāmatvedības uzņēmums un klientu netrūkst, kā arī Ivaru ar stabilu Latvijas Universitātes informācijas tehnoloģiju tīkla administratora darbu pievērsties mājražošanai? Iesākumā tā bijusi kāre pēc saldumiem – taisījuši sukādes sev un abiem bērniem, pēcāk arī radiem, draugiem, paziņām un tad jau pa druskai atlikuši tirgum, bet tur cukuroto ogu un augļu ka biezs.
Nejauši tīmeklī atrastā, bet pašiem vēl nepazīstamā liofilizācijas metode ieinteresējusi, taču pat neliels aparāts maksājis ap sešiem tūkstošiem eiro. Kā mūsdienīgi ļaudis lūkojuši pēc Eiropas Savienības finansējuma. Vismaz trīs nedēļas noņēmušies ar rakstīšanu, ienākumu prognozēšanu un aprēķiniem, un izdevies ielēkt LEADER projektu vilcienā. Noskatītā iekārta viņu mājās Ulbrokā ieradās 2019. gada oktobra vidū tieši uz Daigām.
Rokā ir!
“Jaunums tas bija ne tikai mums, bet vēlāk arī tirdziņu apmeklētājiem, jo uz to brīdi neviens liofilizētus produktus tur netirgoja,” stāsta Zaicevi. Taču vispirms bija jātiek skaidrībā, kā jaunais aparāts darbojas un ko ar to var iegūt. Nu jau viņi vismaz zināja, ka liofilizācija, ko sauc arī par sublimāciju, ir žāvēšana aukstumā. Iekārtā uz paplātēm ievieto ogas, augļus, dārzeņus un citus augus, kā arī dzīvnieku valsts produktus, kurus zemā temperatūrā un vakuumā žāvē, līdz tie zaudē ap 90% ūdens. Apstrādes ilgums atkarīgs no ūdens daudzuma produktā un var aizņemt pusotru, divas dienas vai pat ilgāku laiku.
Procesa noslēguma daļā temperatūra paaugstinās līdz plus 30°, tāpēc šādi apstrādātos produktos labāk nekā, piemēram, tradicionāli sacukurotajās sukādēs saglabājas vitamīni un citas vērtīgas vielas. Līdz ar “atūdeņošanu” ievērojami sarūk masa, piemēram, no 7,5 kg aveņu atliek nepilns kilograms liofilizētu ogu, toties tās nezaudē smaržu un ir kļuvušas kraukšķīgas, tāpēc saimnieki šo produkcijas veidu nosaukuši par kraukšķiem.
Galaprodukta garša ir atkarīga no fruktozes daudzuma. Bumbieri, kas ir viens no fruktozes bagātākajiem augļiem, iegūst saldenāku garšu, taču pat saldas zemenes un avenes pēc žāvēšanas kļūst skābenas.
Ko tikai Daiga un Ivars nav izmēģinājuši liofilizēt! Vieglāk pat esot pateikt, kas palicis ārpus saraksta. Ar skābenu garšu vien nepārsteigsi, tāpēc gribējies paeksperimentēt arī ar kaut ko jau iecukurotu. “Pēc pusotras diennakts žāvēšanas izņēmām no ierīces pirmo produkciju, un bija skaidrs, ka esam uzgājuši alternatīvu dabiskajiem saldumiem tikai ar nedaudz pievienotu cukuru,” smaidot par garšīgo atradumu stāsta Daiga.
Turpmākos eksperimentos izcili sanākušas cidonijas, jo vakuums cukuru “izvilcis” ārpusē un tas karamelizējies, vienlaikus katrā gabaliņā saglabājot svaiguma garšu. Kad uz tirdziņu degustācijai paņēmuši līdzi lielogu dzērvenes, apmeklētājiem tik ļoti tās garšojušas, ka vienīgais jautājums bija – kur var nopirkt? Zaiceviem bija skaidrs, ka īstais produkts viņiem ir rokā!
Septiņas ierīces garāžā
Pagājuši tikai nieka divarpus gadi, un pirmajai žāvēšanas ierīcei nākušas klāt vēl sešas, visas iegādātas ar LEADER projektu finanšu atbalstu. Skaidrs, ka bez kredīta neiztikt, taču arī apgrozījums ir pieaudzis – pērn vairāk nekā divtik pārsniedzot 2020. gadā sasniegtos 14 tūkstošus eiro. “Kad rakstījām pirmo projektu, bija nemiers, vai varēsim izpildīt prognozes, jo pirms ražošanas kaut ko paredzēt ir kā zīlēšana kafijas biezumos, tāpēc ienākumus prognozējām piesardzīgi, tomēr visu izpildījām ar uzviju.”
Mājaslapā, kas nes zīmola “Dreiling” vārdu, apskatāma produktu sortimenta dažādība – vairāki desmiti veidu liofilizētu kraukšķu ar vai bez sīrupa, šokolādes konfektes, jau ierastās sukādes. Kā redzams, radošas kulinārās izdomas ģimenei netrūkst. Ar savām idejām nākot talkā meita Alise, viņas autordarbs ir kraukšķīgā šokolāde ar liofilizēto ogu un augļu maisījumu, savukārt dēls Renārs izvēlējies mājražošanai atbilstošas studijas – pārtikas tehnologos Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.
Ražošana uzņēmusi nopietnus apgriezienus, taču, kā saka Ivars, katastrofāli sākot just telpu trūkumu. Visu šo laiku produkcijas gatavošana notiek 23 m2 garāžā, kas tika pārveidota par cehu. Gatavās produkcijas uzglabāšanai un fasēšanai iznomāts biroja tipa vagoniņš, izejvielas glabā iznomātā saldētavā.
Zaicevi cer, ka šogad izdosies mājai uzbūvēt pusotrstāvīgu piebūvi, kuras pirmajā stāvā būs jaunās ražošanas telpas apmēram 100 kv. m platībā ar nepieciešamajiem elektrības un ūdens pievadiem. Pērn jau tikuši līdz apstiprinātam projektam un būvatļaujai. Būvniecības izmaksu pieaugums nebiedējot. “Neko darīt, būs jāražo un jānopelna vairāk,” lietišķi nosaka Ivars.
Slavas brīdis
Ienākumi atkarīgi no pašu spējas saražot un pārdot tirdziņos, kurp nedēļas nogalēs katrs uz savu tirdzniecības vietu dodas tēvs un dēls. Ivaram tā nav tikai andele, bet arī pozitīvu emociju laiks. “Tirgus sniedz gandarījumu, kāda nav ikdienas darbā, kur paldies un smaidu ir maz. Tā silda sirdi, kad cilvēks pasaka, ka speciāli braucis, lai nopirktu tieši mūsu produktu.” Tirdziņi esot īstā vieta sarunām ar klientiem, lai uzzinātu, kā viņi vērtē “Dreiling” kraukšķus un citus našķus.
Tikai nejauša satikšanās tirdziņā viņus novedusi līdz “Novada garšas” medaļām. Aizpērn Bulduru dārzkopības vidusskolas rīkotajā pasākumā uzrunājis “36. līnijas” restorāna šefpavārs Lauris Aleksejevs, kāpēc nestartējot konkursā, jo kraukšķi droši varot pretendēt uz pirmajām vietām. “Mums nebija ne jausmas par šādu pasākumu,” atzīst “Dreiling” saimniece. Par dalību ne mirkli neesot šaubījušies, taču par tik bagātu balvu birumu gan bijis šoks. Un kas par brīdi, kad Daiga uz lielās skatuves gājusi pēc uzvarētājas diploma un šefpavārs Māris Jansons par vienu no viņu zelta medaļniekiem – tomātu kraukšķiem – slavinoši teicis, ka kaut ko tādu savā mūžā vēl neesot garšojis!
Augsts novērtējums gan iepriecina, gan pamudina darboties vēl radošāk un ražīgāk, tāpēc Daiga no šā gada nolēmusi pievērsties tikai “Dreiling” produkcijai un grāmatvedības lietas kārtot tikai savai saimniecībai. Viņa atzīst, ka būs daudz ērtāk strādāt pēc sava dienas plāna, ja neskaita decembri, kad norit aktīvākais ražošanas un tirgošanās periods visa gada garumā.
“Tad gan ik dienu strādājam līdz trijiem četriem rītā un jau astoņos – atkal augšā, tāpēc jāiespringst, jāsakož zobi, zinot, ka janvārī varēsim atvilkt elpu. Visiem mājražotājiem tas ir laiks, kad jānopelna tik daudz, lai varētu pārlaist visai kluso gada sākumu un izdzīvot līdz Lieldienām, kad atkal atsākas sparīgāka tirdziņu dzīve.”
3 zelta padomi uzņēmējdarbībā
• Kad domājat par ražošanu, plānojiet, kam un kā savus ražojumus pārdosit. Produkts var būt izcils, bet to jāmāk arī prezentēt.
• Noticiet saviem spēkiem, ka iecerētais izdosies.
• Lai ko uzsāktu, vajadzīgs starta kapitāls, arī savas finanses. Jāapzinās, ka bankas aizdevumus ne iesācējiem uzņēmējdarbībā, ne pašnodarbinātām personām un maziem uzņēmumiem nemaz tik viegli neizsniedz.
Uzziņa
Kas ir “Novada garša”?
• “Novada garša” ir pasākumu kopums, kuru kopš 2019. gada rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
“Novada garša” piedāvā:
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – bezmaksas dalību katalogā www.novadagarsa.lv (reģistrēts teju 1000 mazo ražotāju visā Latvijā).
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – dalību “Pārtikas produktu kvalitātes konkursā”, kurā starptautiska ekspertu (šefpavāri, pārtikas tehnologi) žūrija sniedz vērtējumu par produktu un rekomendācijas tā pielietošanā/kvalitātes uzlabošanā.
• Izglītības iestāžu pavāriem un ēdinātājiem – lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā, iespēju pilnveidot un atsvaidzināt zināšanas pavārmākslā, piedaloties konkursā “Mana novada garša”, kurā mentoru – Latvijas pazīstamāko šefpavāru – vadībā var sacensties par labākā titulu, piedalīties praktiskās meistarklasēs, kā arī iepazīt jaunākās tendences un tehnikas pavārmākslā.
• Patērētājiem un sabiedrībai kopumā– vienuviet apkopotu informāciju par pašmāju mazajiem ražotājiem un mājražotājiem,
• ik vasaru četros Latvijas reģionos iespēju piedalīties publiskos pasākumos (atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī), kuros var iepazīt reģionu mazo ražotāju un vietējo krodziņu šefpavāru piedāvājumu.
Uzziņa
“Dreiling”
• Darbību sācis 2019. gadā ar sukāžu ražošanu, atrodas Ropažu novada Stopiņu pagastā.
• Zīmola nosaukums aizgūts no 17. gs. muižkunga Melhiora Dreilinga, kurš šajā vietā dzīvojis.
• “Dreiling” realizējis trīs LEADER projektus mājražošanas uzsākšanai un jaunu produktu attīstībai.
• Sniedz konsultācijas par liofilizācijas procesu un iekārtām.
• 2021. gadā “Novada garšas” pārtikas kvalitātes konkursos iegūtas trīs godalgas: divas zelta un viena sudraba.
• Dalība izstādē “Riga Food” 2021. gadā.
• Regulāra aktīva dalība mājražotāju tirdziņos.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
