Ko studēt, lai tiktu pie labas algas? 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vislielākās iespējas atrast darbu ir tiem augstskolu absolventiem, kuri studējuši veselības un sociālās labklājības, izglītības vai lauksaimniecības jomu, liecina jaunākais augstskolu absolventu nodarbinātības monitorings.
Tāds, ņemot vērā augstskolu, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos datus par absolventu nodarbinātību gadu pēc studiju pabeigšanas, tiek veidots un publiskots jau otro gadu.
Tā kā datu ievākšana un apkopošana aizņem gana ilgu laiku, tas gan parāda nevis šā brīža, bet 2018. gada absolventu situāciju 2019. gadā, tomēr var pieņemt, ka būtiski tā nav mainījusies.
Kopumā gadu pēc absolvēšanas nodarbināti bija 87,8% augstskolu absolventu, taču veselības un sociālās labklājības, izglītības, lauksaimniecības, kā arī inženierzinātnes un būvniecības jomu studējošo vidū nodarbinātība bija virs 90 procentiem. Tikmēr vidējā iedzīvotāju nodarbinātība bija 65 procenti.
Darba tirgus pret jauniešu vēlmēm
Viena no atziņām, kas radusies izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, vērojot jau divus absolventu monitoringa rezultātus, ir šāda: darba tirgus nespēj uzņemt visus tos jauniešus, kas izvēlējušies sociālo zinātņu studijas – šī joma vidusskolu absolventu vidū joprojām ir populārākā izvēle. Savukārt darba tirgum trūkst informācijas tehnoloģiju speciālistu. Bet jauniešu skaits, kas izvēlas šo studiju jomu, pieaug pārāk lēni.
Kaut Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Jānis Aizpors apgalvo, ka topošie studenti aktīvi pēta augstskolu absolventu monitoringu, tomēr realitātē tas ne vienmēr tā ir.
Kā “Latvijas Avīzei”, piemēram, atzina Rīgas Franču liceja 12. klases skolniece Elizabete Marjutina, iepriekš par šāda monitoringa esamību nav zinājusi, līdz ar to, lemjot par nākotnes studijām, nav ņēmusi vērā tā datus. “Tagad iepazīties ar šo informāciju vismaz manā gadījumā, iespējams, jau ir par vēlu. Skaidrs, ka ir sakarība starp darba iespējām un to, kuru augstskolu un studiju programmu pabeidz. Daļai manu vienaudžu tas, kāda būs peļņa izvēlētajā profesijā, ir ļoti svarīgi. Man savukārt ir svarīgāk studēt to, kas pašai patiešām patīk un interesē,” saka Elizabete.
Kā norāda IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece, “jo mērķtiecīgāka ir nākamā studenta izvēle, jo lielāka iespēja, ka viņš pabeigs studijas”.
Studējušie pelna vairāk
Kopumā gan dati apliecina augstākās izglītības vērtību: proti, lai arī kāda joma būtu studēta, augstāko izglītību baudījušie vidēji pelna par 30 procentiem vairāk nekā tie, kam augstskolas diploma nav. Vidējie gada ienākumi valstī vienam nodarbinātajam bija 12 912 eiro, bet augstskolas absolventu vidējie ienākumi bija 16 774 eiro gadā.
Tas izskaidrojams ar to, ka augstskolu absolventi biežāk strādā amatos, kam vajadzīga augsta kvalifikācija. Pie augstas kvalifikācijas amatiem visbiežāk tiek tie augstskolu absolventi, kas absolvējuši studiju programmas dabaszinātņu, matemātikas vai IT jomā: 89,8 procenti šo studiju programmu absolventu strādā amatos, kam vajadzīga augsta kvalifikācija.
Seko izglītības joma, kā arī veselības un sociālās labklājības joma ar attiecīgi 88,4 procentiem un 88 procentiem absolventu, kas strādā augstākas kvalifikācijas profesijās. Savukārt visretāk – tikai 68 procentos gadījumu – augstākas kvalifikācijas profesijās strādā tie, kas absolvējuši studiju programmas humanitāro zinātņu un mākslas jomā.
IZM plāno kopā ar Kultūras ministriju un kultūras nozares augstskolām meklēt risinājumus, kā uzlabot šīs studiju programmas, lai absolventi biežāk varētu iegūt augstas kvalifikācijas amatus. Taču arī pašiem vidusskolu absolventiem rūpīgāk jāizvēlas nākamā studiju joma, vēlreiz atgādina D. Laipniece.
Kam simtprocentīga nodarbinātība?
Skatoties augstskolu griezumā, redzams, ka visbiežāk – pat 100 procentos gadījumu – augstas kvalifikācijas darbu atrod Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolventi: tas gan izskaidrojams ar to, ka tie ir karavīri, kas, iegūstot augstāko izglītību, var saņemt arī augstāko militāro pakāpi.
Otrajā vietā ar 98 procentiem augstas kvalifikācijas amatu ir Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventi. Seko Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Mūzikas akadēmijas un Rīgas Juridiskās augstskolas absolventi.
Koledžās situācija ir līdzīga: simtprocentīga nodarbinātība profesijās, kas paģēr augstu kvalifikāciju, ir Valsts robežsardzes koledžas absolventiem. Daudz neatpaliek Valsts policijas koledžas un medicīnas koledžu absolventi.
Māksliniekiem zema nodarbinātība
Viszemākā nodarbinātība augstas kvalifikācijas profesijās no valsts augstskolām ir Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem – 74 procenti. No privātajām augstskolām šajā ziņā izceļas Rīgas Aeronavigācijas institūts: tikai 44 procenti absolventu strādā augstas kvalifikācijas profesijās. Šie dati gan varētu būt izskaidrojami arī ar to, ka institūtā mācās daudz ārvalstnieku, kas pēc studijām aizbrauc no Latvijas, līdz ar to mūsu valsts statistikā nemaz neparādās.
Kopumā privāto augstskolu absolventu nodarbinātība ir zemāka nekā valsts augstskolu absolventiem.
Bagātie lauksaimnieki
“Jau pirmajā gadā pēc augstskolas absolvēšanas absolventi pelna par 24 procentiem vairāk nekā vidējais strādājošais, bet vēl pēc gada viņu ienākumi jau ir par 37 procentiem lielāki,” stāsta D. Laipniece. Tiesa, augstskolu absolventu ienākumi dažādās nodarbinātības jomās būtiski atšķiras.
Interesanti, ka ienākumu ziņā turīgākie ir tie augstskolu beidzēji, kas studējuši lauksaimniecības jomu: viņu ienākumi sasniedz 19 459 eiro gadā. D. Laipniece šo panākumu gan skaidro ne tik daudz ar atalgojumu, ko saņem augsti izglītotie lauksaimnieki, bet ar to, ka viņiem piešķir arī Eiropas Savienības subsīdijas – platību maksājumus.
Virs 19 tūkstošiem eiro gadā pelna arī dabaszinātņu un matemātikas, kā arī IT jomas jaunie speciālisti. Nākamie “turīgākie” ir sociālo zinātņu un komerczinību jomas speciālisti, kas vidēji pelna 17 984 eiro gadā. Viszemākie ienākumi – tikai 11 509 eiro gadā – ir humanitārās un mākslas jomas studiju programmu absolventiem. Tiesa, D. Laipniece atzīst: daļā profesiju šie dati var nepilnīgi atspoguļot ienākumus. Piemēram, māksliniekiem un arī jūrniekiem, kuri tāpat nokļuvuši mazāk pelnošo topā, ir īpaši nodokļu režīmi, kas var nepilnīgi parādīt gūtos ienākumus.
Sekos desmit gadus
D. Laipniece vērš uzmanību uz to, ka dati rāda situāciju pirms koronavīrusa pandēmijas. Iespējams, tā viesusi kādas izmaiņas.
Veidojot monitoringu, absolventu gaitām un ienākumiem sekos pat desmit gadus pēc augstskolas pabeigšanas.
IZM atzīst: monitoringa dati gan svarīgi ne tikai potenciālajiem studentiem, bet arī pašai ministrijai, lai tā izvērtētu augstskolu darbu un to finansēšanu, kā arī augstākās izglītības stratēģiju kopumā balstītos datos.
Izglītības un zinātnes ministri satrauc arī tas, ka Latvijā ir salīdzinoši zems to absolventu skaits, kas ieguvuši augstāko iespējamo zinātnisko – doktora – grādu.
Dibina savus uzņēmumus
Vēl daži interesanti dati, kas secināmi no absolventu reģistra: pat divas trešdaļas augstskolu absolventu ir sievietes, savus uzņēmumus visbiežāk dibina tie, kas studējuši inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, kā arī sociālās zinības, komerczinības un tiesības. Augstskolu un koledžu griezumā visbiežāk savus uzņēmumus dibina vai kļūst par kapitāldaļu īpašniekiem tie, kuri absolvējuši Mākslas akadēmiju un Rīgas Celtniecības koledžu.
