“Ko tādu lasīt ir visnotaļ dīvaini…” Eksperta pārdomas par Satiksmes ministrijas ziņojumu par “Rail Baltica” 0
Zināms, ka Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu “Par “Rail Baltica” projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2025. gadā”. Īsumā var secināt, ka diskusija starp “RB Rail” kopā ar Satiksmes ministriju un valdību ir sekojoša: izmaksu segšanai netiks piešķirts finansējums, nestrādāsim. Un otrādi – naudu iedos, strādāsim. Kā šo situāciju vērtēt, patiesībā nav skaidrs. Skaidrs ir tas, ka Rail Baltica projekta ieviešana kopumā paliek aizvien skumjāka.
Mainot saskaitāmos vietām parādā vienalga paliek nodokļu maksātāji
Ziņojums ir apjomīgs, bet faktiski pie jebkura valdības lēmuma Latvijas sabiedrību parādnieka lomā nostādošs. Paskaidrošu. Ziņojumā rakstīts, ka “par padarītajiem un neapmaksātajiem darbiem būvnieks var vērsties ar prasību tiesā. Šādā gadījumā pastāv augsta iespējamība, ka būvnieki tiesas procesa rezultātā saņems sev labvēlīgu tiesas spriedumu. Tādā gadījumā būs jārod papildu finansējums rēķinu un attiecīgi arī kavējuma naudu apmaksai. Papildus šādā gadījumā būs jāsedz arī prasītāja tiesāšanās izdevumi.”
Patiesībā ko tādu lasīt ir visnotaļ dīvaini. Rodas jautājums, kā un kāpēc vispār pacēlies jautājums par iespēju, ka netiks samaksāts par darbu būvniekiem, ja darbs padarīts, to pieņēmis un akceptējis pasūtītāja algots inženieris?
Vai tas nozīmē, ka tagad mēs viens otram varam nemaksāt par darbu vienkārši pasakot, ka nav naudas? Velns par stenderi, ja, lasot to tekstu, neveidojas sajūta, ka atgriežas 90. gadu izgājieni ar nemaksāšanu.
Tad vēl Satiksmes ministrija saka, ka “nepiešķirot finansējumu RBR izmaksu segšanai, 2025. gada 30. janvārī RBR padome plāno pieņemt lēmumu apturēt visas LV aktivitātes, kurām nav piešķirts finansējums, tai skaitā projektēšanas darbus.”
Nav gluži skaidrs, par kādiem projektēšanas darbiem ir runa un kuros tieši no trim realizētajiem projektiem kas, kādā detalizācijā jāprojektē. Zināmu atbildi var rast Saeimas attiecīgās izmeklēšanas komisijas daudzkārt pieminētajā Gala ziņojuma dokumentā par Rail Baltica.
Tajā konstatēts, ka projektēšanas termiņi ir mainījušies no 2022. gada līdz 2026. gadam un tam pamatā kā jauno termiņu pamatojums skan apgalvojums, ka “projektēšanas darbi Latvijā norit saskaņā ar iespējamajiem būvniecības darbu sākšanas termiņiem un pieejamo finansējumu.”
Projektēšanai ar būvdarbu sākšanu ir tikai tāds sakars, ka būvēt var tikai to, kas uzprojektēts. Acīmredzami, ka šī ir tehniska kļūda Saeimas komisijas ziņojumā. Taču pieejamā finansējuma trūkums gan ir absolūti saprotams iemesls kavēt darbus, jo diez vai kāds no mums laipni dotos uz darbu un darītu savu darbu, ja par to nemaksātu.
Vēl ir divi iemesli, kas arī saprotami. Saeimas ziņojumā sacīts, ka “ir arī projekti, kas aizkavējušies vides procedūru dēļ”. Turklāt, “ja valdība pieņems lēmumu par Rail Baltica» izbūvi kārtās un optimizāciju, būs nepieciešamas izmaiņas tehniskajos projektos, kas pagarinās projektēšanas termiņus”. Sākotnēji Rail Baltica paredzēja trīs projektu realizāciju – lidostā, dzelzceļa stacijā Rīga un pamattrases izbūvi. Tagad, kā jau zināms, kaut ko dalīs kārtās. Patiesībā zem šīs skaistās frāzes “dalīsim kārtās” slēpjas nespēja projektu realizēt tā, kā tas sākotnēji ticis paredzēts.
Vietā ir tikai viens jautājums, kāpēc? Kāpēc dalām kārtās? Kāpēc nav atrisināti jautājumi ar zemju atsavināšanu? Kāpēc tik būtiski pagarināti projektēšanas termiņi, un kas ir tie objektīvie apsvērumi šādiem lēmumiem? Kāpēc kaut ko sāka būvēt, ja nebija skaidrības par finansējuma pieejamību un pietiekamību?
Cita starpā Satiksmes ministrijas ziņojumā skaidri minēts, ka visi šie “kāpēc” novedīs pie nepieciešamības segt būvniekiem konservācijas izmaksas. Konservācija nozīmē, ka būvniecības procesā, veicot būvdarbus kaut kas ir sagājis pavisam greizi. Ja nav pazīmes, ka pie konservācijas nepieciešamības vainojams būvnieks (tādu pazīmju cita starpā nav, vai vismaz publiskajā telpā tas nav izskanējis), tad konservācijas izmaksas uzskatāmas par tiešiem zaudējumiem pasūtītājam. Pasūtītājs tā vai citādi ir Latvijas sabiedrība. Satiksmes ministrija saka, ka konservācijai būs nepieciešami gandrīz divi miljoni eiro. Tātad tik naudas mēs zaudēsim. Projektēšanai nepieciešamas daudz lielākas naudas summas.
Specifiski darbi
Fenomens ir tajā, ka Satiksmes ministrijas ziņojumā tiek runāts par RB Rail un EDZL atbildības sadalījumu (interesentiem lūdzu skatīt ziņojuma 2.1.apakšnodaļu “Atbildības sadalījums”). Interesanti ir tas, ka virkne šiem valsts uzņēmumiem uzticēto darbu ir tādi, ko pavisam mierīgi varēja iepirkt publiskajā iepirkumā un uzticēt veikt uzņēmējiem. Esmu pavisam drošs, ka tikai ar šādu lēmumu būtu panākti vairāki efekti. Starp uzņēmējiem un valsti būtu skaidras līguma attiecības, summas, termiņi un sankcijas par termiņu neievērošanu. Turklāt uzņēmēji noteikti būtu iesnieguši nepieciešamās polises un tā rezultātā tiem būtu motivācija nenonākt situācijā, ka vēl par nepadarītu darbu prasa naudu. Visticamāk, naudu varētu prasīt tikai par atbilstošā kvalitātē paveiktu darbu. Domāju, ar tikai šādu pieeju procesu vadībā visa šī jezga ap naudām, atbildībām un problēmām ar nespēju atbildēt uz jautājumu “kāpēc?” (patiesībā, vismaz desmitiem tādu “kāpēc?”) būtu krietni mazāka, jo darbotos princips, ka nauda seko padarītiem darbiem.
Starpcitu, arī juridisko atbalstu, pētniecības darbus un līgumu vadību arī var veikt uzņēmēji. Satiksmes ziņojumā gan minēts, ka tie esot specifiski darbi Latvijas Satiksmes ministrijas vajadzībām, bet nekā nav saprotams, jo nav skaidrots, kas ir tā specifika? Ir visnotaļ grūti iztēloties, kurš no trim minētajiem darbiem un kādā apjomā var būt specifisks un kas ir tās specifiskās zināšanas un pieredzes, kas piemīt RB Rail kolektīvam, taču spriežot pēc publiskajām diskusijām par algu apmēriem šajā uzņēmumā ir skaidrs, ka kaut kas specifisks tur notiek! Jo ir diezgan grūti iztēloties, ka šos darbus uzticot uzņēmējiem, tie spētu atļauties savam personālam maksāt tādas pašas algas.
Vajag, vajag, vajag.. Bet kā ar atbildību!
Skaidrs, ka Rail Baltica ir apjomīgs projekts. Tāpat ir skaidrs, ka šādos projektos kļūdas, strīdi, termiņu kavējumi ir visnotaļ normāla parādība. Taču nemaz par normālu nevar uzskatīt sekojošo. Projekta ieviešana kavējas iespaidīgi, naudas pēc visa spriežot nav, atsevišķi objekti ir uzsākti būvēt, bet skaidra šo objektu vajadzība jau kādu laiku kā zudusi.. Kurš (kuri) par šīm iespējamām kļūdām, neizdarībām ir atbildīgi? Valsts amatpersonas? Varbūt konsultanti, kuri gatavoja dažāda veida dokumentāciju projekta ieviešanai?
Veidojas tāda fenomenāla situācija. Vajag ļoti daudz, bet no kura (kuriem) prasīt atbildību, absolūti nav skaidrs? Ja reiz projekts neiet, tad kāds taču ir kļūdījies?
Ja patiešām sanāk tā, ka kļūdījusies ir tikai valsts, tad veidojas situācija, ka problēmām tālāk par tā saucamo politisko atbildību (kas tas vispār par atbildības veidu?) citu atbildību nebūs. Tātad, naudā neko izteikt nevarēs! Līgumos parasti stāv rakstīts, ka par termiņa kavējumu līguma izpildē var piemērot līgumsodu. Par nekvalitatīvu darbu – samazināt līguma summu. Būtu lieliski, ja varētu izlasīt kādu Satiksmes ministrijas ziņojumu, kurā skaidri būtu aprakstītas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem?
Latvija izstājas no Rail Baltica projekta…
Satiksmes ministrijas ziņojuma pēdējā frāze ir izcila. Tā skan sekojoši: … Latvija faktiski izstājas no Rail Baltica projekta un apstādina projekta ieviešanu arī Igaunijā un Lietuvā. Šo raksta Satiksmes ministrija, kas, ja neko nejaucu, ir tiešā veidā atbildīga par Rail Baltica projekta ieviešanu. Vai nav tā, ka šis ziņojums ir tāda atklāta, visnotaļ bezatbildīga atbildības pārdeleģēšana Ministru kabinetam? Ziņojumā kaut kas tiek runāts par savlaicīgu projekta aktivitāšu ieviešanu. Tad, lūk! Šajā projektā maz kas noticis savlaicīgi, taču tas nesavlaicīgums ir devis daudz laika domāt, kas pēc ziņojuma spriežot nu nekādi nav vainagojies ar pozitīvu rezultātu projekta virzībā un finansējuma nodrošināšanā.
Tad nu tagad sanāk, ka Satiksmes ministrija cenšas atbildību pārnest uz Ministru kabinetu (faktiski, Ministru prezidenti un Finanšu ministriju), laikam notiek arī kaut kādas politiskās cīņas (kāds sakars būvniecībai ar politiku, ne sevišķi skaidrs! Bet skaidrs, ka politiķus un ierēdņus tālāk par sarkano lentīšu griešanu būvniecībā laist nevajadzētu), kopumā notiek šovs un par to maksājam mēs visi! Briest kašķis ar kaimiņiem (diez, kā tieši viņi dusmosies, ja patiešām saies viss dēlī) un kopumā rādās, ka Latvija kļūst par slikto piemēru rubrikā “Kā (ne)vajag darīt?”.
Kas priecē? Laikam tikai viens mazs fakts. Proti, Finanšu ministrija attiecībā uz Satiksmes ministrijas sagatavoto ziņojumu reaģējusi negatīvi. Finanšu ministrija nav saskaņojusi ziņojumu norādot, ka “saņemtais ziņojums ir nepilnīgs un nesniedz skaidru priekšstatu, ka visas norādītās Rail Baltica projekta neattiecināmās un netiešās izmaksas, kurām tiek pieprasīts papildu valsts budžeta finansējums, ir tādas, kas vitāli nepieciešamas projekta īstenošanai, turklāt par tām norādītie skaidrojumi ir vispārīgi un nav sniegts detalizēts izklāsts, kā attiecīgo aktivitāšu izmaksu apmēri ir noteikti”.
Atkārtošos. Uzņēmējiem par nepilnīgu darbu nemaksā, jo to vienkārši nepieņem un nav, par ko maksāt! Kā vērtēt Satiksmes ministrijas, RB Rail, EDZL darbu? Kamēr tiksim ar šo visu skaidrībā, tā vai citādi, bet par šo šovu maksās nodokļu maksātāji, kas patiesībā ir stipri skumji.
